Kāpēc pēdas jāper vairāk. Ārsta atbildes par notiekošo pirtī 0
Pirts nav ārstniecības iestāde, bet var palīdzēt sakārtot veselību. Tas ir ļoti individuāls process, viena recepte visiem nekad neder. Tomēr vērts saprast, kas šā rituāla laikā norisinās organismā, uzsver ārsts un psihoterapeits Jānis Ozols. Reakcijā uz karstumu iesaistās daudzas sistēmas: lielie un mazie asinsvadi, limfas attece, virsnieres, vairogdziedzeris, hipofīze, nervu sistēma, galvas asinsvadi. Katra no šīm sistēmām atkarībā no cilvēka veselības stāvokļa var reaģēt dažādi.
Visjūtamāk reaģē asinsrite. Karsējoties lāvas telpā, paaugstinās ķermeņa kopējā temperatūra, līdz ar to izmainās asins sadalījums organismā. Lielāka daļa asiņu nonāk kapilāros, pastiprinās tā dēvētais limfodrenāžas process. Viena no galvenajām asins olbaltumvielām ir albumīns, tas visvairāk uztur t. s. ortostatisko asinsspiedienu. Karsēšanās laikā daļa albumīna pāriet audos, pēc tam caur limfu atgriežas asinsritē. Šī iemesla dēļ asinsspiediens var pazemināties, nereti to sajūt kā reiboni.
Mūsu organisms visu laiku ražo siltumu, ko izstarojam,izdalām caur ādu. Ja telpā ir pārāk silts, sākas svīšana – uz ādas virsmas parādās šķidrums, kas iztvaiko un atdzesē organismu. Pastiprināti svīstot, līdz ar sviedriem izdalās dažādas sārņvielas. Atveras visas poras. Kad skrubējamies un noskalojamies, labāk atdalās atmirusī ādas ragvielas kārtiņa, āda kļūst svaigāka. Taču – līdz ar to vieglāk ievainojama. Ja pēc pirts, piemēram, iedursies skabarga, asiņos daudz vairāk, bet sadzīs labi.
Fiziskās spējas pirtī mazinās. Visu laiku jāseko pašsajūtai. Sajūtot diskomfortu, uzreiz jāiet ārā no karstuma. Ja sirds satrakojas – momentā laukā! Silti jāietinās, lai ķermenis strauji neatdziest, un kādu laiku mierīgi jāatpūšas. Arī tad, ja kļūst par karstu, piepeši grūti elpot, ir tā kā smagi – jādodas atpūsties ārpus pērtuves. Nevajadzētu aizrauties ar pārāk ilgu pirts procedūru. Optimālais laiks ir 2–3 stundas. Notiek asiņu pārdale starp organisma baseiniem, krītas asinsspiediens, muskuļiem un smadzenēm tiek pievadīts mazāk asiņu.
Dažādos miesas un dvēseles stāvokļos var būt nepieciešama dažāda pirtī iešana. Tas ir ļoti individuāls process, jārespektē savas sajūtas. Pirtī izmainās arī emocionālais stāvoklis, jo līdz ar asins pārdali izmainās asinsrite arī dažādos smadzeņu apgabalos. Cilvēks pirtī kļūst daudz atvērtāks bioenerģētiskajai iedarbībai – var sajust vieglu, it kā narkozei līdzīgu stāvokli, kļūt viegli eiforisks. Ja gadījies tikt īsta pirtnieka rokās, var nonākt meditatīvā stāvoklī, īsu brīdi var parādīties pat gaišredzības spējas. Protams, pirtī tās neviens neizmanto. Ejot pirtī, svarīgi ievērot dažas likumsakarības un ievērot ieteicamo rīcību.
• Pirms pirtī iešanas labāk neēst – vismaz divas stundas. Ja nu ļoti gribas, ieteicams iztikt ar ko vieglu, jo karsēšanās laikā asinis aizplūst uz zemādu un gremošanas orgānu darbība apstājas, tātad apēstais stāvēs nepārstrādāts kuņģa un zarnu traktā.
Arī pēc pirts nevajadzētu mieloties vismaz pāris stundas, jo gremošanas orgāni vēl turpina snaust.
•Dzert gan var un vajag, jo organisms zaudē šķidrumu, tas jāatjauno. Vislabāk dzert siltu, remdenu dzērienu, lai neradītu papildu stresu organismā. Der arī nedaudz salduma – tēja ar medu vai iesala dzēriens. Nereti teic – nedzeriet, jo liela slodze nierēm. Bet pirts procesā nieres nefunkcionē kā ierasts, liekais šķidrums izdalās caur ādu un plaušām.
•Daudzi domā, ka, pirtī ejot, var zaudēt svaru – izsvīdīs un kļūs tievāks. Šķidrumu patiešām zaudē, taču pēc pāris dienām, ja uzņemts gana daudz šķidruma, atkal svērs tikpat. Taču pirts var veicināt novājēšanu, jo tiek aktivēta vielmaiņa.
