Jautājam partijām: Vai atbalstāt lielāku novadu veidošanu? 0
Laikraksts “Latvijas Avīze” un portāls “LA.lv” priekšvēlēšanu laikā vērtē partiju darbus un solījumus. Meklējam atbildes uz jautājumiem, kā veidot labāku nākotni Latvijā un kas partijām un politiķiem jāpaveic nākamajos četros gados.
Īpaši analizējam šādas nozares – izglītība, veselība, labklājība, ekonomika, reģionālā attīstība, iekšpolitika, tieslietas, ārpolitika, drošības politika.
Uzdodot jautājumus, 16 sarakstus sadalījām divās grupās. Partijām, kurām ir lielāks atbalstītāju skaits, par katru nozari uzdevām 4–6 jautājumus, bet mazajām partijām – vienu.
Lasiet, ko partijas lielākās partijas atbild uz jautājumu:
Vai atbalstāt administratīvi teritoriālās reformas turpināšanu, izveidojot lielākus novadus? Kāpēc? (Kāpēc jā vai kāpēc nē?)
Jaunā konservatīvā partija, Gatis Eglītis:
Jā. Latvija ir pārāk sadrumstalota, un novadi ir bieži vien mazas, neefektīvas ekonomiskas vienības. Nepieciešami jaudīgāki novadi, kas spēj efektīvāk risināt iekšējos sociālos jautājumus. Jāveido reģionālie attīstības centri. Neizlēmīgas reģionālās politikas dēļ ievērojama darbaspēka daļa reģionos netiek efektīvi izmantota.
Nacionālā apvienība, Kaspars Gerhards:
2009. gadā uzsāktā reģionālā reforma joprojām nav pabeigta, taču pie tās mēs neizbēgami nonāksim – tas ir tikai laika jautājums. Tādēļ ir nepieciešams jau savlaicīgi izveidot pārdomātus reformas kritērijus un to ieviešanas kārtību. Jāuzsver, ka, laikam ejot un mainoties faktiskajai situācijai kā Latvijā, tā arī pasaulē, ir būtiski pielāgot jeb optimizēt valsts un pašvaldību institūcijas. Tikai tā ir iespējams veidot ilgtspējīgu un uz attīstību vērstu valsti, kas budžetu plāno un izlieto pārdomāti, maksimāli samazinot nelietderīgus izdevumus.
Ir vairāk nekā skaidrs, ka iesāktās reģionālās reformas īstenošana ir nepieciešama, un nākamajai Saeimai tas ir jānodrošina. Apvienojot pašvaldības reformas ietvaros, viens no svarīgākajiem uzdevumiem ir noteikt un nodrošināt, ka iedzīvotāju skaits pašvaldībā nav mazāks par vismaz 8 tūkstošiem iedzīvotāju. Mēs redzam, ka jau šobrīd teju 60 no 119 Latvijas pašvaldībām neatbilst normatīvo aktu prasībām, pat divas pilsētas neatbilst kritērijiem. Tiklīdz pašvaldībā vairs nav nepieciešamais skaits iedzīvotāju, pašvaldības budžeta izlietojums var būt neefektīvs attiecībā uz saņemtajiem ieņēmumiem un izdevumiem.
Jānorāda, ka pašvaldību reforma sniegtu reālu iespēju samazināt administratīvos aparātus (pašvaldību administrācija būtu samazināma vismaz par 6 – 10 %), nesamērīgo deputātu skaitu, tādējādi nodrošinot kvalitatīvāku ierēdņu darbu un efektīvāku pašvaldību iestāžu budžeta izlietojumu. Tas veicinātu arī efektīvāku pašvaldības darbību kopumā, arī pašvaldības varētu sniegt arvien kvalitatīvākus pakalpojumus saviem iedzīvotājiem – izglītības, veselības, kultūras un citās jomās. Turklāt lielākas pašvaldības spēs piesaistīt arī kvalitatīvāku un profesionālāku darbaspēku un speciālistus, tāpat būs iespēja raudzīties plašāk uz kopējo teritorijas, resursu un infrastruktūras attīstību nākotnē, izvērtējot visdažādākās iespējas, tostarp Eiropas Savienības finansējuma vai līdzfinansējuma iespējas.
