Jautājam partijām: Kā risināsiet darbaspēka trūkuma problēmu Latvijā? 0
Laikraksts “Latvijas Avīze” un portāls “LA.lv” priekšvēlēšanu laikā vērtē partiju darbus un solījumus. Meklējam atbildes uz jautājumiem, kā veidot labāku nākotni Latvijā un kas partijām un politiķiem jāpaveic nākamajos četros gados.
Īpaši analizējam šādas nozares – izglītība, veselība, labklājība, ekonomika, reģionālā attīstība, iekšpolitika, tieslietas, ārpolitika, drošības politika.
Uzdodot jautājumus, 16 sarakstus sadalījām divās grupās. Partijām, kurām ir lielāks atbalstītāju skaits, par katru nozari uzdevām 4–6 jautājumus, bet mazajām partijām – vienu.
Lasiet, ko partijas atbild uz jautājumu:
Kā piedāvājat risināt darbaspēka trūkuma problēmu Latvijā?
Jaunā konservatīvā partija, Gatis Eglītis:
Lielāki neto ienākumi: minimālā alga un IIN neapliekamais minimums būs 500 eiro mēnesī jau no 2019. gada. Jāreformē NVA bezdarbnieku apmācības sistēma: trūkst kvalitatīva piedāvājuma konkrētu darba tirgū pieprasītu zināšanu apguvei, kā arī efektīvāki risinājumi ilgtermiņa bezdarbnieku atkarībām un veselības problēmām. Augsti kvalificēta darbaspēka piesaiste no diasporas un apkārtējā reģiona, tostarp starptautiskas IKT augstskolas izveide Rīgā.
Nacionālā apvienība, Roberts Zīle:
Galvenais jautājums – atgriezt aizbraukušo darbaspēku. Svarīga ir arī uzņēmumu darba efektivitātes uzlabošana. Ja viens no galvenajiem konkurētspējas elementiem ir zemās darba algas, tad ilgtermiņa konkurētspēju nevar uzlabot ne ar darba algu pieaugumu, ne ar to saistīto nodokļu samazinājumu. Neapšaubāmi jūtams spiediens esošo problēmu šķietami atrisināt ar lēta darbaspēka ievešanu no trešajām valstīm. NA pastāv uz jau izstrādātajiem kritērijiem un aicina neiet vieglāko ceļu.
“Saskaņa”, Vjačeslavs Dombrovskis:
Četru gadu laikā panāksim, ka Latvijā mācas 20 000 ārvalstu studentu un ka ik gadu puse no viņiem izvēlas palikt strādāt un maksāt nodokļus Latvijā. Atsevišķos gadījumos – kad konkrētām tautsaimniecības nozarēm draud pārkaršana – operatīvi risināsim jautājumu par sezonāla darbaspēka ievešanu. Uzskatām, ka šāda situācija šobrīd ir izveidojusies būvniecības nozarē.
“Attīstībai/Par!”, Juris Pūce:
Mērķtiecīgs valsts atbalsts ieguldījumiem darba ražīgumā un automatizācijā – tas ne tikai samazinās spiedienu uz darba tirgu, bet ievērojami cels algas ekonomikā. Viedas imigrācijas politika – atbalstīsim talantu un smadzeņu “importu”, lai nodrošinātu mūsu konkurētspēju. Mērķtiecīgs darbs ar bezdarbniekiem un cilvēkiem, kas izvēlējušies aiziet no darba tirgus, piedāvājot pārapmācību un iespēju strādāt labāk atalgotos darbos.
Latvijas Reģionu apvienība, Edvards Smiltēns:
Iespēju robežās atgriežot mūsu tautiešus no ārvalstīm. Daudz plašāk attīstot augstākās izglītības eksportu un studentiem mācot latviešu valodu. Mazinot barjeras darba tirgū jaunajām māmiņām (piemēram, strādājot pusslodzi, bet nezaudējot pabalstu), pensionāriem (atbrīvojot daļēji no VOSAI) u. c. Nodrošināsim cilvēkiem iespēju ātri iegūt zināšanas un pārkvalificēties. Mūžizglītība, ciešāka izglītības sasaiste ar darba tirgu, tiešsaistes apmācība. Pieļaujam diskusiju par sezonas strādniekiem no citām valstīm. Ir nozares, kurās modernizācijas ietekmē nākotnē var atbrīvoties darbaspēks.
“Jaunā Vienotība”, Arvils Ašeradens:
Lai augtu ekonomika un uzlabotos iedzīvotāju dzīves līmenis, būtiskākais nav darbaspēka apjoma pieaugums, bet gan kvalitatīvas izmaiņas darba vietu un darbaspēka piedāvājumā. Pieaugot produktivitātei, darbaspēka pieprasījums augs lēni – līdz 2025. gadam nodarbināto skaits varētu palielināties tikai nedaudz vairāk par 11 tūkstošiem salīdzinājumā ar 2017. gadu, ko pamatā veidos komercpakalpojumi, būvniecība, tirdzniecība un apstrādes rūpniecība. Atbalstām tā dēvēto viedās imigrācijas politiku ar mērķi piesaistīt augsti kvalificētu darbaspēku jomās, kur Latvijā fiksēts speciālistu deficīts, vienlaikus novēršot masveida lēta darbaspēka ievešanu no ārvalstīm.
