Jautājam partijām: Kā samazināt plaisu starp Rīgu un reģioniem? 0
Laikraksts “Latvijas Avīze” un portāls “LA.lv” priekšvēlēšanu laikā vērtē partiju darbus un solījumus. Meklējam atbildes uz jautājumiem, kā veidot labāku nākotni Latvijā un kas partijām un politiķiem jāpaveic nākamajos četros gados.
Īpaši analizējam šādas nozares – izglītība, veselība, labklājība, ekonomika, reģionālā attīstība, iekšpolitika, tieslietas, ārpolitika, drošības politika.
Uzdodot jautājumus, 16 sarakstus sadalījām divās grupās. Partijām, kurām ir lielāks atbalstītāju skaits, par katru nozari uzdevām 4–6 jautājumus, bet mazajām partijām – vienu.
Lasiet, ko partijas atbild uz jautājumu:
Trīs jūsu priekšlikumi plaisas samazināšanai starp Rīgu un reģioniem?
Jaunā konservatīvā partija, Gatis Eglītis:
Ļoti sakārtota e-pārvalde, lai visus administratīvos jautājumus var nokārtot attālināti. Ērta un ātra satiksme, piemēram jaunie, ātrie pasažieru vilcieni. Daudz aktīvāks LIAA un NVA darbs investoru piesaistei reģioniem.
Nacionālā apvienība, Kaspars Gerhards:
Pirmkārt, jāīsteno uzsāktā reģionālā reforma. Reformas ietvaros jāveido spēcīgi attīstības centri, kuriem tuvumā esošās pašvaldības būs kā sadarbības partneri – bez reģionālās reformas agri vai vēlu neiztikt.
Otrkārt, jāveicina darba vietu un mājokļu pieejamība reģionos. Valstī ir jānodrošina tādi ekonomiskie nosacījumi, lai uzņēmēji ne tikai spētu, bet arī vēlētos veidot savu uzņēmējdarbību tieši Latvijā, it sevišķi reģionos. Ikvienam iedzīvotājam ir jābūt pieejamam mājoklim pašvaldībā, kurā viņš dzīvo vai vēlas dzīvot. Kā viens no risinājumiem ir norādāma pašvaldības īres namu būve. Jau šobrīd Latgalē ir izveidota speciālā ekonomiskā zona – jāveido arvien vairāk šādu teritoriju Latvijas pierobežā.
Treškārt, jāveicina aizbraukušo tautiešu reemigrācija.
“Saskaņa”, Vjačeslavs Dombrovskis:
Mūsu ekonomikas attīstības programma 3+3 paredz specializāciju starp Rīgu un reģioniem. Reģionu attīstības stratēģija fokusēsies uz bioekonomiku, tranzītu un apstrādes rūpniecību.
“Attīstībai/Par!”, Juris Pūce:
Mainīt Eiropas fondu plānošanas un sadales sistēmu, veidojot divus Eiropas fondu izlietojuma plānus: Rīgai un Latvijas reģioniem. Tādējādi vairākums Eiropas naudas beidzot nonāktu tieši reģionos.
Sagatavot un īstenot attīstības plānus (pēc reformas) katram novadam, paredzot mērķtiecīgu stratēģiju katra novada attīstībai.
Piesaistīt (pēc reformas) katram novadam investīcijas rūpnieciskajai ražošanai. Valdības vadītājs personiski atbildēs par investīciju piesaisti.
Latvijas Reģionu apvienība, Nellija Kleinberga:
ES struktūrfondu pieejamība ar vienlīdzīgiem noteikumiem un kritērijiem visiem 110 novadiem. Ceļu infrastruktūras sakārtošana + sabiedriskā transporta nodrošināšana = cilvēku mobilitāte. Latvijas valsts budžeta studējošo absolventu nosūtīšana darbā (vismaz 3 gadiem) uz reģioniem, maksājot atalgojumu ar koeficientu 1,20.
“Jaunā Vienotība”, Raimonds Čudars:
Ir jāveicina mājokļu atbalsta programmas ieviešana jaunajām ģimenēm un īres dzīvokļu celtniecība uzņēmumu darbiniekiem reģionālajos attīstības centros.
Administratīvi teritoriālā reforma paredzēs nodokļu politikas maiņu. Novadiem ir jāsaņem ienākumi no uzņēmējdarbības aktivitātes novadā, tādējādi kļūstot par ekonomiskās attīstības dzinējspēku.
Lai lauku iedzīvotājiem būtu viegli pieejami kvalitatīvi pakalpojumi attīstības centros, ir jāuzlabo sabiedriskā transporta un ceļu infrastruktūra.
“KPV LV”, Didzis Šmits:
Nesniedza atbildi uz šo jautājumu.
Zaļo un zemnieku savienība, Māris Kučinskis:
Nepieciešams stimulēt ražošanas attīstību reģionu centros un pilsētās.
Attīstīsim reģionālos attīstības/zināšanu centrus, izmantojot reģionālo augstskolu kapacitāti, koncentrējot uz zināšanām un tehnoloģiju pārnesi bāzētu uzņēmējdarbību, pārnesot ieguvumus uz apkārtesošo teritoriju un veidojot aktīvu sadarbību ar Rīgu kā nacionālo zināšanu centru reģionālo augstskolu un inovācijas centru atbalstam.
