Latvija beidzot kļūs par Baltijas līderi jaunuzņēmumu atbalstā 0
Raivis Šveicars, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Saeima pagājušajā nedēļā pieņēma grozījumus Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likumā, atvieglojot valsts atbalsta saņemšanas iespējas jaunuzņēmumiem.
Turpmāk uz valsts atbalstu varēs pretendēt arī tie jaunuzņēmumi, kas kapitāla piesaistes nolūkos dibina saistītu sabiedrību ārvalstīs.
Praksē ir konstatēta nepilnība, kas atbalstu liedz saņemt perspektīviem jaunuzņēmumiem, kuri, realizējot savu produktu ārpus Latvijas, piesaistot investīcijas vai kvalificējoties starptautiskām akcelerācijas programmām, dibina saistītu uzņēmumu ārvalstīs, secinājuši likumprojekta autori.
Līdz ar izmaiņām paredzēts atteikties no vairākiem kritērijiem, kuriem jaunuzņēmumam bija jāatbilst, lai varētu pieteikties atbalsta programmām. Tostarp paredzēts atteikties no prasības, kas noteica, ka vismaz 70% darba ņēmēju ir jābūt maģistra vai doktora grādam.
Tāpat vairs nebūs nosacījuma, ka jaunuzņēmums veic komercdarbību pirmos piecus gadus kopš tā reģistrēšanas komercreģistrā, kā arī prasības, ka jaunuzņēmuma peļņa kopš tā reģistrēšanas komercreģistrā nav sadalīta dividendēs, bet tiek novirzīta jaunuzņēmuma attīstībai.
Izmaiņas paredzētas, lai vairotu uzņēmumu iespējas kvalificēties atbalstam.
Lai atbalstītu augsti kvalificētu darbinieku piesaisti, no likuma svītrota prasība par nodarbinātības ierobežojumiem pie citiem komersantiem. Patlaban regulējumā ir ierobežojums saņemt atbalstu uzņēmumam, ja tam pieteiktā persona strādā citā komersantā.
Jaunuzņēmums ir tehnoloģisks uzņēmums ar augstas izaugsmes potenciālu, tostarp inovatīvu produktu izstrādi, ražošanu un attīstību. Līdz šim Latvijā reģistrēti vairāk nekā 400 jaunuzņēmumi.
Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likums spēkā stājās 2017. gadā ar mērķi veicināt strauji augošu jaunuzņēmumu veidošanos, sekmēt pētniecības attīstību un produktu komercializāciju.
“Diemžēl skrūves valsts atbalsta saņemšanai jaunuzņēmumiem iepriekš tika piegrieztas tik stingri, ka Latvija tā arī nekļuva par iekārojamu vietu to radīšanai – trīs gados, kopš Jaunuzņēmumu atbalsta likums ir spēkā, atbalstam kvalificējušies vien daži uzņēmumi,” pauž partiju apvienības “Attīstībai/Par” (“AP”) Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Daniels Pavļuts, norādot uz likuma līdzšinējās redakcijas neefektivitāti, kas tagad ir labota.
“Šodien pārmērīgi stingrās prasības esam izsvītrojuši, un tas dod pamatu cerēt, ka Latvija beidzot kļūs par Baltijas līderi jaunuzņēmumu atbalstā.”
Vēl Saeima lēmusi atcelt prasību par jaunuzņēmumu maksimālo vecumu, ņemot vērā to, ka daļai jaunuzņēmumu biznesa idejas attīstīšanai vajadzīgs ilgs laiks.
Tāpat atcelts ierobežojums, kas liedza atbalstīt tos jaunuzņēmumus, kuri pirmajos darbības gados piedzīvo strauju izaugsmi un kuriem atbalsts ir nepieciešams tieši vēlākā darbības posmā.
Savukārt investīciju fonda “Change Ventures” vadošais partneris Andris K. Bērziņš “Latvijas Avīzei” norādīja, ka grozījumi likumā palīdzēs veiksmīgāk un ātrāk attīstīties tieši pašmāju jaunuzņēmumiem, kuriem pirms tam stingro prasību dēļ nebija iespējams kvalificēties atbalstam.
“Varbūt kādu ārvalstu jaunuzņēmumu izdosies piesaistīt, bet galvenais, ka atbalstu vienkāršāk varēs iegūt vietējie, kas sākuma stadijā aktīvi cīnās par izaugsmi un investīcijām. Ticu, ka grozījumu rezultātā lielāku jaunuzņēmumu skaitu beigās varēsim saukt par veiksmes stāstiem.”
Bērziņš sacīja, ka viņa pārstāvētā investīciju fonda portfelī ir vismaz viens Latvijas uzņēmums, kas noteikti varēs kvalificēties valsts atbalstam.
Kā svarīgāko no grozītajiem punktiem viņš minēja to, ka tagad atbalstam varēs kvalificēties arī tie uzņēmumi, kam mātes uzņēmums reģistrēts ārvalstīs, kaut arī uzņēmuma kodols joprojām bāzējas Latvijā.
Tāpat neizprotams bijis punkts, kas liedza atbalstu tiem uzņēmumiem, kuri nodarbina kaut vienu darbinieku, kas ieņem, piemēram, valdes locekļa amatu kādā citā uzņēmumā vai nodibinājumā.
