Jaunzemei-Grendei MK Atzinības rakstu nepiešķirs viņas amata dēļ 1
Bijušajai kultūras ministrei Žanetai Jaunzemei-Grendei (VL-TB/LNNK) Ministru kabineta Atzinības raksta piešķiršana nav atbalstīta viņas līdz šim ieņemtā amata dēļ, informēja Ministru kabinetā.
Kā skaidro Ministru kabineta Apbalvošanas komisijas vadītāja labklājības ministre Ilze Viņķele (V), Atzinības rakstu piešķir, lai izteiktu valdības atzinību izciliem tautsaimniecības, zinātnes, izglītības, veselības aizsardzības, valsts pārvaldes, kultūras, sporta, valsts aizsardzības un politiskās jomas darbiniekiem.
Ierosinājums piešķirt Jaunzemei-Grendei Atzinības rakstu izteikts jau šā gada 10.jūlijā, kamēr viņa vēl bija kultūras ministre. Ņemot vērā, ka šajā laikā viņa bija Ministru kabineta (valdības) locekle, kas ir atzinības izteicējs, Apbalvošanas padome neatbalstīja ierosinājumu. Proti, nav pieņemta prakse, kad valdības loceklis izsaka sev pateicību, kā tas izriet šajā gadījumā, norāda Viņķele.
Savukārt potenciālajai kultūras ministra amata kandidātei Dacei Melbārdei Atzinības raksta piešķiršana atbalstīta par nozīmīgu ieguldījumu nemateriālā kultūras mantojuma jomā, sabiedrības saliedēšanā un Vispārējo latviešu Dziesmu un deju svētku tradīcijas stiprināšanā Latvijā, Baltijā un pasaulē. Ierosinājumu par Atzinības raksta piešķiršanu Dacei Melbārdei Ministru kabineta Apbalvošanas padomei ierosināja UNESCO Latvijas Nacionālā komisija, kā arī Kultūras ministrija.
Jau ziņots, ka valdība rīt, 22.oktobrī, lems par Ministru kabineta Atzinības raksta piešķiršanu iespējamajai kultūras ministra amata kandidātei Dacei Melbārdei, kā arī vairākiem Valsts ieņēmumu dienesta, Valsts robežsardzes un Ārlietu ministrijas darbiniekiem.
Kultūras ministrija vēstulē Ministru kabineta Apbalvošanas padomei norāda, ka Melbārde ir sniegusi nozīmīgu ieguldījumu sabiedrības saliedēšanā un līdzdalības sekmēšanā kultūras vērtību apzināšanā, saglabāšanā un tālāknodošanā. Viņa arī ir profesionāli organizējusi un vadījusi starpvalstu institūciju sadarbību Latvijā, Lietuvā un Igaunijā, lai visu trīs Baltijas valstu pieteikums Baltijas valstu “Dziesmu svētku tradīcija un simbolisms Igaunijā, Latvijā un Lietuvā” tiktu iekļauts Cilvēces mutvārdu un nemateriālā kultūras mantojuma meistardarbu sarakstā. Savukārt kļūstot par Latvijas Nacionālā kultūras centra direktori, viens no galvenajiem Melbārdes uzdevumiem bija šogad nodrošināt XXV Vispārējo latviešu dziesmu un XV Deju svētku sarīkošanu.
