Jautā lasītājs: vai bērnam drīkst ļaut fotografēties ar ieroci rokā? 1
“Reizēm publiskajā telpā nonāk fotogrāfijas, kurās redzams bērns ar ieroci rokās. Kādas sekas var būt, ja personu pieķer, ka iedevis savu ieroci bērnam un vēl attēlu nopublicējis, piemēram, sociālajos tīklos? Vai šāda bilde var būt par iemeslu lietvedības uzsākšanai? Kādas sekas var būt ieroča īpašniekam?” Šādu jautājumu žurnāls Medības saņēmis savā elektroniskajā pasta kastītē.
Situāciju skaidro Valsts policijas Galvenās kartības policijas pārvaldes Koordinācijas un kontroles pārvaldes Licencēšanas un atļauju sistēmas biroja galvenā inspektora pienākumu izpildītājs kapteinis Juris Veispals:
“Šaujamieroča vai lielas enerģijas pneimatiskā ieroča īpašniekam, kuram ir ieroča glabāšanas atļauja vai ieroča nēsāšanas atļauja, aizliegts bez Valsts policijas struktūrvienības atļaujas dot ieroci citai fiziskajai personai, izņemot gadījumu, ja ieroci izsniedz Ministru kabineta 2019. gada 21. maija noteikumu Nr. 210 “Noteikumi par ieroču un munīcijas apriti” 41. punktā noteiktajā kārtībā.
Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (LAPK) 181. pants paredz administratīvo atbildību par ieroču, munīcijas, speciālo līdzekļu un pirotehnisko izstrādājumu aprites noteikumu pārkāpšanu (uzliek naudas sodu fiziskajām personām no trīsdesmit pieciem līdz septiņsimt eiro vai atņem šaujamieroča un lielas enerģijas pneimatiskā ieroča iegādāšanās, glabāšanas un nēsāšanas tiesības uz laiku no viena gada līdz trim gadiem, konfiscējot ieroci, šaujamieroča munīciju un šo priekšmetu sastāvdaļas vai bez konfiskācijas).
Administratīvas lietvedības ietvaros jābūt izpildītām LAPK 243. panta prasībām “Pierādījumi un pierādīšana”, līdz ar ko attiecīgās informācijas pārbaudē jānoskaidro:
* vai fotogrāfija nebija izveidota vai rediģēta, izmantojot, piemēram, Photoshop datorprogrammas iespējas;
* vai ierocim līdzīgs priekšmets ir pieskaitāms pie ieroča un pie kāda veida (šaujamierocis, gāzes pistole, pneimatiskais ierocis – mazas vai lielās enerģijas, traumatiskais ierocis, dezaktivētais ierocis, salūtierocis);
* kādos apstākļos ierocis ir nonācis nepiederošas personas rokās (ieroča īpašnieks pats iedevis to personai vai nepiederoša persona patstāvīgi piekļuvusi pie ieroča; kādā veidā – uzlaužot seifu vai ieroča īpašnieks nav nodrošinājis ieroča glabāšanas apstākļus, tāpēc nepiederošai personai radusies iespēja brīvi piekļūt ierocim; citi apstākļi, piemēram, ierocis bijis nozaudēts);
* nepieciešams aptaujāt lieciniekus;
* vai nav saskatāmas Krimināllikuma 236. panta “Šaujamieroču, šaujamieroču būtisko sastāvdaļu, šaujamieroču munīcijas, lielas enerģijas pneimatisko ieroču, sprāgstvielu un spridzināšanas ietaišu glabāšana, nēsāšana, pārvadāšana un pārsūtīšana, pārkāpjot normatīvos aktus” pazīmes.
Šī panta 1. daļa paredz kriminālatbildību par šaujamieroča, šaujamieroča būtisko sastāvdaļu, šaujamieroča munīcijas, lielas enerģijas pneimatiskā ieroča glabāšanu, nēsāšanu, pārvadāšanu vai pārsūtīšanu, pārkāpjot normatīvos aktus, ja tā rezultātā kāds no minētajiem priekšmetiem nozaudēts vai to ieguvusi cita persona (soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz diviem gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu);
* noskaidrot citu nepieciešamo informāciju.”