Jānodrošina moderno informācijas tehnoloģiju plašas lietošanas atbalsts un stimulēšana visos uzņēmējdarbības segmentos – ražošanas, darbinieku, klientu, resursu, piegādātāju, pārdošanas vadībai, kā arī loģistikai un uzskaitei.
Latvijas Krievu savienība:
Nesniedza atbildi uz uzdoto jautājumu.
“Rīcības partija”, Dainis Močs:
Plaisas mazināšanu starp reģioniem var panākt tikai kompleksā ar mēriem, kuri ir norādīti mūsu programmā. Pirmkārt, mums jāpalīdz cilvēkiem, kuriem vajadzīga sociālā aizsardzība. Tamdēļ mums nepieciešams individuāli strādāt ar katru pašvaldību, apzināt cilvēkus, kuriem vajadzīga sociālā palīdzība.
Mums nepieciešams stabilizēt situāciju, budžeta līdzekļu optimizāciju un samazināt nevajadzīgus tēriņus valdībā un aizsardzības budžetā, tā atrodot papildu līdzekļus sociālajai sfērai. Nodrošināt attīstību, ņemot vērā katra reģiona īpatnības. Radīt labvēlīgu investīciju klimatu un nodrošināt caurspīdīgu valdības darbu.
Dot impulsu biznesa attīstībai un maksimāli palīdzēt radīt jaunas darba vietas, kas palīdzēs ne tikai pabalstīt, bet arī attīstīt sociālās programmas. Perspektīvā atrisināt demogrāfijas problēmu un mūsu cilvēku atgriešanu Latvijā.
“Progresīvie”, Roberts Putnis:
Valsts iestāžu decentralizācija un izvietojums ārpus Rīgas.
Vietējās ekonomikas koncepts – publiskie iepirkumi orientēti uz reģionālo un vietējo ekonomisko attīstību (reģionālo produktu piegādes un iepirkumi, valsts un pašvaldību pasūtījumu izvērtēšana pēc to sociālajām sekām un ietekmes uz vietējo ekonomiku).
Atbalsta samazināšana industriālajiem lielzemniekiem par labu mazām (pozitīva sociālā ietekme ar ģimenes biznesa modeli) un videi un dzīvniekiem draudzīgi saimniekojošām lauku saimniecībām.
Latvijas Centriskā partija, Aivars Silinieks:
Nesniedza atbildi uz šo jautājumu.
“LSDSP/KDS/GKL”, Valdis Šakars:
Uzņēmējdarbības vides un lauku infrastruktūras uzlabošana, lai veicinātu reģionos uzņēmējdarbību un jaunu darba vietu radīšanu. Ceļu infrastruktūras uzlabošanai piedāvājam atcelt Transportlīdzekļu ekspluatācijas nodokli un atgriezties pie Ceļu nodokļa, kuru iekļausim degvielas cenā. Visus ar Ceļu nodokli iegūtos finanšu līdzekļus novirzīsim ceļu infrastruktūras būvniecībai un uzturēšanai.
Atcelsim Nekustamā īpašuma nodokli vienīgajam īpašumam. Novirzīsim 2% no PVN konkrētās pašvaldības budžetā, kurā uzņēmējs veic uzņēmējdarbību vai sniedz pakalpojumus.
Ieviesīsim jaunas un paplašināsim esošās valsts atbalsta mērķprogrammas uzņēmējdarbības uzsākšanai un atbalstam pašvaldībās ar zemu uzņēmējdarbības intensitāti. Veiksim OIK reformu, lai palielinātu uzņēmēju konkurētspēju ārējos tirgos un celtu mazāk turīgo iedzīvotāju labklājību reģionos.
“No sirds Latvijai”, Inguna Sudraba:
Valsts iestāžu, ministriju apvienošana un daļēja pārvietošana uz Latvijas reģioniem pēc Dānijas un Zviedrijas parauga.
Valsts, pašvaldības iestādēm, pirmkārt, jālieto tikai Latvijā ražoti produkti, lai lauksaimnieki varētu konkurēt – panāksim taisnīgāku ES atbalsta apmēru.
Mazo industriālo parku izveide, īpaša start-up atbalsta programma reģionos, mikrouzņēmumu atbalsta, režīma saglabāšana un pilnveide.
“Latviešu Nacionālisti”, Andris Rubins:
Nesniedza atbildi uz šo jautājumu.
“Par Alternatīvu”, Jānis Kuzins:
Lielāki novadi, efektīvāka e-pārvalde. Grantēto ceļu asfaltēšana un remonts. Reģionālo centru attīstība, mazās galvaspilsētas Latvijas novados.
Lasiet vēl:
Partiju piedāvājumu ārpolitikā, aizsardzībā un “LA” vērtējumu lasiet šeit.
Partiju piedāvājumu ekonomikā un “LA” vērtējumu lasiet šeit.
Partiju piedāvājumu labklājībā, demogrāfijā un “LA” vērtējumu lasiet šeit.
Partiju piedāvājumu veselības aprūpē un “LA” vērtējumu lasiet šeit.
Partiju piedāvājumu izglītībā un “LA” vērtējumu lasiet šeit.
Publikāciju projektā “Saeimas vēlēšanas 2018. Ko sagaidām, ko mums sola” finansiāli atbalsta Sabiedrības integrācijas fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas saturu atbild “Latvijas Avīze”.
