Jautājam partijām: Kādi ir jūsu priekšlikumi tiesas procesu saīsināšanai? 0
Laikraksts “Latvijas Avīze” un portāls “LA.lv” priekšvēlēšanu laikā vērtē partiju darbus un solījumus. Meklējam atbildes uz jautājumiem, kā veidot labāku nākotni Latvijā un kas partijām un politiķiem jāpaveic nākamajos četros gados.
Īpaši analizējam šādas nozares – izglītība, veselība, labklājība, ekonomika, reģionālā attīstība, iekšpolitika, tieslietas, ārpolitika, drošības politika.
Uzdodot jautājumus, 16 sarakstus sadalījām divās grupās. Partijām, kurām ir lielāks atbalstītāju skaits, par katru nozari uzdevām 4–6 jautājumus, bet mazajām partijām – vienu.
Lasiet, ko partijas partijas atbild uz jautājumu:
Kādi ir jūsu priekšlikumi tiesas procesu saīsināšanai?
Jaunā konservatīvā partija, Juta Strīķe:
Tiesu priekšsēdētāju atbildība par tiesvedības procesu un tiesnešu profesionālās ētikas ievērošanu. Specializēta tiesa komercstrīdu, ekonomisko un finanšu noziegumu izskatīšanai.
Nacionālā apvienība, Dzintars Rasnačs:
No 34 mazām tiesām apvienotajās deviņās lielajās pirmā līmeņa tiesās plašāk izmantosim videokonferences un rakstveida procesu. 2019. gadā pabeigsim 72 zemesgrāmatu tiesnešu iekļaušanu vispārējā tiesu sistēmā. Līdz 2021. gadam īstenosim “e-lietu” projektu, kas mazinās papīru birokrātiju tiesā.
“Saskaņa”, Guntars Grīnvalds:
Vairāk jāiesaista ārpustiesas institūcijas, strīdu risināšanu nododot, piemēram, advokātiem un notāriem. Sevišķi tas attiecas uz komercstrīdiem, jo bieži vien tos var atrisināt pārrunu ceļā. Lielāks uzsvars uz mediāciju, kas iekustināta, taču pagaidām nedarbojas pietiekami labi. Mediācijas veiksmīgāka izmantošana atbrīvotu tiesas no nekvalitatīviem prasījumiem.
“Attīstībai/Par!”, Evita Goša:
Šobrīd vidējie tiesvedības termiņi Latvijā ir pat īsāki nekā vidēji ES. Taču savlaicīgai lietu izspriešanai jānotiek kvalitatīvi. Bieži procesu ilgums saistīts ar nekvalitatīviem spriedumiem. Ir lietas, kuras kasācijas instancē nonāk pat divreiz. Lai nodrošinātu ātru un kvalitatīvu lietu iztiesāšanu, jānodrošina tiesnešu apmācības, jāturpina tiesu un tiesnešu specializācija un tiesvedības digitalizācija, kā arī jāreformē Civilprocesa un Kriminālprocesa likumi.
Latvijas reģionu apvienība, Inga Bite:
Tiesas procesa ilgums Latvijā pēdējo gadu laikā būtiski samazinājies. Lietas pirmajā un otrajā instancē izskatītas agrāk nekā divu gadu laikā. Tiesas procesu saīsināšanai iespējams apsvērt vienkāršāko lietu nodalīšanu un ātrāku izskatīšanu, nodarbinot mazāk pieredzējušos tiesnešus, samazinot prasības spriedumu argumentācijai vai saīsinot termiņus, kādos puses tiesīgas iesniegt paskaidrojumus un dokumentus. Mūsu prioritāte ir tiesnešu un tiesu darbinieku atalgojuma palielināšana, piesaistot darbam spējīgākos juristus.
“Jaunā Vienotība”, Inese Lībiņa-Egnere:
Lietu iztiesāšana ne ilgāk kā divu gadu laikā. Arī Eiropas Cilvēktiesību tiesa to atzīst par saprātīgu termiņu. Tiesas priekšsēdētājam jāatbild par katra tiesneša noslodzi, jāraugās, lai lietas izskatīšana nepārsniegtu minēto termiņu, laikus jāapzina un jānovērš šķēršļi. Likumā jau paredzētas vairākas iespējas piemērot sodus lietas dalībniekiem par procesa vilcināšanu.
“KPV LV”, Artuss Kaimiņš:
Civillietās – saīsināt procesuālos termiņus un noteikt termiņu civillietas izskatīšanai neatkarīgi no pušu ierašanās. Krimināllietās – atteikties no liecinieku, cietušo un ekspertu atkārtotas pratināšanas tiesā, atstājot tiesai izvēli vērtēt, kurus lieciniekus aicināt. Administratīvo pārkāpumu lietās – tikai rakstveida process, saprātīgs termiņš sprieduma taisīšanai. Maznozīmīgu pārkāpumu lietās jautājumus vajadzētu izlemt rezolūciju veidā. Administratīvās lietās – tikai rakstveida process. Neskaidrību gadījumā tiesnesim jādod tiesības uzklausīt iesaistītās personas bez tiesas sēdes rīkošanas. Lietu izskatīšanas digitalizācija.