Uzziņai
Ministru kabineta 2019. gada 21. maija noteikumu Nr. 210 “Noteikumi par ieroču un munīcijas apriti” 41. punkts:
41. Šaujamieroča vai lielas enerģijas pneimatiskā ieroča īpašniekam, kuram ir ieroča glabāšanas atļauja vai ieroča nēsāšanas atļauja, aizliegts bez Valsts policijas struktūrvienības atļaujas dot ieroci citai fiziskajai personai, izņemot gadījumu, ja ieroci izsniedz:
41.1. ieroču remonta vai ražošanas uzņēmumā ieroču meistaram – apskatei un remontam;
41.2. ieroču tirdzniecības uzņēmumā ieroču pārdevējam – apskatei;
41.3. fiziskajai personai, kurai ir attiecīga ieroča iegādāšanās atļauja, ieroča glabāšanas atļauja vai ieroča nēsāšanas atļauja, – apskatei vai treniņšaušanai šautuvē;
41.4. sporta sacensībās vai šautuvē sertificētam sacensību tiesnesim, trenerim vai instruktoram – apskatei vai izmēģinājuma treniņšaušanai;
41.5. šautuvē vai sporta sacensībās fiziskajai personai, kas sasniegusi Ieroču aprites likumā treniņšaušanai noteikto minimālo vecumu, – treniņšaušanai vai izmantošanai sporta sacensībās;
41.6. juridiskajai personai, kurai izsniegta ieroča glabāšanas atļauja, – ar Valsts policijas atļauju nododot šaujamieroci un munīciju glabāšanā uz laiku ieroču glabātavā;
41.7. sporta federācijas pilnvarotajai personai, kura ieroču pārvadāšanas vai pārsūtīšanas atļaujā norādīta kā atbildīgā persona par ieroču pārvadāšanu un glabāšanu, – nogādāšanai uz sporta sacensību norises vai treniņšaušanas vietu Eiropas Savienības dalībvalstī, Eiropas Ekonomikas zonas valstī vai trešajā valstī, kā arī pēc atļaujā norādītā termiņa – uz Latviju;
41.8. tādas juridiskās personas atbildīgajai personai, kas pēc saskaņošanas ar Valsts policijas struktūrvienību savās telpās, teritorijā vai publisku pasākumu rīkošanas vietās fiziskajām personām ir noteikusi ieroču un speciālo līdzekļu nēsāšanas ierobežojumus, – glabāšanā uz laiku, kamēr fiziskā persona atrodas minētajās vietās;
41.9. fiziskajai personai, kurai kā ieroča lietotājam izsniegta ieroču īpašniekam reģistrētā medību vai sporta garstobra šaujamieroča, tā maināmo būtisko sastāvdaļu vai lielas enerģijas pneimatiskā ieroča glabāšanas atļauja, – šaujamieroča un munīcijas izmantošanai uz laiku medībās, treniņšaušanā vai sporta sacensībās;
41.10. medību norises vietā citai fiziskajai personai, kurai ir kompetentās institūcijas izsniegta medību šaujamieroča glabāšanas atļauja, – medību šaujamieroča lietošanai medībās, ja ieroča īpašnieks piedalās šajās medībās. Aizliegts nodot medību vītņstobra šaujamieroci fiziskajai personai, kurai ir tiesības izmantot tikai medību gludstobra šaujamieročus. Medību pārskatā norāda abu mednieku vārdu, uzvārdu, attiecīgā medību šaujamieroča numuru un glabāšanas atļaujas numuru;
41.11. individuālo medību norises vietā personai, kas sasniegusi 16 gadu vecumu, bet nav sasniegusi 18 gadu vecumu, ievērojot Ieroču aprites likumā noteiktās prasības, – medību ieroča lietošanai medībās, ja šaujamieroča lietošana notiek tā īpašnieka tiešā klātbūtnē. Medību pārskatā norāda abu personu vārdu, uzvārdu, medību šaujamieroča numuru un abām personām izsniegto atļauju numurus;
41.12. lauksaimniecības dzīvnieka īslaicīgas iemidzināšanas, paralizēšanas vai nogalināšanas vietā citai fiziskajai personai, kurai ir kompetentās institūcijas izsniegta attiecīgās kategorijas medību šaujamieroča glabāšanas atļauja, – lai medību šaujamieroci izmantotu lauksaimniecības dzīvnieku īslaicīgai iemidzināšanai, paralizēšanai vai nogalināšanai saskaņā ar normatīvajiem aktiem par kaušanai paredzēto lauksaimniecības dzīvnieku aizsardzību, ja ieroča īpašnieks piedalās šajā procesā un tas tiek fiksēts medību šaujamieroču izsniegšanas žurnālā (2. pielikums). Minēto žurnālu iekārto un glabā lauksaimniecības dzīvnieka īpašnieks vai turētājs;
41.13. Valsts policijas, pašvaldības policijas, ostas policijas, valsts drošības iestāžu, prokuratūras, muitas, Valsts robežsardzes, valsts dabas resursu aizsardzības dienestu un Zemessardzes amatpersonām – ieroču aprites kontrolei un citos normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos.
