Jautā mednieks: kur un kā drīkst izmest izšauto patronu čaulītes? 4
Indulis Burka, “Medības”, AS “Latvijas Mediji”
Žurnāla Medības redakcijā vērsās mednieku kluba Ķepainis pārstāvis ar lūgumu skaidrot, kur un kā drīkst izmest izšauto patronu čaulītes. Par to, ka čaulītes nav izmetamas kopā ar citiem sadzīves atkritumiem, aizrādījis vietējas atkritumu apsaimniekotājs.
Iedziļinoties minētajā jautājumā, izpētījām atbilstošos normatīvos dokumentus.
Ministru kabineta noteikumos Nr. 302 Noteikumi par atkritumu klasifikatoru un īpašībām, kuras padara atkritumus bīstamus, kas stājušies spēkā 7.04.2011., minēts atkritumu veids Munīcijas atkritumi (klase 160401), kas atzīmēti kā bīstamie atkritumi.
Munīcijas atkritumi var būt ļoti dažādi un ar dažādu bīstamības pakāpi, piemēram, neizsprāgušas kapseles, šaujampulvera atlikumi. Savukārt izšautās patrunu čaulītes gludstobra ierocim sastāv no plastmasas un misiņa, vītņstobra ierocim – no misiņa vai atsevišķos gadījumos tērauda.
Ne plastmasa, ne metāls pats par sevi nav uzskatāms par bīstamajiem atkritumiem, tāpēc lūdzām Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas ierēdņiem skaidrojumu, vai izšautās patronu čaulītes arī pieskaitāmas šai atkritumu klasei.
Ja tā, kāda ir pareizā kārtībā, kā šos atkritumus nodot utilizācijai, un kas šos atkritumus pieņem? Bet, ja tā nav, vai tās tomēr drīkst izmest sadzīves atkritumos vai tās nododamas kā šķirotie atkritumi. Vai pilnībā no krāsainā metāla izgatavotās čaulītes var nodot kā krāsainā metāla atkritumus?
Tomēr bīstamas…
Atbildi sniedza Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļas speciāliste Vita Krieviņa:
“Munīcijas atkritumi tiešām ir klasificēti kā bīstamie atkritumi. Ar šāda veida atkritumiem to radītājam vai valdītājam ir jārīkojas atbilstoši normatīvo aktu prasībām, kas nosaka veicamās darbības:
* jāatdala bīstamie atkritumi no citu veidu atkritumiem, tātad tos nedrīkst izmest kopā ar citiem;
* jāuzglabā bīstamie atkritumi vai ražošanas atkritumi tā, lai tie neapdraudētu vidi, cilvēku dzīvību un veselību, kā arī personu mantu;
* jānogādā bīstamie atkritumi vai ražošanas atkritumi speciāli aprīkotās bīstamo atkritumu savākšanas vietās vai jāslēdz līgums ar attiecīgo atkritumu apsaimniekotāju par bīstamo atkritumu apsaimniekošanu;
* jāsedz bīstamo atkritumu vai ražošanas atkritumu apsaimniekošanas izmaksas.
Atbilstoši ministrijas rīcībā esošai informācijai munīcijas atkritumus (metāla čaulītes) pieņem atsevišķi komersanti, kuriem ir izsniegtas licences melno un krāsaino metāllūžņu iepirkšanai.
Diskusija vēl tikai būs
Lai atkritumu apsaimniekošanas komersantam būtu tiesības veikt munīcijas atkritumu apsaimniekošanu, minētajam atkritumu veidam un atkritumu klasei ir jābūt norādītai atkritumu apsaimniekošanas komersanta, tajā skaitā arī komersanta, kurš pieņem melno vai krāsaino metālu lūžņus, darbībai izsniegtajā atļaujā.
