Jautājam partijām: Finansējums aizsardzībai – jāpalielina vai jāsamazina? 0
Laikraksts “Latvijas Avīze” un portāls “LA.lv” priekšvēlēšanu laikā vērtē partiju darbus un solījumus. Meklējam atbildes uz jautājumiem, kā veidot labāku nākotni Latvijā un kas partijām un politiķiem jāpaveic nākamajos četros gados.
Īpaši analizējam šādas nozares – izglītība, veselība, labklājība, ekonomika, reģionālā attīstība, iekšpolitika, tieslietas, ārpolitika, drošības politika.
Uzdodot jautājumus, 16 sarakstus sadalījām divās grupās. Partijām, kurām ir lielāks atbalstītāju skaits, par katru nozari uzdevām 4–6 jautājumus, bet mazajām partijām – vienu.
Lasiet, ko lielākās partijas atbild uz “LA” jautājumu:
Partijas pozīcija par finansējumu aizsardzībai – jāsamazina; jāpalielina; jāatstāj tāds, kāds ir? Pamatojums.
Jaunā konservatīvā partija, Linda Ozola:
2% no IKP ir obligāti, cits pieaugums jābalsta reālos aprēķinos un vajadzībās. Ņemot vērā, ka aizsardzības nozares budžets 2018. gadā ievērojami pieauga, prioritāri papildu finansējums būtu jānovirza tādām nozarēm kā izglītība, sociālā aizsardzība (veselība un labklājība), ceļu tīkla sakārtošana.
Nacionālā apvienība, Rihards Kols:
Iestājamies par pakāpenisku finansējuma palielināšanu aizsardzībai līdz 2,5% no IKP, ņemot vērā valsts kopējos ekonomiskās attīstības rādītājus. Jārēķinās, ka, ja Latvija pati nerūpēsies par savu drošību, nevaram gaidīt, ka to darīs kāds cits. Aizsardzības izdevumu palielinājums ļaus turpināt aizsāktos attīstības virzienus, attīstot NBS.
“Saskaņa”, Raimonds Rublovskis:
Latvijas Republikas aizsardzības vajadzībām tiks nodrošināti 2% no IKP atbilstoši spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem un koncepcijām. Tajā pašā laikā situācijā, kad Latvija ir viena no retajām NATO dalībvalstīm, kas jau nodrošina 2% no IKP valsts aizsardzības vajadzībām, ir nepieciešams, lai visas pārējās NATO dalībvalstis arī nodrošinātu attiecīgu finansējumu no IKP, un tikai tad var runāt par tālāku aizsardzības tēriņu palielināšanu. Pašlaik mēs iestājamies par 2% no IKP un neplānojam palielināt šo procentu.
“Attīstībai/Par”, Artis Pabriks:
Uzmanīgi jāpalielina. Diviem procentiem no IKP ir minimums, taču mēs esam gatavi piešķirt vairāk. Protams, ar nosacījumu, ka līdzekļu izlietojums ir saprātīgs.
Latvijas Reģionu apvienība, Nellija Kleinberga:
Pašreiz noteiktais 2% no IKP (576,34 milj. eiro) finansējums aizsardzībai ir pietiekams un atbilst arī NATO prasībām. Valsts aizsardzības pamatā ir ne tikai nacionālās armijas spējas, bet arī kolektīvā drošība un aizsardzība, ko Latvijai nodrošina tās dalība NATO un kas nozīmē visu NATO dalībvalstu savstarpējās saistības − militāra konflikta gadījumā vienai otru aizstāvēt.
“Jaunā Vienotība”, Edgars Rinkēvičs:
Jā, līdz 2024. gadam valsts aizsardzībai ir jāatvēl 2,5% no IKP. Tas ir nepieciešams, lai nodrošinātu zemessardzes attīstību, ieguldījumus infrastruktūrā NATO sabiedroto izvietošanai un valsts aizsardzības spēju stiprināšanai.
“KPV LV”, Aldis Gobzems:
Finansējumam aizsardzībai ir jāpaliek 2% apmērā no IKP. Šis apjoms atbilst mūsu uzņemtajām starptautiskajām saistībām. Finansējuma bezmērķīga palielināšana neveicinās tās efektīvu izlietojumu.
Zaļo un zemnieku savienība, Māris Kučinskis:
Izdevumu palielināšana aizsardzībai nav pašmērķis. Ja būs nepieciešamība, aizsardzībai tiks atvēlēts lielāks finansējums par pašreiz esošo.
Lasiet vēl:
Jautājam partijām: Vai Latvijā jāievieš totālās aizsardzības sistēma?
Jautājam partijām: Cik stingrai jābūt migrācijas politikai?
Jautājam partijām: Vai atbalstāt sankcijas pret Krieviju?
Partiju piedāvājumu ekonomikā un “LA” vērtējumu lasiet šeit.
Partiju piedāvājumu labklājībā, demogrāfijā un “LA” vērtējumu lasiet šeit.
Partiju piedāvājumu veselības aprūpē un “LA” vērtējumu lasiet šeit.
Partiju piedāvājumu izglītībā un “LA” vērtējumu lasiet šeit.
Publikāciju projektā “Saeimas vēlēšanas 2018. Ko sagaidām, ko mums sola” finansiāli atbalsta Sabiedrības integrācijas fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas saturu atbild “Latvijas Avīze”.
