Jaunā strādnieku un zemnieku savienība – krustots ezis ar čūsku vai radīts speķis ar šokolādes garšu? Egila Līcīša feļetons 0
Egils Līcītis, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Partiju ofisos un kantoros smaržo pēc krāsas, lakas un klīstera, pēc kā tad vēl kampaņas laikā, pēc blakšūdens un šartrēzes, vai! Saeimas vēlēšanu tuvums ir tas, kas liek ik deputātam atrauties no ierastās labturīgās atpūtas ikdienas Augstā nama guļvietās, vairs neņemt ne lāsīti mutē, tīkot pēc iespējas augstāka numura pārstāvētā politiskā spēka sarakstā un – beidzot! – tikties ar tautu, lai stāstītu par lieliem mērķiem, augstiem ideāliem.
Arī interešu grupām, tā dēvētajām partijām, ir jāizraugās krāsojamie materiāli, plakāti, aģitācijas skrejlapas un pārējais vizuālais noformējums, lai pagarinātu (vai iegūtu) īres līgumu par Jēkabielas parlamentārā kompleksa telpu izmantošanu. Jāsauc talkā īstie kandidāti, pirmie numuri, kuru personības spēkam un magnētiskai pievilcībai publika nespēs pretoties.
Tiks mēģināts ar visai noberztiem smilšpapīriem pulēt labākas izredzes vēlēšanu iznākumā, ar truliem asmeņiem atmūķēt vēlētāju sirdis, ar aizlauztām birstēm pieslaucīt klāt kaut dažas balstiņas.
Sagaidāma pagrūstīšanās un nelieli saasinājumi starp konkurējošiem pretspēkiem, lai tie saukti par partneriem vai būtu pilnīgi pretpoli. Nekas tāds īpašs, uzvarēs kā vienmēr tas, kurš visvairāk gribēs.
Pārskatīsim anonsētos jaunumus no priekšvēlēšanu tirdziņa. Kalnā kāpējs, kas šķiet tieši tam radīts, lai neapturami lauztu dzīvē ceļu no jauna un jauna, sasniedzot virsotnes, – Slava Dombrovskis – atradis sev citas mājas, iestājies apvienībā “Attīstībai/Par”. Vecās pieturvietas lāga zēnam izrādījušās tādi neomulīgi “pritoni”, iepriekšējie biedri – lohatroni. Tikai tagad Dombrovskis sapratis ideoloģisko tuvību ar jaunajiem draugiem, bet, tā kā pats nav gluži vecs prauls, pēc vēlēšanu cikla raudzīsim, kurā galapunktā cienījamais ekonomists atkal būs sameklējis apdzīvojamo platību.
Smagāks jautājums (un fenomens!) ir Latvijas Strādnieku sociāldemokrātiskās partijas un Zemnieksavienības kļūšana par radniecīgām vienas komandas partijām.
Kopš zaļie iesniedza atlūgumu vai, teiksim jau nu atklāti – aizbēga neatskatīdamies, ZZS vilktais vezums kļuva ievērojami vieglāks.
Taču sekoja jauninājums! Tagad Saeimas virzienā ripo mocis ar blakusvāģi, zemsavieši ar sociķiem! Par tādiem pāriniekiem Latvijas valsts pamatlicējs, vadonis un Latviešu zemnieku savienības tēvs – dibinātājs dr. Kārlis Ulmanis griežas riņķī savā nezināmajā kapavietā. Par šādu novatorismu cemmīgi sarkanās neļķes bruņinieki Menders, Cielēns un Bastjānis un minorīgā noskaņojumā rauc pieri, velk lūpu urskulī – svēts mantojums ir nodots, siseņi padevušies saimniekdēlu kalpībā! Brunītis vēlreiz pretodamies šauj griestos – kā varēja saieties kopā reakcionāri konservatīvas domas nesēja, kas lasa balsis kā zelta vārpas labības zonā, ar modernu sociālistisku ideju apgarotu partiju ar atbalstu pilsētas strādnieku kvartālos!
Kāda kopdzīve iespējama LZS, kuras piekritēji bāzējas baptistu draudzēs, ar klajiem bezdievjiem! Kā programmatiski sociāldemokrāti, kurus vienmēr interesējis “sieviešu jautājums”, vienosies ar patriarhāliem zemsaviešiem, kam šķiet, ka femīna dzīvē daudz vairāk sasniegtu, ja tai būtu laimējies piedzimt par vīriešu dzimuma īpatni.
Neraugoties uz unikālo notikumu, kas pelnījis izrādi “National Geographic” TV kanālā, kur stāsta par dīvainībām un neticamiem atgadījumiem, kā, piemēram, sastapšanos ar jetiju lielpēdi vai nofilmētu retu eksemplāru no aizvēsturisku dzīvnieku saimes, mūsu politikas grosfāteri, Metuzāla vecumu sasniegušais ZZS pulkvedis, skaistais sirmgalvis Brigmanis ar socdemu līderi Dineviču, kam arī politiskā karjera iestiepusies 200–300 gadu garumā, ir raduši iespēju miera noslēgšanai pēc tūkstošgadu apkarošanās.
Grūti teikt, krustots ezis ar čūsku vai radīts speķis ar šokolādes garšu, bet diez vai jaunā strādnieku–zemnieku savienība izsitīs lielu politisko kapitālu, bet lai iepriekš uzbūvē aizsardzības līniju, apsver labus argumentus, gādā piemērotas atbildes uz agrāk uzticamo vēlētāju jautājumiem, kādi tiem nešaubīgi radīsies.
Beidzamais jaunums šai apskatā šķiet konstruktīvāks pasākums, kas var konvertēties tīri lietojamā valūtā. Runa ir par uzņēmēja Ulda Pīlēna domu iesaistīt bezpartijiskos par vēlēšanu kandidātiem, sakausēt kopā ar “politiskajiem” – Zaļo partiju, Liepājas partiju un Latvijas Reģionu apvienību. Kaut montēts kopā no dažādām detaļām, apvienotais spēks var vēlēšanās gūt neredzēti lielu uzmanību un klientūru. Sakarīgs piedāvājums, jādomā, nākamo parlamentu vismaz atbrīvos no populistiskiem muļķadesām.