“Saskaņa”, Vjačeslavs Dombrovskis:
Jā. Veidosim 9 reģionus ap lielajām pilsētām, katram izstrādājot attīstības programmu.
“Attīstībai/Par!”, Juris Pūce:
Jā, tas ir nepieciešams, lai visu novadi var pienācīgi pildīt savus pienākumus pret iedzīvotājiem. Šobrīd puse no visiem novadiem nespēj izpildīt likumā noteiktos uzdevumus, kas nozīmē to, ka šo pašvaldību iedzīvotāji nesaņem visu likumos garantēto palīdzību un pakalpojumus atbilstošā kvalitātē. Novadu reformai ir jānodrošina, ka šāda situācija nav iespējama.
Latvijas Reģionu apvienība, Nellija Kleinberga:
Šobrīd viena no galvenajām problēmām ir Latvijas reģionu, lauku iztukšošanās, kas savukārt nozīmē skolu slēgšanu, iedzīvotāju mobilitātes samazināšanos, kvalitatīvas infrastruktūras pieejamības pasliktināšanos, veselības aprūpes pasliktināšanos un virkni citu problēmu. Tieši laukos ir vērojams lielākais bezdarbnieku skaits, izteikta sociālā atstumtība un nevienlīdzība. Arvien lielāka ekonomiskā, sociālā un kultūras plaisa veidojas starp pilsētām un laukiem, starp Rīgu un reģioniem. Nu jau gluži vai populāri teikt: “Mūsu lauki izmirst!”
LRA atbalsta efektīvu valsts un pašvaldību pārvaldību. Jebkura administratīvi teritoriālā reforma vai tās turpināšana bez skaidras Latvijas attīstības vīzijas ilgtermiņā šobrīd nav pieļaujama. Neviena reforma nedrīkst notikt reformas dēļ.
“Jaunā Vienotība”, Raimonds Čudars:
Viennozīmīgi atbalstām lielāku, stiprāku un turīgāku novadu izveidi. Novadu skaits ir jāsamazina vismaz uz pusi, jo jau tagad 58 novadi neatbilst likumā noteiktajiem kritērijiem un nespēj pildīt likumā noteiktās funkcijas. Ir jāveido lielāki novadi, ļaujot pašām pašvaldībām apvienoties saprātīgā termiņā, bet, ja tas nenotiek, valstij ir jāveic piespiedu soļi. Tikai stipras, lielas un bagātas pašvaldības var neizšķiest naudu, bet ieguldīt to atbilstīgi cilvēku apdzīvotībai un interesēm, gādāt un sekmēt uzņēmējdarbības attīstību un darba vietu rašanos novados.
“KPV LV”, Didzis Šmits:
Nesniedza atbildi uz šo jautājumu.
Zaļo un zemnieku savienība, Māris Kučinskis:
Pašvaldību apvienošana var notikt tikai pēc brīvprātības principiem. Vienlaikus ir svarīgi, lai dažādām pašvaldībām būtu spēja un griba sadarbotos savā starpā un ar valsts pārvaldi dažādu pakalpojumu sniegšanā un procesu īstenošanā, tādējādi nodrošinot lielāku efektivitāti.
Lasiet vēl:
Jautājam partijām: Kā samazināt plaisu starp Rīgu un reģioniem?
Partiju piedāvājumu ārpolitikā, aizsardzībā un “LA” vērtējumu lasiet šeit.
Partiju piedāvājumu ekonomikā un “LA” vērtējumu lasiet šeit.
Partiju piedāvājumu labklājībā, demogrāfijā un “LA” vērtējumu lasiet šeit.
Partiju piedāvājumu veselības aprūpē un “LA” vērtējumu lasiet šeit.
Partiju piedāvājumu izglītībā un “LA” vērtējumu lasiet šeit.
Publikāciju projektā “Saeimas vēlēšanas 2018. Ko sagaidām, ko mums sola” finansiāli atbalsta Sabiedrības integrācijas fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas saturu atbild “Latvijas Avīze”.
