Mums ir tik daudz bezdarbnieku, bet visu laiku trūkst darbaspēka. Kā tas iespējams? 193
Darba tirgus ir dinamisks un nepārtraukti mainās. Lai pielāgotos tam, ir nepieciešams attīstīt savas prasmes un zināšanas, atbildot uz TV24 skatītāja jautājumu, kāpēc mums visu laiku trūkst darbaspēka, ja ir tik liels bezdarbnieku skaits, raidījumā “Uz līnijas” sacīja Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) direktore Evita Simsone.
Viņa skaidro, ka grāmatveža profesija ir labs piemērs tam, kā darba prasības ir mainījušās pēdējo gadu laikā. Ja agrāk grāmatvežiem bija nepieciešami lieli kalkulatori un papīra dokumenti, tad tagad viņiem ir jāprot izmantot dažādas digitālās programmas un sistēmas. Grāmatveža darba būtība ir palikusi nemainīga, bet viņam ir jāseko līdzi tehnoloģiju attīstībai. Ja grāmatvedis to nespēj izdarīt, viņš zaudē savu konkurētspēju un kļūst par bezdarbnieku.
“Līdz ar to, ja cilvēks nav savas prasmes attīstījis, viņš kādā brīdī šo darbu nevar darīt, un viņš kļūst par mūsu klientu, un mēs viņam palīdzam tai ceļā, lai viņš atkal varētu atgriezties,” NVA pārstāve sacīja.
Ir arī citi iemesli, kāpēc cilvēki var nonākt bezdarbnieku statusā. Piemēram, ilggadēja nodarbošanās ar fizisku darbu var radīt veselības problēmas, kas traucē turpināt strādāt. Vai arī cilvēki dzīvo vietās, kur nav daudz darba piedāvājumu un nav viegli nokļūt uz citiem reģioniem.
Vidēji bezdarbnieku skaits svārstās ap 50 000 cilvēku. Tas nenozīmē, ka tie ir vieni un tie paši cilvēki visu laiku. Latvijas darba tirgus ir ļoti mainīgs, un vidēji cilvēki sešos mēnešos atrod jaunu darbu.
Simsone norāda, ka nav tādas kategorijas kā pataloģiskie bezdarbnieki vai cilvēki, kas nekad nevar atgriezties darba tirgū. Ir tikai cilvēki ar dažādām vajadzībām un iespējām.
“Ja mēs skatāmies uz tādiem klientiem, kas pie mums ir ilgākā laika periodā un nav varējuši veiksmīgi atrast jaunu nodarbošanos, es teiktu, ka tie ir apmēram mazāk kā 10% no mūsu klientiem,” viņa atklāja.
Viņa skaidro, ka tā ir laba statistika. Bezdarba līmenis Latvijā šobrīd ir 5,6% , kas ir zems bezdarba līmenis.
“Protams, mums ir jāskatās arī reģionu griezumā – Rīgā tie ir tikai 4%, kas faktiski ir dabīgais bezdarbs un Rīgā akūti trūkst darbaspēks. Protams, cita situācija ir Latgalē, kur ir joprojām virs 10%, kur ir izaicinošāk atrast darbu cilvēkiem, bet kopumā 5,6% – tas nav augsts bezdarba līmenis,” NVA pārstāve skaidro.
Jau vēstīts, ka Latvijā reģistrētā bezdarba līmenis šogad aprīļa beigās bija 5,7% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita, kas ir par 0,3 procentpunktiem mazāk nekā mēnesi iepriekš.
2023.gada aprīļa beigās NVA bija reģistrēti kopumā 50 808 bezdarbnieki, kas ir par 3029 cilvēkiem mazāk nekā mēnesi iepriekš, kad aģentūrā bija reģistrēti 53 837 bezdarbnieki.
Zemākais reģistrētā bezdarba līmenis aprīļa beigās joprojām bija Rīgas reģionā – 4,3% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita, kas ir par 0,2 procentpunktiem mazāk nekā mēnesi iepriekš, bet augstākais reģistrētā bezdarba līmenis saglabājās Latgales reģionā – 12%, kas ir kritums par 0,6 procentpunktiem.
Aprīlī starp Latvijas reģioniem reģistrētā bezdarba līmenis visstraujāk samazinājies Kurzemē – par 0,7 procentpunktiem, mēneša beigās veidojot 5,7% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita.
Vienlaikus Vidzemē un arī Zemgalē reģistrētā bezdarba līmenis aprīlī samazinājies par 0,5 procentpunktiem un mēneša beigās bija attiecīgi 5,7% un 5,3% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita.
Savukārt Rīgā reģistrētā bezdarba līmenis aprīlī sarucis par 0,1 procentpunktu, mēneša beigās veidojot 4,4% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita.
Pagājušā gada beigās Latvijā reģistrētā bezdarba līmenis bija 6,1% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita.
