Jautājam partijām: Vai atbalstāt sankcijas pret Krieviju? 0
Laikraksts “Latvijas Avīze” un portāls “LA.lv” priekšvēlēšanu laikā vērtē partiju darbus un solījumus. Meklējam atbildes uz jautājumiem, kā veidot labāku nākotni Latvijā un kas partijām un politiķiem jāpaveic nākamajos četros gados.
Īpaši analizējam šādas nozares – izglītība, veselība, labklājība, ekonomika, reģionālā attīstība, iekšpolitika, tieslietas, ārpolitika, drošības politika.
Uzdodot jautājumus, 16 sarakstus sadalījām divās grupās. Partijām, kurām ir lielāks atbalstītāju skaits, par katru nozari uzdevām 4–6 jautājumus, bet mazajām partijām – vienu.
Lasiet, ko partijas atbild uz “LA” jautājumu:
Vai atbalstāt sankciju pagarināšu un jaunas, stingrākas sankcijas pret Krieviju, kamēr tā nav atteikusies no agresīvās politikas un iejaukšanās citu valstu politiskajos procesos, kā arī atgriezusi Krimu Ukrainai?
Jaunā konservatīvā partija, Linda Ozola:
Pilnībā atbalstām esošo sankciju pret Krieviju pagarināšanu. Papildu sankcijas ir izvērtējamas konkrētā situācijā, izanalizējot iepriekšējo sankciju efektivitāti.
Nacionālā apvienība, Rihards Kols:
Jā. Krima joprojām ir okupēta, netiek pildīta Minskas vienošanās. Viss liecina, ka Krievija plāno turpināt savu līdzšinējo politisko kursu. Ir jāuztur sankciju politika pret Krieviju tik ilgi, cik tas nepieciešams, un līdz Krievija atgriežas pie starptautiskās diplomātijas principiem.
“Saskaņa”, Raimonds Rublovskis:
Jautājumam par jebkuru sankciju nepieciešamību ir jāizriet, pirmkārt, no Latvijas valsts politiskajām un ekonomiskajām interesēm, nevis no citu valstu interesēm attiecībās ar Krieviju. Latvijai nav jābūt “pirmrindniecei” negatīvā attieksmē pret Krieviju, bet ir jādomā par labām, savstarpējā cieņā balstītām, pragmatiskām un konstruktīvām attiecībām ar šo mūsu kaimiņu.
“Attīstībai/Par”, Artis Pabriks:
Jā, atbalstīt esošās un ieviest jaunas, ja tās būtu efektīvas un mazinātu Krievijas agresīvo politiku.
Latvijas Reģionu apvienība, Nellija Kleinberga:
Atbalstām sankciju pagarināšanu, jo nav pieļaujama ne Krievijas agresīva uzvedība, ne atbalsts separātiskajiem reģioniem Ukrainā, ne arī Krimas aneksija. Par jaunu stingrāku sankciju ieviešanu būtu jālemj, vērojot Krievijas uzvedību starptautiskajā arēnā un attiecībās ar citām valstīm.
“Jaunā Vienotība”, Edgars Rinkēvičs:
Jā. Sankciju politika ir jāturpina. Ja Krievija pastiprinās agresiju Ukrainā vai pret kādu citu valsti, tad sankcijas jāpaplašina un jāpastiprina.
“KPV LV”, Aldis Gobzems:
Mēs atbalstām sankcijas pret Krieviju, jo tās ir vērstas pret valsts politisko un ekonomisko eliti. Šo sankciju mērķis ir panākt prezidenta Putina atkāpšanos no amata, ņemot vērā starptautiskos līgumus un mūsu stratēģisko partneru politiku, uzskatām, ka šādas ekonomiskās sankcijas ir pareizas ilgtermiņā, lai nodrošinātu mieru starptautiskajā līmenī.
Zaļo un zemnieku savienība, Māris Kučinskis:
Kamēr Krievija nav izpildījusi Minskas vienošanās, sankcijas jāpagarina, un nav pamata diskutēt par to samazināšanu.
Latvijas Krievu savienība, Andrejs Mamikins:
Es neticu sankcijām, ka mehānismam, kurš varētu kaut ko mainīt. Kuba bija 50 gadus zem ASV sankcijām, Ziemeļkoreja, Irāna – arī. Bet tas nemainīja neko. Es esmu pret sankcijām pret Krieviju, jo tās tikai bojā mūsu attiecības – gan ES līmenī, gan Latvijas – Krievijas divpusējo attiecību formātā. Pēc 15 gadiem sankciju ES tās atcēla pret Baltkrieviju, un es lepojos ar to, ka personīgi kā EP Delegācijas attiecībām ar Baltkrieviju viceprezidents esmu darījis sarunās ar ES Padomi daudz, lai tās vairs nebūtu. Tas pats ir jāizdara ar Krieviju.
