Ar Rūjienas vārdu 6
Miezis uzsver, ka produkts ir aukstumu mīlošs, līdz ar to jānodrošina skrupuloza aukstuma režīma uzturēšana. Tas ir svarīgs priekšnosacījums, lai šo produktu varētu piedāvāt veikalos. Latvijas tirgū pārdošanā šis saldējums varētu parādīties tikai rudenī – orientējoši oktobrī. Tiesa, tas nebūs lēts, jo dārga ir ražošanai nepieciešamā gāze – slāpeklis, turklāt tas nav uzputots kā citiem ražotājiem. Gan ASV, gan Eiropā bumbiņsaldējumu pārdod sveramu īpašās cepurītēs, un tā ir viena no iespējām nodrošināt nepieciešamo aukstuma temperatūru. Otrs variants – speciālie tirdzniecības automāti. Uz bumbiņsaldējuma iepakojuma, ko realizēs Eiropā, noteikti būšot Rūjienas vārds: “Mēs nebūsim bezvārži, bet rakstīsim, ka tas ražots Rūjienā,” piebilda Miezis.
No šā gada mainīts arī produkcijas izplatītājs – tas ir “Pure Distribution”, kas apvieno līdzīgi domājošus uzņēmējus – lielākoties mazos un vidējos, kas cenšas kvalitātes latiņu noturēt augstu. Lielajiem izplatītājiem esot citas prioritātes. “Tas nozīmē, ka mazajiem ražotājiem jeb, kā es saku, labražotājiem vienmēr būs vieta tirgū. Arī Eiropā, kur visu tirgu aizņēmuši lielie spēlētāji, vienmēr atrodas vieta arī mazajiem,” vērtē valdes priekšsēdētājs Igors Miezis. “Rūjienas saldējums – tā ir gandrīz kā nacionālā vērtība. Te nekad nav kausēti augu tauki. Šīs vērtības ir tās, kāpēc es savulaik ienācu uzņēmumā,” piebilst Miezis.
Viņš uzsver, ka saldējums radīts baudai, un, izvērtējot saldējuma patēriņu pasaulē, redzams, ka laimīgākās valstīs saldējumu ēd vairāk – Kanādā, Jaunzēlandē, Skandināvijas valstīs. Latvijā vidēji viens iedzīvotājs apēd 6,5 l saldējuma gadā, turpretim ASV – ap 20 l. Tas nozīmē, ka vēl ir kur augt. Interesanti, ka Igaunijas saldējumu tirgus ir gandrīz tikpat liels kā Lietuvas, lai gan iedzīvotāju skaits abās valstīs ir atšķirīgs. Lai arī krusta gājiens uz Zemkopības ministriju pirms sešiem gadiem rūjieniešiem beidzies neveiksmīgi, jo nav ieviests definējums “saldējuma izstrādājums” tiem aukstajiem našķiem, kuru ražošanā nav izmantots piens un krējums, tomēr savs labums no tā bijis un lielākā daļa saldējuma ražotāju tomēr pārgājuši uz piena un krējuma izmantošanu. “Esam izdarījuši sociāli labu darbu,” piebilst uzņēmuma vadītājs.
Viedoklis
Latvijas Piensaimnieku centrālās savienības valdes priekšsēdētājs Jānis Šolks: “Cienījami, ka izdevies atrast nišas produktu eksporta tirgum. Eksportā ir grūti konkurēt ar standarta produktiem, tāpēc šādi jaunumi ir apsveicami. Tomēr tas nav liels daudzums, kas varētu ietekmēt piena cenas izmaiņas.”
