Jautājam partijām: Kā novērst lauku tālāku iztukšošanos? 0
Laikraksts “Latvijas Avīze” un portāls “LA.lv” priekšvēlēšanu laikā vērtē partiju darbus un solījumus. Meklējam atbildes uz jautājumiem, kā veidot labāku nākotni Latvijā un kas partijām un politiķiem jāpaveic nākamajos četros gados.
Īpaši analizējam šādas nozares – izglītība, veselība, labklājība, ekonomika, reģionālā attīstība, iekšpolitika, tieslietas, ārpolitika, drošības politika.
Uzdodot jautājumus, 16 sarakstus sadalījām divās grupās. Partijām, kurām ir lielāks atbalstītāju skaits, par katru nozari uzdevām 4–6 jautājumus, bet mazajām partijām – vienu.
Lasiet, ko partijas lielākās partijas atbild uz jautājumu:
Kā ar lauksaimniecības atbalsta un lauku attīstības instrumentiem novērst lauku tālāku iztukšošanos?
Jaunā konservatīvā partija, Gatis Eglītis:
Platībmaksājumu palielināšana saimniecībām līdz 300 ha un samazināšana – virs 300 ha. Pārdalošā maksājuma ieviešana. Sistemātisks atbalsts augļkopībai, dārzeņkopībai, dārzkopībai, biosaimniecībām, jaunajiem lauksaimniekiem. Zemes fondam jāizmanto pirmpirkuma tiesības aktīvāk, lai zemes resurss nekoncentrētos tikai lielsaimnieku rokās.
Nacionālā apvienība, Kaspars Gerhards:
Būtu jāpalielina atbalsta apjoms mazajām lauksaimniecībām, kas rada produktus ar augstu pievienoto vērtību, piemēram, dabisko sulu ražotājiem, it sevišķi saimniecībām, kas nodrošina bioloģiskus produktus. Tādējādi būtu iespējams celt mazo lauksaimnieku un ražotāju konkurētspēja kā Latvijas, tā arī Eiropas un pasaules tirgū.
“Saskaņa”, Vjačeslavs Dombrovskis:
Lauksaimniecībā nepieciešams īstenot pakāpenisku pāreju uz bioloģiskās lauksaimniecības nišu, veidojot arī attiecīgo valsts tēlu un zīmolu. Atšķirībā no esošās politikas nepieciešams mainīt fokusu uz augstas pievienotās vērtības pārstrādi – īpaši piena produktu un graudu jomās, kas pacels cenas lauksaimniecības produkcijai un ieņēmumus lauksaimniekiem. Godīgai konkurētspējai Eiropā arī ir vitāls jautājums par tiešmaksājumiem.
“Attīstībai/Par!”, Juris Pūce:
Mērķtiecīgi ir jāatbalsta mazu un vidēju saimniecību attīstība, atrodot tām nišas globālajā ekonomikā un veicinot kooperāciju produkcijas noietam. Bioloģiska un cita ilgtspējīga saimniekošana ir prioritāte, bet ir attīstības iespējas arī konvencionālajā lauksaimniecībā. Turklāt jāturpina programmas Eiropas fondu ieguldīšanai nelauksaimniecības uzņēmējdarbībā lauku teritorijās.
Latvijas Reģionu apvienība, Nellija Kleinberga:
Lai apturētu Latvijas lauku tālāku iztukšošanos un līdzvērtīgu reģionu attīstību, stratēģiski svarīgi ir atbalstīt mazo un vidējo uzņēmējdarbību reģionos: birokrātijas mazināšana, pieejami kredītresursi, vienkāršota grāmatvedība. Mikrouzņēmumu nodoklis – 9%. Jāveicina jaunu saimniecību veidošanās un nostiprināšanās Latvijas laukos. Jāatbalsta jaunu cilvēku, jauno ģimeņu ienākšana nozarē: vienkāršot ALTUM kredītu saņemšanu mājokļa iegādei, veicināt īres dzīvokļu būvniecību, radīt atbalsta instrumentus bioloģiskās pārtikas audzētājiem; izstrādāt jaunus finanšu instrumentus, piemēram, krājaizdevu sabiedrību formā, mazo un vidējo saimniecību atbalstam.
“Jaunā Vienotība”, Ansis Saliņš:
Jāsakārto infrastruktūra vismaz tādā līmenī, lai līdz pagastu centriem iespējams nokļūt pa normāla seguma ceļiem, liela daļa lauku attīstības naudas ir jāiegulda infrastruktūrā.
Jānodrošina primāro pakalpojumu (veselības aprūpes, bērnudārzu, veikalu) pieejamība.
Daļa lauku attīstības naudas jānovirza nelauksaimnieciskajam atbalstam, lai dažādotu uzņēmējdarbību, piemēram, lauku tūrisma, vietējās ražošanas attīstīšanai.
Jāpalielina tā daļa no lauku attīstības līdzekļiem, kas ir paredzēta jaunu saimniecību izveidei, pārņemšanai. Šobrīd tikai 50% gribētāju tiek pie šī atbalsta.
Platību maksājumu izlīdzināšana (vismaz ES vidējā sasniegšana), lai lauku uzņēmēji varētu atļauties saviem darbiniekiem maksāt konkurētspējīgu algu salīdzinājumā ar citiem ES valstu lauksaimniekiem.
Vidējai paaudzei nepieciešams lielāks atbalsts vietējām rīcības grupām, kopā sanākšanas iespējām, veidojot aktīvu vietējo pilsonisko sabiedrību.
“KPV LV”, Didzis Šmits:
Veicināt lauku reģionos vietējās infrastruktūras attīstību un izglītības kvalitāti. Radīt uzņēmējdarbības vidi, kas ļauj nepiesaistīt darba ņēmējus konkrētai vietai. Tāpat par prioritāti noteikt mazo un vidējo lauksaimniecību attīstību.
Zaļo un zemnieku savienība, Māris Kučinskis:
Jāatbalsta lauku saimniecības (īpaši mazās un vidējās) un pārstrādes uzņēmumi, lai uzlabotu to ekonomiskās darbības rādītājus un konkurētspēju, vienlaikus nodrošinot veselīgu un drošu pārtiku valsts iedzīvotājiem un zinātniski pamatotu vides aizsardzības prasību un principu ievērošanu, tostarp bioloģiskās daudzveidības saudzēšanu.
Lasiet vēl:
Jautājam partijām: Vai atbalstāt lielāku novadu veidošanu?
Jautājam partijām: Kā samazināt plaisu starp Rīgu un reģioniem?
Partiju piedāvājumu ārpolitikā, aizsardzībā un “LA” vērtējumu lasiet šeit.
Partiju piedāvājumu ekonomikā un “LA” vērtējumu lasiet šeit.
Partiju piedāvājumu labklājībā, demogrāfijā un “LA” vērtējumu lasiet šeit.
Partiju piedāvājumu veselības aprūpē un “LA” vērtējumu lasiet šeit.
Partiju piedāvājumu izglītībā un “LA” vērtējumu lasiet šeit.
Publikāciju projektā “Saeimas vēlēšanas 2018. Ko sagaidām, ko mums sola” finansiāli atbalsta Sabiedrības integrācijas fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas saturu atbild “Latvijas Avīze”.
