Jautājam partijām: Ko mazās partijas uzskata par svarīgāko darbu izglītības jomā? 2
Laikraksts “Latvijas Avīze” un portāls “LA.lv” priekšvēlēšanu laikā vērtē partiju darbus un solījumus. Meklējam atbildes uz jautājumiem, kā veidot labāku nākotni Latvijā un kas partijām un politiķiem jāpaveic nākamajos četros gados.
Īpaši analizējam šādas nozares – izglītība, veselība, labklājība, ekonomika, reģionālā attīstība, iekšpolitika, tieslietas, ārpolitika, drošības politika.
Uzdodot jautājumus, 16 sarakstus sadalījām divās grupās. Partijām, kurām ir lielāks atbalstītāju skaits, par katru nozari uzdevām 4–6 jautājumus, bet mazajām partijām – vienu.
Lasiet, ko mazās partijas atbild uz jautājumu:
Kāds ir pats svarīgākais darbs, ko vēlaties paveikt izglītībā? Kāpēc?
“Rīcības partijas” pārstāvis Dainis Močs:
Izglītībai jābūt pieejamai visiem sabiedrības slāņiem, lai katrs cilvēks varētu to saņemt neatkarīgi no materiālā stāvokļa, dzīvesvietas un citiem faktoriem. Pieprasītai izglītībai vajag kļūt par mūsdienu cilvēku nepieciešamu sastāvdaļu. Izglītībai jābūt konkurētspējīgai: beidzot mācību iestādi, cilvēks saņemtu pietiekamu zināšanu daudzumu, lai konkurētu starptautiskajā darba tirgū.
“Progresīvo” pārstāve Antoņina Ņenaševa:
Pieejama, kvalitatīva izglītība katram bērnam jau agrā vecumā: tas veicinās vienlīdzīgākas starta iespējas, līdz ar to mazinot nevienlīdzību. To nodrošināsim ar tiešām pieejamiem bērnudārziem un speciālām programmām, piemēram, pedagogu mājas vizītēm. Kvalitāti nodrošināsim, ceļot audzinātāju un skolotāju profesijas prestižu ar atlasi un konkurētspējīgu atalgojumu.
Latvijas Centriskās partijas pārstāvis Aivars Silinieks:
Nekavējoties ieviesīsim bezmaksas izglītību visās valsts izglītības iestādēs visiem Latvijas pilsoņiem. Latvijas pilsoņu lielākajai daļai nav iespējas saņemt augstāko izglītību viņu finanšu stāvokļa dēļ. Latvijā samazinās augstskolu studentu skaits, jo apstākļos, kad, piemēram, Latvijas Universitāte pacēla maksu, perspektīvas saņemt diplomu ārzemēs ar izdevīgākiem nosacījumiem veicina jaunatnes emigrēšanu.
“LSDSP/KDS/GKL” pārstāvis Juris Dzelme:
Mūsu mērķis ir radīt patriotiski ievirzītu izglītību, kas veido personības, spējīgas nosargāt un attīstīt valsti. Aizsargāsim bērnus no amorāla dzīvesveida uzspiešanas, samērojot tiesības paust savus uzskatus ar ģimenes tiesībām audzināt savus bērnus tikumības gaisotnē, nodrošināsim valsts finansētu izglītību valsts valodā, atjaunosim tradicionālajās vērtībās balstītu fundamentālu izglītību un zinātni, rīkosimies, lai ar labu izglītību, zinātni un kultūru atbalstītu garīgās izaugsmes iespējas visiem Latvijā, vērsīsmies pret izglītības komercializāciju.
“No sirds Latvijai” pārstāve Inguna Sudraba:
Jāceļ pedagogu profesijas prestižs. Būtisks solis uz to – zemākās pedagogu darba algas celšana līdz 910 eiro mēnesī. Pedagogs ar cilvēka cienīgu atalgojumu ir vajadzīgs šeit – Latvijas skolās, nevis Anglijas fermās. Ieviesīsim bezmaksas studijas, ja students gatavs noteiktu laiku strādāt savā profesijā. Mūsu izglītības sistēmas primārais uzdevums ir celt mūsu valsts ekonomiku, nevis ražot lētu darbaspēku citām valstīm. Celsim bērnu atbildību, aktualizēsim viņu pienākumus pret savu mācību iestādi un valsts sniegto bezmaksas apmācību.
“Latviešu nacionālistu” pārstāvis Vladislavs Bautris:
Akcentus liksim uz mācību satura pārskatīšanu un pilnveidi, caurviju prasmēm, vērtībām un tikumiem, pedagogu profesionālo pilnveidi. To darīsim, lai izglītotu skolotāju, bērnam nodrošinātu draudzīgu skolas vidi ar pozitīvām emocijām un katram bērnam individuālu pieeju pēc viņa spējām un varēšanas. Bērniem jāapgūst zināšanas un prasmes, kas noderēs tālākajā dzīves posmā, un jāsaprot, kur tās zināšanas noderēs un kāpēc tās viņam būs vajadzīgas.
Partiju apvienības “Par Alternatīvu” pārstāvis Jānis Kuzins:
Vidējai izglītībai ir jābūt obligātai, un vispārējai vidējai izglītībai ir jābūt pieejamai arī nacionālo minoritāšu valodās pilsētās, kur to īpatsvars pārsniedz 30 procentu, kā to paredz Starptautiskās normas, kurām Latvija ir pievienojusies daļēji. Jāratificē Eiropas reģionālo vai mazākumtautību valodu harta.
Latvijas Krievu savienība:
Atteicās sniegt atbildi uz uzdoto jautājumu, tās pārstāvis Miroslavs Mitrofanovs teica, ka partija nevēlas sadarboties ar “Latvijas Avīzi”.
Lasiet vēl:
Jautājam partijām: Vai skolotāja alga jārēķina pēc padarītā darba vai skolēnu skaita?
Jautājam partijām: Vai jāmaina augstskolu finansēšanas sistēma?
Jautājam partijām: Kā veiksmīgi pāriet uz vienotu izglītības sistēmu valsts valodā?
Jautājam partijām: Cik jāpelna skolotājam?
Jautājam partijām: Vai atbalstāt izglītības satura reformu?
Jautājam partijām: Kā nodrošināsiet vienmērīgu vispārējās izglītības pieejamību un kvalitāti?
Publikāciju projektā “Saeimas vēlēšanas 2018. Ko sagaidām, ko mums sola” finansiāli atbalsta Sabiedrības integrācijas fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas saturu atbild “Latvijas Avīze”.