Redakcijas komentārs: Linda Dombrovska, žurnāla redaktore
Mednieki pārprot. Runa nav par to, ka nevajadzētu bērniem mācīt, stāstīt vai rādīt. Mēs visi zinām, ka visstiprākie medību pamati ir tie, kas ielikti bērnībā. Tomēr likums ir likums, un tas skaidri un gaiši pasaka, kam, kādos apstākļos un kur šaujamieroča īpašnieks drīkst to jebkādā veidā uzticēt citai personai.
Nepilngadīga persona galīgi nav tas cilvēks, kam likums ļautu dot ieroci.
Fotogrāfija sociālajos tīklos atbildīgajām iestādēm noteikti var izraisīt jautājumus, uz kuriem būs jāatbild. Vēl lielākas problēmas sāksies tad, ja kāds uzrakstīs policijai iesniegumu. Tas var beigties ar jautājumiem, pārbaudi un virkni citu problēmu, kuru risināšana prasīs nevis dienas un nedēļas, bet gan mēnešus.
Daudzi spekulē ar domu, ka pēc bildes neko nevar pierādīt. Varbūt nevar, bet, kamēr tiks veikta pārbaude, visticamāk, šaujamieroča īpašniekam nebūs piekļuves viņa medību ieročiem. Kāds man teica, ka es ar šo jautājumu pārspīlēju. Es nesaku, kas ir labi vai slikti, bet skaidroju, ko nosaka likums, un cenšos paskaidrot, kādas šādai rīcībai var būt sekas. Būsim prātīgi! Citās valstīs, kur likumi ir atšķirīgi, šādi attēli sociālajos tīklos pieļaujami, mums spēkā ir stingri ierobežojumi.
Oskars Treilihs, žurnāla Medības komanda
Mēs, tēvi, esam lepni un priecīgi par saviem bērniem, ja tie arvien vairāk sāk izrādīt interesi par medībām un ar to saistītām tradīcijām. Arī es esmu tāds tēvs saviem mazajiem ķipariem. Katru reizi, kad kopā ar dēlu rotaļājamies ar lapsu mānekļiem vai trenējoties iepūšam caurulītē, lai piemānītu staltbriedi, tā ir īpaša sajūta, ar kuru ir vēlme dalīties ar visu pasauli.
Es saprotu tos medniekus, kuri ar lepnumu ievieto sociālajos tīklos foto ar bērniem no kopīgas pastaigas dabā vai medībām. Taču, draugi, likums ir likums, mēs varam filozofēt par šo tēmu mūžīgi, strīdēties un norādīt uz nejēdzībām likumā vai pierādījumu trūkumu, bet neizbēgams ir viens… jūs ar garantiju sev sagādāsiet liekas problēmas, ja ievietosiet savu bērnu attēlus sociālajos tīklos – ar ieroci rokās.
No nepatikšanām, protams, izkulsieties, jautājums tikai – kad un cik daudz nervu maksās šāda publikācija?
Vai tas ir tā vērts?
Šādas bildes, lūdzu, atstāsim ģimenes albumā jaukām atmiņām nākotnē! Tāpat nedrīkstam plūst pāri malām ar savu ego, tādējādi kompromitējot visu mednieku saimi. Mēs ar lielām grūtībām esam panākuši, lai ar saviem sešpadsmitgadīgajiem bērniem varēto kopā legāli iet medīt, izmantojot šaujamieroci…
Tad kādēļ šo visu mēs vēlamies izjaukt? Kad nākotnē gribēsim kaut ko mainīt medību jomā, katra sevi cienoša kaķu tante šādas bildes mums bāzīs acīs… Un tad tas būs sāpīgāk, nekā šobrīd norīt savu pašlepnumu un neievietot bildi ar desmitgadīgo dēlu ar tavu ieroci rokās. Būsim atbildīgi!
Raksts sagatavots ar Medību saimniecības attīstības fonda atbalstu