Rīcības partija, Dainis Močs:
Mūsu partijas virziens ir uz neatkarīgu un neitrālu politiku, kuras mērķis ir nacionālās intereses. Mēs vēlamies izveidot ar visām kaimiņvalstīm labas attiecības ekonomikā un drošības sfērā. Ekonomiskās sadarbības rezultātā ieguvēji būs visi Latvijas iedzīvotāji. Mūsu partija iestājās pret postošajām sankcijām.
“Progresīvie”, Māris Graudiņš:
Atbalstām pagarināt esošās sankcijas. Uzskatām, ka īpaši Latvijai jāakcentē jebkura nelegāla okupācija: Gruzijā, Krimā, Palestīnā, u. c. Krimā arī noris cilvēktiesību pārkāpumi, īpaši pret Krimas tatāriem. Stingrākas sankcijas jāizvērtē un Latvijas uzņēmumiem jāpieprasa ES kompensācijas.
Latvijas Centriskā partija, Aivars Silinieks:
Partija neuzskata par pamatotu sankciju ieviešanu pret Krieviju un to pagarināšanu, jo neuzskata, ka Krievija īsteno agresīvu politiku un iejaucas citu valstu politiskajos procesos. Krima atgriezusies Krievijas sastāvā demokrātiska, miera ceļā, pamatojoties uz brīvu Krima tautas gribas izpaudumu referenduma rezultātā.
“LSDSP/KDS/GKL”, Jānis Dinēvičs:
Latvijai, kā ES un NATO dalībvalstij, jāatbalsta sankcijas un to iespējamā pastiprināšana solidāri ar pārējām minēto organizāciju dalībvalstīm, ja tāds ir to kopējais viedoklis. Krievija ir tā, kura nosaka toni attiecībās ar kaimiņvalstīm, un tai ir jāatsakās uzskatīt tās par savas ietekmes zonu.
“No sirds Latvijai”, Inguna Sudraba:
Nē. Līdzīgi dažu Eiropas valstu valdošo partiju pozīcijai, arī NSL uzskata, ka sankcijas ir jāatceļ bez kavēšanās – mums nav izdevīgs spriedzes pieaugums starp blokiem, jo tas nav mūsu ekonomiskajās interesēs (Krievija šodien ir 3. lielākais tirdzniecības partneris) un vājina valsts drošību vēl vairāk. Krievijas tā saucamā agresīvā uzvedība ir NATO valstu iepriekš realizētās agresīvās ekspansijas un rīcības sekas, tādējādi modinot Krievijas pašsaglabāšanās instinktu un radot tai vajadzību veidot līdzekļus, lai spētu sevi aizstāvēt.
“Latviešu nacionālisti”, Andris Rubīns:
Latvijas pozīcijai jābūt saskaņotai ar Eiropas Savienības politiku attiecībā pret Krieviju un jautājumu par Krimu, lai nerastos tāda situācija, kurā Latvija ir pret ES nostāju. Šajā jautājumā mūsu partiju apvienība atbalsta ES ārpolitiku.
Partiju apvienība “Par alternatīvu”,Ruslans Pankratovs:
Sankcijas pret Krieviju ir jāatceļ pilnībā, tās nav izdevīgas Eiropas Savienībai. Latvijas Ministru prezidentam kopā ar citiem Eiropas kolēģiem jāvienojas par sankciju atcelšanu. Ukraina ir deklarējusi, ka ir Ukrainas Tautas Republikas pēctece. Kā zināms, Krimas pussala Ukrainas Tautas Republikā nekad neietilpa un tika iekļauta Ukrainas PSR nelikumīgi. Un 2014. gadā Krimas autonomās republikas pilsoņi pieņēma leģitīmu lēmumu pievienoties atpakaļ Krievijas Federācijai. Tādēļ pilnīgi leģitīmi varēja notikt Krievijas Prezidenta un Valsts domes vēlēšanas Krimas pussalā, kuras es novēroju un atzinu par atbilstošām visām starptautiskām normām.
Lasiet vēl:
Partiju piedāvājumu ekonomikā un “LA” vērtējumu lasiet šeit.
Partiju piedāvājumu labklājībā, demogrāfijā un “LA” vērtējumu lasiet šeit.
Partiju piedāvājumu veselības aprūpē un “LA” vērtējumu lasiet šeit.
Partiju piedāvājumu izglītībā un “LA” vērtējumu lasiet šeit.
Publikāciju projektā “Saeimas vēlēšanas 2018. Ko sagaidām, ko mums sola” finansiāli atbalsta Sabiedrības integrācijas fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas saturu atbild “Latvijas Avīze”.
