Jautā skatītājs: Vai NATO ir kāds plāns, kā reaģēt, ja Ukraina kapitulēs? 111
Kāds TV24 skatītājs jautā, vai NATO ir kāds plāns, kā reaģēt, ja Ukraina kapitulēs? Raidījumā “Aktuālais par karadarbību Ukrainā” skaidro NBS majors, Zemessardzes štāba virsnieks Jānis Slaidiņš.
Viņaprāt, ja Ukraina kapitulētu, tas notiktu līdzīgi kā Somijas gadījumā 1940. gadā, kad somi atdeva okupētās teritorijas, bet saglabāja savu neatkarību.
Slaidiņš atzīst, ka par šo scenāriju daudz diskutē arī starptautiskie analītiķi un eksperti, uzskatot, ka tas varētu notikt, ja Krievijai izdotos gūt pārsvaru un ukraiņi tam piekristu.
“Tomēr jautājums ir par to, kā Krievija mēģinās kontrolēt šīs teritorijas – tur nebūs miera,” NBS majors uzsver.
Viņš gan domā, ka ar Krieviju neviens neko neparakstīs.
Runājot par iespējamo NATO plānu, ja Ukraina kapitulētu, viņš pieļauj, ka šāds plāns ir izstrādāts: “Es pieļauju, ka NATO noteikti ir šāds plāns, jo parasti tiek izstrādāti vairāki darbības virzieni gan militārajai, gan politiskajai rīcībai. Mēs to varam tikai minēt, bet es pieļauju, ka tāds plāns pastāv.”
Jau vēstīts, ka Ukrainas izlūkdienestu rīcībā ir informācija, ka Krievija apsver iespējas iesaldēt karu pret Ukrainu, lai atjaunotu iznīcināto militāro potenciālu un sāktu karu pret Baltijas valstīm līdz 2028.gadam, ceturtdien Eiropas politiskās kopienas līderu sanāksmē Granadā paziņoja Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.
“Es kā vienmēr būšu ar jums atklāts. Krievija pašlaik apsver dažādus scenārijus turpmākajiem gadiem. Viens no tiem ir īpaši bīstams. Ja šajā agresijā pret Ukrainu būs kāda pauze – jebkāda situācijas iesaldēšana -, iestāsies jauns kritisks brīdis,” viņš teica.
Pēc Zelenska sacītā, ja Krievijai tagad ļaus adaptēties, līdz 2028.gadam Maskava spēs atjaunot karā Ukrainā novājināto militāro potenciālu.
Līdz ar to, pēc Ukrainas prezidenta teiktā, Krievijai būs pietiekami daudz spēku, lai uzbruktu valstīm, kas ir Kremļa ekspansijas uzmanības centrā.
“Bez Ukrainas tās noteikti ir Baltijas valstis un noteikti tās valstis, kurās ir Krievijas [militārie] kontingenti. Tā ir precīza informācija no mūsu izlūkdienesta,” viņš teica.
Ukrainas prezidents uzsvēra, ka Krievija meklē iespējas iesaldēt situāciju un pielāgoties, izdarot secinājumus no savām kļūdām un gatavojoties doties tālāk. Viņš aicināja Eiropas līderus atcerēties, ka visbīstamākais ienaidnieks ir tas, kurš ir izdarījis secinājumus un gatavojas nākamajam triecienam, pamatojoties uz šiem secinājumiem.
“Maskava skaidri iezīmē savas ambīcijas – sagrābt sev vairāk impēriskas telpas un neļaut Eiropai būt brīvu nāciju un darbojošos demokrātiju telpai, sagraut Eiropas vienotību. (..) Un karš, to darot, ir Krievijas pamatinstruments – instruments, lai iekarotu vai manipulētu ar citiem,” sacīja Zelenskis.
Viņš atgādināja, ka Krievija gadiem kurinājusi konfliktus dažādās valstīs.
Konkrēti, tā ir “nodarījusi kaitējumu Moldovai, mēģinājusi sagraut un sadalīt Gruziju, destabilizēt citas Kaukāza daļas, žņaudz Baltkrieviju, mēģina izraut gabalus no Ukrainas ķermeņa,” teica Zelenskis.
Viņš uzsvēra, ka jāatbalsta katra valsts, kas cietusi no Krievijas iejaukšanās vai iebrukuma, un tai ir nepieciešamas drošības garantijas, lai Krievijai vairs nekad nebūtu kārdinājuma sagraut tās suverenitāti.
“Mums ir vajadzīgs skaidrs signāls – Krievijai nav nekādu iespēju,” sacīja Zelenskis.
Viņš arī norādīja, ka agresoru visdrošāk neitralizē sakāve karā, un līdz ar to tieši tagad Ukrainai kopā ar pasauli ir iespēja fundamentāli sakaut Krievijas agresiju.
“Pateicoties Ukrainai, jūsu karavīri tagad necīnās pret Krieviju. Mēs nešaubāmies par NATO spēku. Bet esmu pārliecināts – neviens no jums nevēlas piedzīvot, kā būs, ja, nedod Dievs, NATO nāksies aizstāvēt kādu no jums,” teica Ukrainas prezidents.
