Jautājam partijām: Vai Latvijā jāievieš totālās aizsardzības sistēma? 0
Laikraksts “Latvijas Avīze” un portāls “LA.lv” priekšvēlēšanu laikā vērtē partiju darbus un solījumus. Meklējam atbildes uz jautājumiem, kā veidot labāku nākotni Latvijā un kas partijām un politiķiem jāpaveic nākamajos četros gados.
Īpaši analizējam šādas nozares – izglītība, veselība, labklājība, ekonomika, reģionālā attīstība, iekšpolitika, tieslietas, ārpolitika, drošības politika.
Uzdodot jautājumus, 16 sarakstus sadalījām divās grupās. Partijām, kurām ir lielāks atbalstītāju skaits, par katru nozari uzdevām 4–6 jautājumus, bet mazajām partijām – vienu.
Lasiet, ko lielākās partijas atbild uz “LA” jautājumu:
Vai Latvijai jāievieš vispārējās (totālās) aizsardzības sistēma, līdzīgi kā, piemēram, Šveicē un Izraēlā? Ja jā, viens konkrēts priekšlikums, kā to veicināt?
Jaunā konservatīvā partija, Linda Ozola:
Latvijai jāievieš nevis totāli militāra, bet visaptveroša drošības sistēma – dažādu apdraudējumu gadījumos koordinēti uzdevumi ir visām ministrijām. Piemēram, masveida bēgļu pieplūdums, kad jāiesaista aizsardzības, drošības, arī veselības struktūras un pašvaldības. To vada nacionāla līmeņa štābs.
Nacionālā apvienība, Rihards Kols:
Esam par visaptverošas valsts aizsardzības sistēmas ieviešanu – tādu, kurā sasaistē darbojas militārais, civilais, informācijas un psiholoģiskais sektors. Jau šobrīd esam ceļā uz to, un viena no būtiskākajām lietām, kas jānostiprina, ir Latvijas tautas pašapziņa un vēlme aizsargāt valsti – tad sistēmas izveide būs pašsaprotama.
“Saskaņa”, Raimonds Rublovskis:
Latvija ir aktīva ES un NATO dalībvalsts, līdz ar to mēs neapšaubām NATO efektivitāti un 5. paragrāfā sniegtās garantijas Latvijas drošībai. Tāpēc neuzskatām par nepieciešamu ieviest totālās aizsardzības sistēmu Latvijā. Šveice un Izraēla nav nedz NATO, nedz citu militāru bloku dalībvalstis, līdz ar to šo valstu drošības un aizsardzības politika balstās uz vispārējo karaklausību un plašu rezervistu iesaisti valsts aizsardzībā. Totālā valsts aizsardzība ir dārgs un ļoti ilgs process, Izraēla to nodrošina 80 gadus, bet Šveice jau vairākus gadsimtus.
“Attīstībai/Par”, Artis Pabriks:
Daļēji, jo nav pilnībā izsmeltas tās priekšrocības, ko dod pašreizējā sistēma. Taču vispārējās aizsardzības sistēmā ir virkne elementu, kurus mēs varam īstenot, un Aizsardzības ministrija šobrīd pie tā jau strādā – rezervistu apzināšana, zemessardzes spēju attīstīšana, skolēnu sagatavošana, ideja par bunkuriem un citi.
Latvijas Reģionu apvienība, Nellija Kleinberga:
Vispārējās aizsardzības koncepts ievērojami atšķiras starp NATO un NATO nesastāvošu dalībvalsti. Valsti un tās iedzīvotājus ir jāsargā profesionāliem bruņotiem spēkiem, zemessardzei un armijas rezervistiem. Militāra konflikta gadījumā par valsts aizsardzību, vēl bez armijas, ir jābūt atbildīgiem iekšlietu un drošības dienestiem un atsevišķām tautsaimniecības nozarēm. Visi brīvprātīgie, kuri var un vēlas piedalīties valsts aizsardzībā, var pieteikties zemessardzē. Nedrīkst valsts aizsardzību ārkārtas situācijā padarīt par visu civiliedzīvotāju atbildību.
“Jaunā Vienotība”, Edgars Rinkēvičs:
Tiešā veidā ne, jo atšķiras ģeopolitiskā vide, taču ir jāturpina palielināt Latvijas zemessardzes skaitlisko sastāvu līdz 20 000 zemessargiem un jāturpina rezerves sistēmas attīstība.
“KPV LV”, Aldis Gobzems:
Kopš 2016. gada 16. jūnija valstī darbojās Valsts aizsardzības koncepcija, kura jau šobrīd paredz totālās aizsardzības principu ieviešanu. Līdz ar to, lai novērtētu nepieciešamību mainīt vai pilnveidot izstrādāto koncepciju, ir nepieciešams to ieviest pilnībā, un tikai tad ir iespējams secināt procesa kļūdas vai nepilnības.
Zaļo un zemnieku savienība, Māris Kučinskis:
Nē, tas nav jādara.
Lasiet vēl:
Jautājam partijām: Cik stingrai jābūt migrācijas politikai?
Jautājam partijām: Vai atbalstāt sankcijas pret Krieviju?
Partiju piedāvājumu ekonomikā un “LA” vērtējumu lasiet šeit.
Partiju piedāvājumu labklājībā, demogrāfijā un “LA” vērtējumu lasiet šeit.
Partiju piedāvājumu veselības aprūpē un “LA” vērtējumu lasiet šeit.
Partiju piedāvājumu izglītībā un “LA” vērtējumu lasiet šeit.
Publikāciju projektā “Saeimas vēlēšanas 2018. Ko sagaidām, ko mums sola” finansiāli atbalsta Sabiedrības integrācijas fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas saturu atbild “Latvijas Avīze”.