“KPV LV”, Didzis Šmits:
Samazināsim darbaspēka nodokļu slogu. Palielināsim iedzīvotāju ienākumu neapliekamo minimumu. Veidosim uzskaites sistēmu par emigrējušajiem, lai saprastu darbaspēka potenciālu, un ar nodokļu politiku veicināsim uzņēmējdarbības vidi. Īstermiņa risinājumi darbaspēka trūkuma novēršanai būtu pārrunājami par konkrētiem gadījumiem, nosakot konkrētus termiņus.
Zaļo un zemnieku savienība, Māris Kučinskis:
Jāievieš valsts mēroga iedzīvotāju mobilitātes programma, nodrošinot cilvēku nokļūšanu darba vietās, izglītības un ārtsniecības iestādēs. Jāveicina īres mājokļu tirgus attīstība. Jānodrošina inovāciju plašāka izmantošana tautsaimniecībā.
Latvijas Krievu savienība:
Neatbildēja.
“Rīcības partija”,Dainis Močs:
Mūsu pozīcija ir tāda, lai, pirmkārt, darbā iekārtoti un sociāli aizsargāti būtu Latvijas iedzīvotāji. Tomēr, apzinoties negatīvās tendences demogrāfijā, kā arī iedzīvotāju aizbraukšanu no valsts, mēs būsim spiesti saukt darbaspēku no ES un citām valstīm. Tāpēc mums jāstrādā kopā ar uzņēmējiem un operatīvi jārisina pārlieku birokrātiskais process, lai aicinātu uz Latviju viesstrādniekus. Mēs uzskatām, ka viesstrādniekam vajag maksāt nevis vidējo valsts algu, bet vidējo algu konkrētajā nozarē.
“Progresīvie”, Roberts Putnis:
“Progresīvie” izglītības politiku redz sazobē ar ekonomikas politiku. Šodienas izglītība ir pamats valsts ekonomikai pēc 30 un 40 gadiem. Tāpēc steidzami ir jāveic reformas. Izglītība ir nākotnes nodarbinātības pamats. Otrs rīcības virziens ir daudzie cilvēki ar invaliditāti, sieviešu nodarbinātība pēc bērna kopšanas, efektīvs atbalsts ilgtermiņa bezdarbniekiem, kā arī citas grupas ārpus darba tirgus. Darbaspēka imigrācija būtu pieļaujama izņēmuma kārtā augsti kvalificētos segmentos.
Latvijas Centriskā partija:
Neatbildēja.
“LSDSP/KDS/GKL”, Valdis Šakars:
Pirmkārt, samazināt darbaspēka nodokļus strādājošiem no 50 gadu vecuma. Atcelt Iedzīvotāju ienākuma nodokli un sociālās apdrošināšanas iemaksas strādājošiem pensionāriem.
Otrkārt, atsevišķām darbaspēka kategorijām (specialitātēm) ieviest valsts stingri kontrolētu darbaspēka importa programmu, paredzot, ka darbaspēks tiek ievests tikai saskaņā ar iepriekš noslēgtu darba līgumu ar potenciālo darba devēju uz ierobežotu laika periodu, kas nav ilgāks par diviem gadiem. Pēc šī termiņa beigām viesstrādniekam un viņa ģimenes locekļiem ir jāatgriežas savā mītnes zemē.
“No sirds Latvijai”, Inguna Sudraba:
Stiprinot klasiskās ģimenes institūtu, tās pārticību – būtiski vairosim dzimstību. Mūsu studentiem – bezmaksas augstākā izglītība kopā ar pienākumiem pret valsti. Izveidosim risinājumu, kā ārvalstu studenti kādu laiku pēc studijām paliek strādāt specialitātē; attīstīsim indivīdu ar specifiskām zināšanām importa mehānismu, tā iegūstot šodien aktuālos speciālistus. Radīsim varas cieņpilnu attieksmi pret tautu, mazinot galveno emigrācijas iemeslu.
“Latviešu Nacionālisti”:
Neatbildēja.
Partiju apvienība “Par alternatīvu”, Ēriks Rozencveigs:
Cilvēkresursi Latvijā vēl ir. Darbaroku deficīts lielā mērā ir tāpēc, ka uzņēmēji nevēlas maksāt par, pirmkārt, cilvēka kā konkrēta speciālista sagatavošanu un, otrkārt, par cilvēku transportēšanu uz darbu no attālākām vietām, kā to piedāvā, piemēram, atsevišķi lielveikalu tīkli. Tālākā perspektīvā – ja Latvijas valdība beidzot sapratīs, ka rūpnieciskā ražošana ir nepieciešama, tad sāksies īstas kadru grūtības un gribot negribot būs jāķeras pie migrācijas (acīmredzot, domāta darbaspēka ievešana. – Red.).
Lasiet vēl:
Partiju piedāvājumu labklājībā, demogrāfijā un “LA” vērtējumu lasiet šeit.
Partiju piedāvājumu veselības aprūpē un “LA” vērtējumu lasiet šeit.
Partiju piedāvājumu izglītībā un “LA” vērtējumu lasiet šeit.
Publikāciju projektā “Saeimas vēlēšanas 2018. Ko sagaidām, ko mums sola” finansiāli atbalsta Sabiedrības integrācijas fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas saturu atbild “Latvijas Avīze”.
