Kādi draudi ir Baltijai un Latvijai, ņemot vērā šā brīža notikumus Ukrainā?  Komentē Slaidiņš 96

Kāda TV24 skatītāja jautā: kādi draudi ir Baltijai un Latvijai saistībā ar šī brīža notikumiem Ukrainā . Rēķināmies, ka ir vēl pieci gadi, bet vai reāli tā ir?

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
Piecas frāzes, kuras tev nekad nevajadzētu teikt sievietei pāri 50 5
Kokteilis
Šie ēdieni nedrīkst būt uz galda, sagaidot 2025. gadu – Čūskai tie nepatiks! Saraksts ir iespaidīgs 4
“Varēja notikt ļoti liela nelaime…” Mārupes novadā skolēnu autobusa priekšā nogāzies ceļamkrāns 5
Lasīt citas ziņas

Raidījumā “Aktuālais par karadarbību Ukrainā” komentāru sniedz  NBS majors, Zemessardzes štāba virsnieks Jānis Slaidiņš, kurš atzīst, ka šobrīd to ir ļoti grūti prognozēt – tuvākajā laikā to parādīs karadarbība Ukrainā. “Ir skaidrs, ja Krievija būs spiesta atvilkt savu karaspēku, nesasniedzot mērķi, pēc laika viņi atkal mēģinās. Tāpēc visu laiku ir jādomā par bruņoto spēku attīstību,” viņš saka.

Slaidiņš atklāj, ka NATO jau ir reaģējusi, jo pagājušajā nedēļā Polijā ir pārdislocēta amerikāņu kaujas tehnika, kas kopā sastāda  ap 1000 vienībām.
CITI ŠOBRĪD LASA

“Drošības situācija pasaulē pēc 24. februāra ir mainījusies. Kas tam mērkaķim Kremlī ar granātu rokā  ienāks prātā, ir ļoti grūti  prognozēt,” Slaidiņš uzsver, piebilstot, ka jāskatās, kāda situācija būs Ukrainā.

“Ukraiņi izturēs. Grūti viņiem būs, bet izturēs,” NBS majors ir pārliecināts.

Stoltenbergs: NATO sabiedrotie gatavojas piegādāt Ukrainai smagākus un modernākus ieročus

NATO sabiedrotie sanāksmē Vācijā apsolīs piegādāt Ukrainai smagākus un modernākus ieročus, trešdien paziņojis NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs. “Galvenais vēstījums: būs lielāks atbalsts (..), smagāki ieroči un modernāki ieroči, jo šī ir cīņa par mūsu vērtībām,” Pasaules ekonomikas forumā Davosā paziņoja Stoltenbergs.

NATO ģenerālsekretārs uzsvēra, ka steidzamība ir liela un laikam ir nozīme, kad runa ir par ieroču sūtīšanu uz Ukrainu. “Ir ļoti bīstami par zemu novērtēt Krieviju,”

viņš piebilda. “Viņi ir mobilizējuši vēl 200 000 karavīru. Prezidents [Vladimirs] Putins ir parādījis gribu vienkārši upurēt tūkstošiem un tūkstošiem jauno krievu karavīru,” sacīja Stoltenbergs.

Arī Polijas prezidents Andžejs Duda norādīja, ka situācija ir steidzama. “Frontes līnijā ir daudz krievu karavīru, un mēs baidāmies, ka viņi gatavojas jaunai ofensīvai, iespējams, pēc dažiem mēnešiem,” sacīja Duda. “Tāpēc ir ļoti svarīgi tagad nosūtīt Ukrainai papildu militāro atbalstu, īpaši modernākus tankus, īpaši modernas raķetes,” uzsvēra Duda.

NATO 30 dalībvalstis un daži starptautiskie partneri piektdien Ramšteinas bāzē Vācijā tiksies ar Ukrainas sūtņiem. Sagaidāms, ka viņi apsolīs Ukrainai piegādāt vairāk ieroču.

Lielbritānija šonedēļ kļuva par pirmo NATO valsti, kas apsolīja piegādāt Ukrainai modernus Rietumos izstrādātus tankus, un uz Vāciju pieaug spiediens sekot Londonas piemēram.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.