Jaunuzņēmumi var cerēt uz atbalstu. Paplašina uzņēmumu loku, kas varēs pretendēt uz valsts palīdzību 0
Saeima atbalstījusi grozījumus daudzu kritizētajā jaunuzņēmumu darbības atbalsta regulējumā, lai uz valsts atbalstu varētu pretendēt arvien vairāk jaunuzņēmumu. Lai izmaiņas regulējumā stātos spēkā, tās gan vēl otrajā un trešajā lasījumā jāpieņem Saeimai.
Izmaiņas paredz, ka valsts atbalstam varēs pieteikties arī tie jaunuzņēmumi, kas savā nozarē strādā septiņus gadus.
Ekonomikas ministrija norādījusi, ka jaunuzņēmuma biznesa idejas izstrāde var būt arī ilgāka par līdz šim noteiktajiem pieciem gadiem. Nav noslēpums, ka jaunuzņēmumi savas darbības sākumposmā, kas var ilgt vairākus gadus, lielākoties nestrādā ar peļņu, straujai nodokļu maksāšanai un peļņas gūšanai bieži vien sākoties vēlākā periodā.
Tāpat plānots, ka turpmāk uz valsts atbalstu varēs pretendēt arī tie jaunuzņēmumi, kas kapitāla piesaistes nolūkos vai lai varētu piedalīties starptautiskās akselerācijas programmās, dibina saistītu sabiedrību ārvalstīs.
Līdz šim tas bija liegts un šis liegums diskvalificēja daļu jaunuzņēmumu atbalsta saņemšanai. Bieži vien tieši šie jaunuzņēmumi ir ar lielāko potenciālu straujai attīstībai. Līdz ar izmaiņām paredzēts, ka 50% jaunuzņēmuma darbinieku būs nepieciešams maģistra vai doktora grāds.
Šobrīd likums noteic, ka vismaz 70% darbinieku jābūt maģistra vai doktora grādam. Ko dati rāda tagad? Secināts, ka 90% no uzņēmumu darbiniekiem ir vien bakalaura grāds, 54% ir maģistra grāds, bet tikai 4% ir doktora grāds.
No likuma svītrota prasība arī par nodarbinātības ierobežojumiem pie citiem uzņēmumiem. Šobrīd regulējumā teikts, ka uzņēmums nevar saņemt atbalstu, ja tajā strādājošais nodarbināts vēl kādā citā uzņēmumā.
Šī punkta grozīšana jaunuzņēmumiem ļaus pieņemt darbā augsti kvalificētus darbiniekus, neuztraucoties par darbinieka strādāšanu vēl citās darba vietās, kas līdz šim uzņēmumu diskvalificēja no atbalsta saņemšanas.
Tāpat likumprojekts paredz iespēju jaunuzņēmumam atkārtoti pieteikties atbalstam, ja tas pierāda, ka biznesa ideju īsteno ar jau esošajām investīcijām un tam nav nepieciešamas papildu investīcijas.
“Trīs gadu laikā valsts atbalstu ir saņēmuši tikai pieci jaunuzņēmumi, kas ir gaužām maz, lai gan šādi uzņēmumi strauji attīstās un pieaug to ekonomiskais pienesums, investīciju piesaiste un darbinieku skaits.
Ik gadu sāk strādāt apmēram 50 jaunuzņēmumu, tāpēc jādod šādiem uzņēmumiem iespēja attīstīties, nodrošinot vieglāku pieeju valsts atbalstam,” uzsver par likumprojektu Saeimā atbildīgās Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētājs un bijušais ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro.
Savukārt Latvijas Jaunuzņēmumu asociācijas vadītāja Diāna Lāce “LB” sacīja, ka, ja Saeima otrajā un trešajā lasījumā apstiprinās piedāvātos labojumus, atbalstam kvalificēsies krietni vairāk jaunuzņēmumu nekā šobrīd.
Viņa uzsvēra, ka uzlabojumu izstrādē piedalījušies daudz vairāk cilvēku ar industrijas pieredzi, tādēļ viņa tic, ka uzlabojumi sniegs lielāku atbalstu ekosistēmai un radīsies daudz jaunu veiksmīgu jaunuzņēmumu.
“Vairāki kritēriji neļāva uzņēmumiem izturēt atlases sietu uz likumu, taču jāsaka, ka arī paši jaunuzņēmumi diezgan kūtri piesakās šim atbalsta mehānismam.” Citu jaunuzņēmumu atbalsta mehānismu – jaunuzņēmumu vīzas – līdz šim saņēmuši apmēram 100 pretendentu, bet jaunuzņēmumu darbības atbalsta likumam kvalificējušies vien pieci.
UZZIŅA
Jaunuzņēmums ir tehnoloģisks uzņēmums ar augstas izaugsmes potenciālu, tostarp inovatīvu produktu izstrādi, ražošanu un attīstību.
Līdz šim Latvijā reģistrēti vairāk nekā 500 jaunuzņēmumu, kuros investēti vairāk nekā 85 miljoni eiro.
Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likums stājās spēkā 2017. gadā ar mērķi veicināt strauji augošu jaunuzņēmumu veidošanos, sekmēt pētniecības attīstību un produktu komercializāciju.
