– Lielas diskusijas sabiedrībā iepriekš izraisīja jautājums par veselīgiem un neveselīgiem produktiem. Kā izdevās to atrisināt? 0
– 2008. gadā bija pieņemta regula, ka jāizstrādā produktu profili – brīdinot patērētāju, vai produkts ir veselīgs vai neveselīgs. Anglijā nonāca līdz absurdam, ka piens ir neveselīgāks par diētisko kolu, kur nav cukura, sāls, transtaukskābju, kaitīgu vielu, bet pienā ir dabiskie tauki, cukuri.
Mēs sākām aktīvi strādāt, vēlāk tika pieņemti jauni noteikumi, kas nosaka pārtikas marķēšanu un tajā uzrādāmo informāciju, tāpēc iepriekšējā regula bija jānoņem no dienaskārtības un šādas absurdas situācijas vairs nebūs.
Mūsu veselības nozare arī rada izaicinājumus. Esam saskaņojuši daudzus normatīvos aktus, bet esam kategoriski pret bezalkoholisko dzērienu akcīzes nodokli. Latvijā tikai 2,2% no kopējām kalorijām uzņem ar limonādēm un ūdeņiem, tāpēc nevarētu teikt, ka mūsu bērni paliek resni no tā – nav šādu pētījumu. Tas ir absurdi, ka akcīzes nodoklis attiecas arī uz ūdeni ar aromatizētājiem bez cukura un saldinātājiem. Tad rodas jautājums – vai apliekam ar akcīzi morsa dzērienus sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumos? Tas nozīmē, ka tepat vietējā tirgū spēles noteikumi nav vienādi. Jābūt konsekventiem. Līdzīgi ir ar ātrās ēdināšanas restorāniem, kur frī kartupeļos ir milzīgi daudz transtauku, bet pārmetumus velta tikai pārtikas ražotājiem. Tad mēs gribētu, lai ir kā Dānijā, ka tas attiecas arī uz sabiedrisko ēdināšanu un tad sabiedrības veselība uzlabosies.
Sāls un cukura jautājums pagaidām no dienaskārtības ir noņemts. Taču uztrauc transtaukskābju lieta. Esam aizsūtījuši savu likumu Eiropai saskaņošanai un detalizētāku atbildi tā sola pēc trim mēnešiem. Esam nobažījušies, ka atbilde varētu būt – nacionālā līmenī varam pieņemt šo likumu, bet tas nedarbosies Eiropas līmenī. Tādā gadījumā vietējie ražotāji būs vienīgie atbildīgie, bet imports plūdīs iekšā. Ja tā notiks, tad mums nevajag šādu likumu. Pagaidīsim, lai to sakārto visā Eiropā, nevis sitīsim vietējo ražotāju.
– Lauku uzņēmēji sūdzas, ka liela problēma ir darbaspēka trūkums. Kur redzat risinājumu? Ievedot viesstrādniekus?
– Tikko man bija emocionāla diskusija ar vienu vadītāju. Viņš teica – man ir legāls, starptautisks uzņēmums, ir kopums – alga, nodokļi, apdrošināšana, telefons, dažādi bonusi, apmācības un man nav kam šo amatu iedot. Šobrīd trūkst speciālistu un kvalificēta darbaspēka – inženieru, operatoru, cilvēku, kas pārzina elektroniku.
Uzņēmumos šo problēmu risina tādējādi, ka cilvēkiem nākas strādāt vairāk. Cilvēki ir ar mieru strādāt vairāk, samaksa ir lielāka, bet otrs – var būt izdegšanas sindroms.
Domāju, ka jau skolā jāsāk gatavot bērnus tam, lai viņi redzētu perspektīvu. Tehniskās koledžas, specializācija – tas ir ejamais solis un par to jāsāk domāt jau agrāk.
Kopumā varu teikt, ka 2015. gads bija lejupslīdes apturēšanas gads, kad kritums izlīdzinās un pēc tam var sākt domāt par kāpšanu augšā. Man prieks, ka uzņēmumi ātri pārorientējās un negāja ar pastieptu roku – dodiet. Viņi pieņēma situāciju un reāli darīja, nevis raudāja.
