Jautājam partijām: Vai jāierobežo Kremļa propagandas izplatība Latvijā? 0
Laikraksts “Latvijas Avīze” un portāls “LA.lv” priekšvēlēšanu laikā vērtē partiju darbus un solījumus. Meklējam atbildes uz jautājumiem, kā veidot labāku nākotni Latvijā un kas partijām un politiķiem jāpaveic nākamajos četros gados.
Īpaši analizējam šādas nozares – izglītība, veselība, labklājība, ekonomika, reģionālā attīstība, iekšpolitika, tieslietas, ārpolitika, drošības politika.
Uzdodot jautājumus, 16 sarakstus sadalījām divās grupās. Partijām, kurām ir lielāks atbalstītāju skaits, par katru nozari uzdevām 4–6 jautājumus, bet mazajām partijām – vienu.
Lasiet, ko lielākās partijas atbild uz “LA” lasītāju jautājumu:
Vai jāierobežo Kremļa propagandas izplatība Latvijā? Ja jā, tad viens konkrēts priekšlikums, kā to varētu izdarīt.
Jaunā konservatīvā partija, Linda Ozola:
Jā. Jāgroza EPL likums, lai dezinformācija un neobjektīva informācija turpmāk būtu pietiekams pamats pārrobežu TV kanāla ierobežošanai. Nepieciešama spēcīga antipropaganda – Latvijai lojāla, valstiski svarīga informācija krievu valodā, veidojot NEPLP sabiedrisko pasūtījumu krievvalodīgajos medijos.
Nacionālā apvienība, Rihards Kols:
Jāstiprina NEPLP uzraudzības kapacitāte, tāpat jāstiprina vietējie mediji (t. sk. sabiedriskā medija iziešana no reklāmas tirgus). Nepieciešams ieviest mehānismus – kā, piemēram, ieviešot ievedmuitu un atsevišķi izdalot mazumtirdzniecībā –, kā uzraudzīt un iegrožot Krievijā drukātās preses ietekmi uz Latvijas iedzīvotājiem.
“Saskaņa”, Raimonds Rublovskis:
Var, protams, mēģināt apkarot svešu propagandu ar kādām specifiskām metodēm. Bet vislabākais veids, kā to izdarīt – nodrošināt Latvijas izaugsmi, ekonomikas uzplaukumu, labklājības pieaugumu. Ja cilvēki savām acīm redzēs pozitīvas pārmaiņas, tad nekāda propaganda nespēs viņus ietekmēt.
“Attīstībai/Par”, Artis Pabriks:
Ir jāierobežo. Atbalstām proaktīvu darbību, no valsts budžeta finansējot kvalitatīvu mediju krievu valodā. Tāpat jābūt spējīgiem sodīt propagandas izplatītājus. Tie var būt naudas sodi, slēgšana uz laiku vai licenču atņemšana.
Latvijas Reģionu apvienība, Nellija Kleinberga:
Uzskatām, ka Latvijas iedzīvotāji ir noturīgi pret Kremļa propagandu un ļoti labi spēj atšķirt faktus no Kremļa ideoloģijas. Ierobežojošie pasākumi, piemēram, terminēta slēgšana, ir jāveic tikai tajos gadījumos un pret tiem ziņu nesējiem (TV, radio, interneta portāliem), kuri kurina naidu un ir vērsti pret Latvijas valstiskumu.
“Jaunā Vienotība”, Edgars Rinkēvičs:
Jā. Turklāt ir jānosaka par pienākumu nodrošināt, ka vismaz 90% kabeļtelevīzijas pamatpakās ietverto televīzijas kanālu raida kādā no Eiropas Savienības valodām, kā arī šajā kabeļtelevīzijas kanālu sarakstā ir jāiekļauj Kremļa opozīcijas kanāli.
“KPV LV”, Aldis Gobzems:
Valstī ir nepieciešams noteikt, ka Latvijas televīzija ir pieejama visā teritorijā, kā arī komerctelevīzijas retranslētās Krievijas filmas un raidījumi tiek nodrošinātas ar latviešu valodas dublēšanu, bet angļu un citu valodu ierunātās jātitrē, lai veicinātu ES valstu valodu popularitāti sabiedrībā. “Lattelecom” nepieciešams atteikties no Krievijas kanālu retranslācijas, jo valstij piederošais uzņēmums, kā akcionārs var noteikt saturu, kas veicinātu vienotas informatīvās telpas nodrošināšanu.
Zaļo un zemnieku savienība, Māris Kučinskis:
Tas jau tagad tiek darīts, aktīvi strādājot stratēģiskās komunikācijas jomā, kā arī ierobežojot Latvijai naidīgu un melīgu informāciju izplatošo Krievijas mediju darbību.
Lasiet vēl:
Jautājam partijām: Finansējums aizsardzībai – jāpalielina vai jāsamazina?
Jautājam partijām: Vai Latvijā jāievieš totālās aizsardzības sistēma?
Jautājam partijām: Cik stingrai jābūt migrācijas politikai?
Jautājam partijām: Vai atbalstāt sankcijas pret Krieviju?
Partiju piedāvājumu ekonomikā un “LA” vērtējumu lasiet šeit.
Partiju piedāvājumu labklājībā, demogrāfijā un “LA” vērtējumu lasiet šeit.
Partiju piedāvājumu veselības aprūpē un “LA” vērtējumu lasiet šeit.
Partiju piedāvājumu izglītībā un “LA” vērtējumu lasiet šeit.
Publikāciju projektā “Saeimas vēlēšanas 2018. Ko sagaidām, ko mums sola” finansiāli atbalsta Sabiedrības integrācijas fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas saturu atbild “Latvijas Avīze”.