Atkarībā no komersanta apsaimniekoto atkritumu daudzuma un veiktajām darbībām ar atkritumiem atkritumu apsaimniekošanas komersantiem Valsts vides dienests izsniedz:
* atļaujas A vai B kategorijas piesārņojošas darbības veikšanai. Informācija par izsniegtajām atļaujām ir pieejama vietnē: http://www.vpvb.gov.lv/lv/piesarnojums/a-b-atlaujas;
* atkritumu savākšanas, pārkraušanas, šķirošanas un uzglabāšanas atļaujas. Informācija par izsniegtajām atļaujām ir pieejama vietnē: http://www.vvd.gov.lv/izsniegtas-atlaujas-un-licences/atkritumu-apsaimniekosanas-atlaujas/izsniegtas-atkritumu-apsaimniekosanas-atlaujas.
No 2020. gada novembra darbību atsāks Valsts vides dienesta vienotā dalītās atkritumu savākšanas informācijas sistēma skiroviegli.lv. Šajā vietnē būs iespējams iegūt informāciju par to, kur tuvējā apkārtnē darbojas uzņēmumi, kuriem ir atļauts pieņemt metāla atkritumus, bet par to, vai tiem specifiski atļauts pieņemt munīcijas atkritumus, būtu jāinteresējas individuāli.
Attiecībā uz patronu čaulītēm, kuras sastāv no metāliskās un no plastmasas daļas un kuras to sastāva dēļ Latvijā nevar tikt nodotas pārstrādei, bet gan tikai kā bīstamie atkritumi, VARAM plāno sākt diskusijas ar nozarēm šī jautājuma sakārtošanai.”
Nav neviena apsaimniekotāja
Izmantojot ministrijā norādītās interneta saites un munīcijas atkritumu klases kodu, neizdevās atrast nevienu uzņēmumu Latvijā, kuram būtu izsniegta atļauja šo atkritumu apsaimniekošanai. Tādējādi var secināt, ka šī joma Latvijā ir absolūti nesakārtota.
Mednieku klubos, kuros ir šautuves, izšautās čaulītes visbiežāk tiek izmantotas dažādu šautuvju elementu izgatavošanai un ierīkošanai. Piemēram, Alojas mednieku kluba šautuvē Reišmalīši no čaulītēm tiek izgatavotas barjeras skaņas ierobežošanai. Savukārt šautuvē Mežirbes Birzgales pagastā no čaulītēm izveidots vides dizaina elements.
Nekā bīstama čaulītēs nav
Savu viedokli par radušos situāciju Medībām pauda Latvijas Mednieku asociācijas valdes priekšsēdētājs Haralds Barviks:
“Tā ir kārtējā mūsu ierēdņu neizdarība un situācijas interpretācija. Protams, visus munīcijas atkritumus nevar likt vienā maisā. Sprādzienbīstamie materiāli un, piemēram, kara laika patronas, ko izrok no zemes, noteikti ir bīstamie atkritumi. Savukārt izšauta čaulīte ir vai nu plastikāta, vai metāla izstrādājums, vai abu materiālu savienojums. Tajā nav ne toksisku, ne indīgu, ne sprādzienbīstamu vielu.
Tas ir viens no jautājumiem, ar kādiem saskaramies ik pa brīdim. Tas ir mūsu pašu priekšgājēju nolaidības rezultāts. Mednieki nav bijuši pietiekami aktīvi un nav piedalījušies likumdošanas procesos. Un tās ir arī iepriekšējās sistēmas sekas – nevar vainot tikai cilvēkus. Iepriekš ar sabiedrības grupu viedokļiem īpaši nerēķinājās un pieņēma to, ko kāds uzskatīja par lietderīgu. Tāda bijusi šo cilvēku izpratne…
Ja salīdzinām, piemēram, baterijas un čaulītes, tad bateriju izmešana atkritumos ir nesalīdzināmi bīstamāka – tajās patiešām ir toksiskas vielas. Šie noteikumi noteikti būtu rediģējami.”
Sagatavots ar Medību saimniecības attīstības fonda atbalstu
