Jautājam partijām: Cik stingrai jābūt migrācijas politikai? 0
Laikraksts “Latvijas Avīze” un portāls “LA.lv” priekšvēlēšanu laikā vērtē partiju darbus un solījumus. Meklējam atbildes uz jautājumiem, kā veidot labāku nākotni Latvijā un kas partijām un politiķiem jāpaveic nākamajos četros gados.
Īpaši analizējam šādas nozares – izglītība, veselība, labklājība, ekonomika, reģionālā attīstība, iekšpolitika, tieslietas, ārpolitika, drošības politika.
Uzdodot jautājumus, 16 sarakstus sadalījām divās grupās. Partijām, kurām ir lielāks atbalstītāju skaits, par katru nozari uzdevām 4–6 jautājumus, bet mazajām partijām – vienu.
Lasiet, ko lielākās partijas atbild uz “LA” jautājumu:
Cik stingrai jābūt migrācijas politikai? Vai jūsu partija ir gatava atbalstīt:
a) Tuvo Austrumu un Āfrikas bēgļu uzņemšanu, ja tas tiek virzīts kopējā ES interešu vārdā;
b) darbaspēka ievešanu, ja uz to uzstāj uzņēmēji.
Jaunā konservatīvā partija, Linda Ozola:
Migrācijas politikai ir jāņem vērā mūsu valsts vēsturiskā situācija: a) jā – īslaicīgi, no kara skartajiem reģioniem uz apdraudējuma laiku ar skaidru mehānismu, kas ar šiem patvēruma meklētājiem notiek pēc tam. Valsts lemj par uzņemamo personu skaitu;
b) jā – speciālistu ievešanu nozarēs, kur to trūkst.
Nacionālā apvienība, Rihards Kols:
Migrācijas politika ir nacionālas kompetences jautājums, iestājamies pret jebkādām ES patvēruma meklētāju un migrantu pārdales programmām, kas paredz obligātu dalībvalstu iesaisti. Runāt par darbaspēka ievešanu varam tikai esošā likuma ietvaros – konkrētāk, tikai par augsti kvalificētu darbaspēku ar attiecīgu, likumā noteiktu atalgojumu.
“Saskaņa”, Raimonds Rublovskis:
Latvijas interesēm ir jābūt pirmajā vietā, un situācijā, kad katru dienu valsti pamet mūsu iedzīvotāji, kas emigrē uz ārvalstīm ekonomisku iemeslu dēļ, iedzīvotāju skaits ir jau zem diviem miljoniem ar tendenci tālāk samazināties, mums vispirms ir jādomā par Latvijas iedzīvotāju sociālās un ekonomiskās labklājības palielināšanu, būtiski samazinot un apturot mūsu iedzīvotāju emigrāciju. Līdz ar to mums vispirms ir jārūpējas par saviem iedzīvotājiem un tikai tad par ES migrācijas politikas realizāciju.
“Attīstībai/Par”, Artis Pabriks:
a) Mums jābūt solidāriem bēgļu uzņemšanā Eiropas Savienībā, jo mēs esam robežvalsts un paši ar to teorētiski varam saskarties. Vienlaikus mēs esam pret automātisku bēgļu pārdali, kas tiek izlemta Briselē. Tai jābūt nacionālas valsts atbildībai.
b) Nevajag baidīties no darbaspēka ievešanas tajās nozarēs, kur tas nepieciešams, bet uz stingriem nosacījumiem par laika periodu un iebraucēju integrāciju.
Latvijas Reģionu apvienība, Nellija Kleinberga:
a) Migrācijas plūsmas ir jāsamazina, un neatkarīgi no reģiona migrācijas politikai ir jāspēj palīdzēt tiem cilvēkiem no karā iesaistītām valstīm un teritorijām, kuriem draud dzīvības briesmas. Diemžēl šobrīd migrācija nes līdzi arī terorisma riskus. Vispirms ES ir jārūpējas par stabilitāti un drošību šajās valstīs uz vietas.
b) Darba spēka ievešanai jābūt pilnībā kontrolētam procesam. Tomēr šis ir ļoti sarežģīts jautājums, un lēmums ir jāpieņem pārdomāti, Latvijas valsts un tās iedzīvotāju interesēs.
“Jaunā Vienotība”, Edgars Rinkēvičs:
a) “Jaunā Vienotība” ir pret automātisku migrantu un kvotu sadali. Tikai ārkārtas gadījumā var atbalstīt bēgļu uzņemšanu, kā tas notika 2015. gadā.
b) Tikai konkrētās uzņēmējdarbības nozarēs, izvērtējot vietējā darba spēka resursus. Vēlams piesaistīt augsti kvalificētus speciālistus, kas trūkst Latvijas tautsaimniecībai.
“KPV LV”, Aldis Gobzems:
Tuvāko gadu laikā mēs neplānojam ierosināt būtiskas izmaiņas darba spēka imigrācijas likumos vai ministra kabineta noteikumos, jo uzskatām, ka ir jāizmanto iekšējie resursi. Valstī nepieciešams veicināt darba spēka pārkvalifikāciju un motivēt iedzīvotājus pilnveidot prasmes, kuras nav aizstājamas ar robotizāciju. Eiropas Parlamenta risinājums par vienmērīgu Tuvo Austrumu un Āfrikas bēgļu “sadali” starp Savienības valstīm nav ilgtspējīgs risinājums, tāpēc Latvijas pārstāvju un delegātu pienākums ir aktīvi iesaistīties šo jautājumu risināšanā, ieņemot aktīvu, nevis izpildes pozīciju.
Zaļo un zemnieku savienība, Māris Kučinskis:
a) Turpinot darbu ar Kopējās Eiropas patvēruma sistēmas reformu, jāpanāk visām Eiropas Savienības dalībvalstīm pieņemams risinājums, un migrantu pārvietošanas pasākumiem jānotiek uz brīvprātības pamata.
b) Jāīsteno darbaspēka trūkuma problēmu risināšana, veicinot inovācijas plašāku izmantošanu tautsaimniecībā, paredzot pasākumus cilvēku pārkvalificēšanai un jauniešu iekļaušanai darba tirgū, rosinot ārzemēs strādājošo tautiešu atgriešanos Latvijā, bet viesstrādnieku ievešanu uzskatot tikai kā galējo līdzekli.
Lasiet vēl:
Jautājam partijām: Vai atbalstāt sankcijas pret Krieviju?
Partiju piedāvājumu ekonomikā un “LA” vērtējumu lasiet šeit.
Partiju piedāvājumu labklājībā, demogrāfijā un “LA” vērtējumu lasiet šeit.
Partiju piedāvājumu veselības aprūpē un “LA” vērtējumu lasiet šeit.
Partiju piedāvājumu izglītībā un “LA” vērtējumu lasiet šeit.
Publikāciju projektā “Saeimas vēlēšanas 2018. Ko sagaidām, ko mums sola” finansiāli atbalsta Sabiedrības integrācijas fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas saturu atbild “Latvijas Avīze”.