Zaļo un zemnieku savienība, Māris Kučinskis:
Saīsināt laiku jautājumu izskatīšanai tiesās varētu, diferencējot pārsūdzamos lēmumus un nosakot lietas ar samazinātu tiesu instanču skaitu, kā arī stiprinot ārpustiesas, arbitrāžas un mediatorus sistēmas atslogošanai no maznozīmīgākām lietām. Paredzēts regulāri paaugstināt visu tiesnešu kvalifikāciju visā viņu karjeras laikā un iedibināt daļas tiesnešu specializēšanos.
“Rīcības partija”, Dainis Močs:
Nepieciešams samazināt birokrātiskās procedūras un veikt Tiesu administrācijas darba optimizāciju. Tas ļaus paātrināt un padarīs pieejamāku tiesu procesu reģistrāciju, kā arī atvieglos prasību nodošanu tiesai.
“Progresīvie”, Roberts Putnis:
Divu jaunu tiesu atzaru izveide – finanšu/nodokļu tiesas un darba tiesas, kas atslogotu tiesas un padarītu tās efektīvākas. Tiesu caurskatāmībai nodrošināsim nolēmumu pieejamību, rūpēsimies par pastāvīgu juridiskās kvalifikācijas paaugstināšanu tiesu sistēmā, ieskaitot prokuratūru. Izstrādāsim juridisko pakalpojumu un tiesu izdevumu tarifikāciju, kas atbilst tirgus situācijai, un dosim iespēju ieviest tiesvedības risku apdrošināšanas sistēmu.
“LSDSP/KDS/GKL”, Jānis Dinevičs:
Tiesas procesu ilgums nav tikai Latvijas problēma. Tas ir līdzīgs kā citās ES valstīs. Ja lieta nonākusi tiesā un netiek skatīta tiesnešu aizņemtības dēļ, risinājums ir tiesnešu skaita palielināšana. Taču, lai saīsinātu tiesvedības laiku, nav pieļaujama ātra, bet nekvalitatīva izmeklēšana. Nedrīkst saīsināt laiku aizstāvībai un apsūdzētajam, lai iepazītos ar lietas materiāliem.
“No sirds Latvijai”, Inguna Sudraba:
Lietas izskatot apelācijas un kasācijas instancēs, ievērojot procesuālās ekonomijas principu, censties maksimāli lietas izskatīt rakstveida procesā. Kvalitatīvai lietu izskatīšanai civillietās puses pārstāv sevi pašas vai zvērināti advokāti.
“Latviešu nacionālisti”, Andris Rubins:
Galvenie apstākļi, kas, mūsu ieskatā, turpina kavēt lietu iztiesāšanu, ir – nekvalitatīvie pirmo un apelācijas instanču tiesu spriedumi; ilgais gaidīšanas laiks kasācijas instancē; nepietiekamais procesuālais noregulējums lietu izskatīšanas ātrumam. Lielāks akcents liekams uz lietas kvalitatīvu izskatīšanu jau pirmajā instancē, veltot šim procesam vairākas tiesas sēdes un ilgāku laiku.
Partiju apvienība “Par alternatīvu”, Jānis Kuzins:
Tiesas procesu saīsināšanai jānosaka, cik reižu atbildētājs vai pieteicējs nevar ierasties, bet pārstāvjiem un advokātiem vai to aizstājējam jāpiedalās vienmēr. Jāpalielina tiesnešu skaits. Īpašus noziegumus, tādus kā pedofilija un terorisms, jāskata pēdējā instancē, tāpat kā korupcijas lietas, pieļaujot kasāciju. Jāaizliedz tieslietu ministra, valsts un parlamentārā sekretāra, kā arī tiesneša amatu ieņemt bijušajiem Latvijas Komunistiskās partijas biedriem vai čekas aģentiem.
Latvijas Centriskā partija:
Atbildi nesniedza.
Latvijas Krievu savienība:
Atbildi nesniedza.
Lasiet vēl:
Partiju piedāvājumu reģionālajā politikā un “LA” vērtējumu lasiet šeit.
Partiju piedāvājumu ārpolitikā, aizsardzībā un “LA” vērtējumu lasiet šeit.
Partiju piedāvājumu ekonomikā un “LA” vērtējumu lasiet šeit.
Partiju piedāvājumu labklājībā, demogrāfijā un “LA” vērtējumu lasiet šeit.
Partiju piedāvājumu veselības aprūpē un “LA” vērtējumu lasiet šeit.
Partiju piedāvājumu izglītībā un “LA” vērtējumu lasiet šeit.
Publikāciju projektā “Saeimas vēlēšanas 2018. Ko sagaidām, ko mums sola” finansiāli atbalsta Sabiedrības integrācijas fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas saturu atbild “Latvijas Avīze”.
