Foto – LETA

Valmierietis Andris Liepiņš redakciju aicina skaidrot, kāpēc kāpj maksa par ūdeni Valmierā un cik par ūdensapgādi ir jāmaksā citās Latvijas pilsētās. 


Lasītākie

TV24

“Laikam par to nevaru stāstīt, bet…” Rajevs atklāj iepriekš nedzirdētu informāciju par Rinkēviča un Trampa telefonsarunu

“Baidens nolēmis skaisti aiziet no dzīves, paņemot sev līdzi ievērojamu daļu cilvēces.” Medvedevs biedē ar Trešo pasaules karu

7 brīnumēdieni! Pārtikas produkti, kuru regulāra iekļaušana ēdienkartē kavē ādas novecošanos

Lasīt citas ziņas

SIA “Valmieras ūdens” valdes priekšsēdētājs Ivars Ķiksis teic, ka saistībā ar Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) 2010. gadā apstiprināto lēmumu, kopš 2010. gada 1. augusta valmierieši par komplekso ūdensapgādes un kanalizācijas pakalpojumu maksā Ls 1,67 (ar PVN). Salīdzinājumā ar ūdens apgādes tarifu citās 12 Latvijas pilsētās Valmierā ir otrs augstākais rādītājs.

I. Ķiksis taisnojas, ka tarifu apstiprina SPRK, strikti izvērtējot “katra ūdenssaimniecības uzņēmuma darbību, attīstību, ūdenssaimniecības situāciju un tehnisko stāvokli kopumā (tīklu vecumu, kopgarumu un citus rādītājus), kā arī ieguldītās investīcijas attīstībā (atdzelžošanas stacijas, notekūdeņu attīrīšanas iekārtu rekonstrukcija/izbūve un citas investīcijas) un ar ēku un būvju uzturēšanu saistītās ekspluatācijas izmaksas, iedzīvotāju blīvumu konkrētajā teritorijā un ūdens patēriņu gan iedzīvotāju vidū, gan komercsektorā, īpaši ražošanā, un citus nosacījumus atbilstoši Latvijas Republikā spēkā esošai metodikai”.

Rosinās valdību atļaut LVRTC uzņemties 63,2 miljonu eiro saistības tehnoloģiskās infrastruktūras būvniecībai uz robežas ar Krieviju

Ceļi būs slideni! Šodien saule mīsies ar mākoņiem un vietām snigs

Tālu ceļu veikuši! Ziemeļkorejas karavīri jau ir Mariupolē un Harkivas apgabalā

SPRK sabiedrisko attiecību pārstāve Daiga Reihmane piebilst, ka regulators tarifu nosaka pēc īpašas apstiprinātas metodikas.

“Šī metodika paredz, ka tarifu projektā iekļauj vien tās izmaksas, kas attiecas uz konkrētā pakalpojuma sniegšanu. Ja komersants bez regulējamajiem sabiedriskajiem pakalpojumiem sniedz arī kādus citus pakalpojumus, to izmaksas pilnībā nodala un neattiecina uz regulējamo pakalpojumu tarifiem,” tā D. Reihmane.

“Nenoliedzami, ka veiktās investīcijas un ieguldījumi ūdenssaimniecības attīstībā veicina dzeramā ūdens un notekūdeņu savākšanas tarifu pieaugumu, un šāda situācija ir visā Latvijā. Galvenokārt tas saistīts ar ekspluatācijas izdevumu palielināšanos, kā arī ar nepieciešamību līdzfinansēt attīstības aktivitātes,” tā I. Ķiksis. Viņš apliecina, ka saistībā ar ES Kohēzijas fonda atbalstītā ūdenssaimniecības attīstības projekta īstenošanu līdz 2015. gadam “Valmieras ūdens” šajā gadā iesniegs pieteikumu SPRK par ūdensapgādes un kanalizācijas tarifa celšanu.

SIA “Rīgas ūdens” preses sekretārs Artūrs Mucenieks teic, ka ūdens apgādes tarifu salīdzināšana Latvijas pilsētās ar citu valstu pilsētām neesot īsti korekta. “Daudzās pasaules pilsētās ūdensapgādes sistēmas dotē no pašvaldības budžeta. Piemēram, Dublinā un Belfāstā līdzīgi kā Tallinā par sabiedrisko transportu, iedzīvotāji nemaksā par ūdensapgādi. Smieklīgus tarifus par ūdeni maksā iedzīvotāji daudzās arābu zemju pilsētās, neapšaubāmi arī tur ūdensapgādi dotē. Atsevišķās pilsētās cilvēki maksā gan par dzeramo ūdeni, gan tehnisko ūdeni.

Daudzās pilsētās atšķirīgs tarifs par ūdensapgādes un kanalizācijas pakalpojumiem ir iedzīvotajiem, juridiskām personām un rūpnieciskajiem ražotajiem.

Tallinā pašvaldība ūdensapgādes uzņēmumam par katru iedzīvotāju patērēto ūdens kubikmetru piemaksā 0,56 eiro,” skaidro A. Mucenieks. Viņš piebilst, ka daudzviet Eiropā ar dzeramā ūdens sagatavošanu un piegādi nodarbojas viens uzņēmums, bet savukārt ar notekūdeņu attīrīšanu – cits. Baltijas valstīs un NVS valstīs parasti to veic viens uzņēmums.

Ūdensapgādes un kanalizācijas tarifi Latvijas pilsētās 2013. gada 25. aprīlī