Jautājam partijām: Kur ņemsiet naudu, lai veselības aprūpei būtu 4% no IKP? 5
Laikraksts “Latvijas Avīze” un portāls “LA.lv” priekšvēlēšanu laikā vērtē partiju darbus un solījumus. Meklējam atbildes uz jautājumiem, kā veidot labāku nākotni Latvijā un kas partijām un politiķiem jāpaveic nākamajos četros gados.
Īpaši analizējam šādas nozares – izglītība, veselība, labklājība, ekonomika, reģionālā attīstība, iekšpolitika, tieslietas, ārpolitika, drošības politika.
Lasiet, ko visas Saeimas vēlēšanām pieteiktās partijas atbild uz jautājumu:
Kur ņemsiet naudu, lai 2020. gadā veselības aprūpei nodrošinātu vismaz 4% no IKP, kā tas ir rakstīts Veselības aprūpes finansēšanas likumā?
Jaunā konservatīvā partija, Juris Jurašs:
Mazinot ēnu ekonomiku būvniecībā (ap 40 milj. eiro); finanšu sektora nodevas palielināšana atkarībā no bankas aktīviem (ap 20 milj. eiro); palielinot akcīzes nodokli azartspēlēm un tabakai (ap 15 milj. eiro); SEN ieviešana OIK saņēmējiem (ap 30 milj. eiro); Ventspils un Rīgas ostas iemaksas valsts budžetā (ap 15 milj. eiro).
Nacionālā apvienība, Elīna Treija:
Palielinot veselības aizsardzības izdevumu proporciju valsts konsolidētajā budžetā no pašreizējiem 11% līdz vismaz 13,5%, nepalielinot vai pat samazinot finansējumu visām citām jomām, izņemot aizsardzību un demogrāfijas pasākumus. Iespējams, ka rezerve ir paredzētās mērķdotācijas pašvaldībām ES fondu apguvei.
“Saskaņa”, Uldis Līkops:
Tikai un vienīgi no kopējās valsts ekonomiskās attīstības rezultātiem būs atkarīgs veselības aprūpei pieejamais finansējuma apjoms. Gadījumā ja turpmākajos gados tiks ieviesta obligātā vides aizsardzības, kultūras, izglītības, drošības u.c. apdrošināšanas sistēmas, cerības palielināt veselības aprūpes finansējumu tikai pieaugs.
“Attīstībai/Par!”, Ilze Viņķele:
Papildu finansējums skatāms ar apvienības “Attīstībai/Par!” piedāvātajām izmaiņām nodokļu sistēmā, nodokļu ieņēmumus budžetā kāpinot līdz 35% no iekšzemes kopprodukta. Efektīvāk izlietosim esošo veselības aprūpes finansējumu.
Latvijas Reģionu apvienība, Sarmīte Veide:
PVO pirms diviem gadiem ieteica atvēlēt vismaz 12 – 14% no valsts kopbudžeta veselības aprūpei, sasniedzot tuvu 5% no IKP. Latvijā šogad ir 11% no valsts kopbudžeta. Tāpēc budžeta pieaugums jānovirza tieši veselības aprūpei un, ja būs nepieciešams, jāpārskata esošās budžeta sadalījums.
“Jaunā Vienotība”, Renārs Putniņš:
Veselības aprūpe ir perspektīva eksportspējīga nozare, jāsamazina ēnu ekonomika. Papildu finansējumu varētu gūt, pārdalot nodokļus. Piemēram, no iedzīvotāju ienākumu nodokļa pakāpeniski daļu (2 – 5%) varētu novirzīt veselības aprūpei, vienlaikus atbrīvojot pašvaldības no veselības aprūpes funkcijas nodrošināšanas.
“KPV LV”, Artuss Kaimiņš:
Valstī nepieciešams ieviest obligāto veselības apdrošināšanu. Jāreducē milzīgais valsts pārvaldes aparāts, samazinot ierēdņu skaitu, tostarp arī veselības aprūpē.
