Jautā skatītājs: Vai taisnība, ka Krievijā izveidojušās vairākas privātās armijas? 24
“Vai taisnība, ka Krievijā izveidojušās vairākas privātās armijas? Internetā lasāms, ka to esot jau ap 30 un tās ir lielo pilsētu mēru pakļautībā. Tās neesot karam Ukrainā, bet citiem mērķiem.” Šādu jautājumu uzdeva kāds TV 24 raidījuma “Aktuālais par karadarbību Ukrainā” skatītājs.
“Tā ir taisnība. Mobilizēto apgāde ir uzticēta Krievijas pašvaldībām. Tās formē šādus brīvprātīgo bataljonus, lai sūtītu vēlāk tos uz fronti – veic to pilnīgu apgādi, nodrošinājumu,” atzīst Jānis Slaidiņš, NBS majors, Zemessardzes štāba virsnieks.
Nākotnē gan tas būtu interesanti, ja Krievijas ekonomika bruktu un sāktos kaut kādi iekšējie nemieri. Tad katram Krievijas bajāram būtu savs bruņots grupējums. Kā tas attīstīsies, būs interesanti, uzskata virsnieks.
Laikraksts: Krievija karā Ukrainā zaudējusi aptuveni 200 000 kritušo un ievainoto
Karā Ukrainā kopš 24.februāra nogalināti vai ievainoti tuvu 200 000 Krievijas karavīru, atsaucoties uz amerikāņu un citām Rietumu amatpersonā, vēsta laikraksts “The New York Times”. Lai gan amatpersonas atzīst, ka dzīvā spēka zaudējumus ir ļoti grūti aplēst, tās norādījušas, ka smagās kaujas Bahmutā un Soledarā ir ievērojami palielinājušas jau tā lielos zaudējumus.
Taču lielie zaudējumu, visticamāk, neliks Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam mainīt savus kara mērķus, uzskata Rietumu analītiķi.
Arī Ukrainas dzīvā spēka zaudējumus ir grūti noteikt, jo Kijiva nelabprāt atklāj šādu informāciju. Taču arī Ukrainas armija Bahmutā brīžiem zaudēja simtiem karavīru dienā.
ASV apvienotās štābu priekšnieku komitejas priekšsēdētājs ģenerālis Marks Millijs novembrī publiski izteicās, ka abām karojošajām pusēm ir vairāk nekā 100 000 kritušo un ievainoto. Vienlaikus ASV amatpersonas privātās sarunās sacīja, ka šie skaitļi ir tuvāki 120 000.
Pagājušajā mēnesī augsta ranga NATO un sabiedrotos valstu militārpersonu un amatpersonu sanāksmēs viena no amatpersonām kaujas Donbasā salīdzināja ar gaļas mašīnu.
Norvēģijas bruņoto spēku vadītājs Eiriks Kristofersens 22.janvārī televīzijā izteicās, ka Krievijai ir nogalināti vai ievainoti 180 000 karavīru, bet Ukrainai aptuveni 100 000 karavīru un 30 000 civiliedzīvotāju. Vēstulē “The New York Times” Kristofersens uzsvēra, ka šie skaitļi nav precīzi un patiesie zaudējumi var būt lielāki vai mazāki.
Augsta ranga ASV amatpersonas šonedēļ izteicās, ka Krievijas zaudējumi jau varētu būt tuvāki 200 000.