Jaunuzņēmumi migrē uz ASV Silīcija ieleju. Kā izrauties no “nāves ielejas”? 0
Eiropas Savienības pētniecības un inovācijas atbalsta programmā “Horizon 2020” teikts, ka dalībvalstīm uzņēmumi jāatbalsta vairāk. To dažreiz gan Latvijā, gan visā Eiropā aizmirstam – būt ambiciozākiem, uzņēmumus attīstīt globālā līmenī.
Šobrīd visa Eiropa saskaras ar inovāciju atbalsta, jaunuzņēmumu attīstības problēmām un izaicinājumiem.
ASV, Ķīna, Japāna, Dienvidkoreja vismaz biznesa sektorā, pētniecības un attīstības sektorā, investīciju pieejamībā, jaunuzņēmumu attīstīšanā, t. s. vienradžu uzņēmumu skaitā mums ir priekšā, Eiropas Savienības (ES) mājā notikušajā Eiropas Inovāciju padomes (EIP) rīkotajā pasākumā “Kā saņemt finansējumu inovatīvu produktu un pakalpojumu attīstīšanai?” sacīja Izglītības un zinātnes ministrijas valsts sekretāre Līga Lejiņa.
Kā Eiropas inovāciju un jaunuzņēmumu vidi ar EIP palīdzību plānots padarīt konkurētspējīgāku?
Kā norādīja Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā vadītāja pienākumu izpildītājs Andris Kužnieks, šobrīd daudzi Eiropā radušies un dibināti jaunuzņēmumi emigrē uz ASV Silīcija ieleju, kas ir īpaši jaunuzņēmumiem labvēlīga vieta.
Tur šobrīd mājo lielākā daļa pasaules investoru, konsultantu, akseleratoru, kas var palīdzēt uzņēmuma straujā attīstībā, tostarp arī investīciju piesaistē.
Kužnieks šo situāciju, kurā uzņēmumiem, attīstot potenciāli veiksmīgu ideju, vienlaikus jāspēj ģenerēt pieprasījumu pēc sava vēl negatavā produkta, nosauca par “nāves ieleju”.
Šīs “nāves ielejas” apiešanā ASV šobrīd veicas krietni labāk.
Tieši tāpēc Eiropas Savienībā darbojas Eiropas Inovāciju padomes pilotprojekts. Padomes mērķis ir identificēt, veicināt un atbalstīt strauji augošas un progresīvas tehnoloģijas, kā arī radošas, tirgu papildinošas inovācijas, atbalstot tās no pašas idejas sākuma līdz pat ieviešanai starptautiskā tirgū.
Var teikt, ka šobrīd EIP vieno visas “Horizon 2020” programmas daļas, nodrošinot apmēram trīs miljardu eiro finansējumu. Savukārt “Horizon Europe” (2021.–2027. gadam) programmā tie būs jau 10 miljardi eiro.
Eiropas Komisijas pētniecības un inovācijas ģenerāldirektora vietniece Signe Ratso norādīja, ka šobrīd Eiropā ir problēmas gan ar unikālu inovāciju, kas radītu jaunas tirgus iespējas, esamību, gan ar finansēšanas mehānismu pieeju, gan kopējās inovāciju ekosistēmas sadrumstalotību.
Ratso arī norādīja, ka šobrīd ir ļoti svarīgi Eiropai izveidot veiksmīgus atbalsta mehānismus, ņemot vērā, ka cilvēku dzīvē ienāks jauna veida tehnoloģijas, kuru attīstībā Eiropai būtu jākļūst par līderi.
Šobrīd aktuālo tendenču jomā vadībā ir ASV un Āzijas valstis.
“Nākotnē mums jābūt vadībā tādu nākotnes tehnoloģiju attīstībā kā gēnu terapija, šķidrā biopsija, grafēns, kvantu skaitļošana, autonomie auto, genoma CRISPR-cas rediģēšana, jaunu bateriju tehnoloģiju radīšana u. c. Tomēr šobrīd finansējuma ziņā ES atpaliek. ASV uzņēmumi 2016. gadā no riska kapitāla fondiem piesaistīja 38 miljardus dolāru, uzņēmumi Eiropā – vien sešus miljardus. Mums jāspēj investēt augsta riska projektos. Jāspēj rast finansējumu, lai kompānijas nedotos uz Silīcija ieleju. Arī t. s. vienradži (uzņēmumi, kuru vērtība sasniegusi miljardu dolāru) 2015. gadā Eiropā bija vien 3% no visiem šādiem uzņēmumiem pasaulē,” sacīja Ratso.
Eiropas tehnoloģiju ekosistēmas ir bagātas, bet pilnu potenciālu sasniegs tikai tad, ja veiksmīgās Nīderlandes, Lielbritānijas, Francijas, Zviedrijas u. c. valstu ekosistēmas savā starpā sadarbosies un būs vienotas.
Sākot ar 2021. gadu, sāksies “Horizon Europe” (2021–2027) programma.
Tās 10 miljardu eiro budžetu pārraudzīs EIP prezidents un konsultantu padome, tāpat tiks dibināts EIP forums, kurā pulcēsies visu ES dalībvalstu investīciju un attīstības aģentūras.
EIP finansējumu sola padarīt elastīgāku, dodot iespēju to pārtraukt vai pārorientēt, tikšot izveidota pilna akselerācijas programma gan ar grantiem, gan miksētiem finanšu avotiem, tiks izveidota jauna t. s. “pathfinder” programma īpaši sarežģītiem pētījumiem, kā arī uzņēmumiem būs iespēja ātri organizēt sarunas ar finansējuma nodrošinātājiem.