Zaļo un zemnieku savienība, Māris Kučinskis:
Valdība ir iedarbinājusi Latvijā jaunu, bet citur jau veiksmīgi strādājošu mūsu nozares finansēšanas mehānismu – vispārējo veselības apdrošināšanu. Sistēmai darbojoties ar pilnu jaudu, tā akumulēs minēto mērķi – 4% no IKP.
Latvijas Krievu savienība, Andrejs Smirnovs:
Samazinot ierēdņu skaitu; samazinot naudu dalībai NATO un aizsardzības budžetam kopumā līdz 1% no IKP, deleģējot valsts funkcijas privātajām kompānijām; ieviešot valsts obligāto veselības apdrošināšanu; uzlabojot veselības aprūpes sistēmas efektivitāti.
“Rīcības partija”, Dainis Močs:
Samazinot līdzekļus aizsardzībai līdz 1% no IKP, optimizēt līdzekļus valsts pārvaldes uzturēšanai, kā arī ieviest Latvijai izdevīgus nosacījumus tirdznieciskajā un ekonomiskajā politikā, kur ir liels potenciāls, kas ļautu katru gadu pelnīt līdz 1,5 miljardiem eiro.
“Progresīvie”, Roberts Putnis:
Valsts budžeta pieaugums jānovirza tieši veselības aprūpei, un, ja būs nepieciešams, tad arī esošā budžeta sadalījums ir jāpārskata.
Latvijas Centriskā partija, Aivars Silinieks:
Atsakoties no piedalīšanās jebkuros militāros blokos, kā arī jebkurās kara darbībās ārpus Latvijas. Nepieciešams pārskatīt valsts aparāta finansēšanu (tostarp vadītāju un topmenedžeru algas).
“LSDSP/KDS/GKL”, Māris Pļaviņš:
Galvenais finansējuma avots ir Latvijas IKP gadskārtējais pieaugums vismaz 3 – 4% gadā. Šā gada 2. ceturksnī pieaugums bija pat 5,1%, un kopā ar pieļaujamo gada budžeta deficītu ar uzviju varētu nodrošināt nepieciešamo veselības budžeta ikgadējo izaugsmi.
“No sirds Latvijai”, Inguna Sudraba:
Optimizējot aizsardzības budžetu, likvidējot aptieku karteļus, izveidojot valsts kontrolētus zāļu tirdzniecības kanālus, būtiski samazinot zāļu cenas, izveidojot stingru regulējumu un normas visiem Latvijā ražotajiem un ievestajiem pārtikas produktiem.
“Latviešu nacionālisti”, Andris Rubīns:
Samazinot ierēdņu skaitu vismaz uz pusi, iespējams ieekonomēt divus miljardus eiro gadā. Neviens no valsts budžeta mēnešalgā nedrīkst saņemt vairāk kā Valsts prezidents (5200 eiro), tad tiks ieekonomēti ap 930 000 eiro gadā.
Partiju apvienība “Par Alternatīvu”, Jānis Kuzins:
Visus nepieciešamos līdzekļus pārvirzot no aizsardzības budžeta, līdzekļus apvienojot un izveidojot vienotu fondu. Slēgto slimnīcu vietā veidosim armijas hospitāļus un zemessardzei bezmaksas veselības aprūpi.
Lasiet vēl:
Jautājam partijām: Vai atbalstāt pacientu sadalīšanu divās daļās?
Jautājam partijām: Kā mazināt alkoholisma sērgu Latvijā?
Jautājam partijām: Cik jāmaksā zālēm Latvijā?
Jautājam partijām: Kā uzlabot ģimenes ārstu darba kvalitāti?
Jautājam partijām: Cik jāpelna ārstam?
Partiju piedāvājumu izglītībā un “LA” vērtējumu lasiet šeit.
Publikāciju projektā “Saeimas vēlēšanas 2018. Ko sagaidām, ko mums sola” finansiāli atbalsta Sabiedrības integrācijas fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas saturu atbild “Latvijas Avīze”.
