– Īpaši smaga ir situācija zivsaimniecībā, kur uzņēmumi domā, kā izdzīvot… 0
– Bet neviens vēl nav bankrotējis. Apjomi ir sarukuši dramatiski, bet uzņēmumi ļoti orientējas uz jauniem tirgiem.
Mums bija noslēgts līgums ar LIAA un bija iespēja palīdzēt uzņēmumiem ar eksporta vizītēm caur kvalitātes klasteri. Tas sākās 2013. gadā. Nākamajā gadā uzņēmumi jau devās vizītēs, kur izmaksas 85% apjomā sedza no ERAF. Zviedrija, Somija, Čehija, Vācija, Dānija, Anglija, Baltkrievija, Honkonga – šo vizīšu laikā pašmāju kompānijas sevi prezentējušas 162 uzņēmumiem. Kopumā noslēgti 10 sadarbības līgumi un veiktas pirmās piegādes.
Domāju, ka nākamais gads paies reālā eksporta attīstības zīmē. Uzņēmumi jau veikuši pirmās piegādes uz tādiem ļoti konkurētspējīgiem tirgiem kā Zviedrija, Somija, Dānija, Čehija vairāk nekā 100 tūkstošu eiro vērtībā. Tas nav liels cipars, bet tas ir sākums. Pirmās piegādes veikuši “Brīvais vilnis”, “Flora”, “Pērnes čipsi”, “NP Foods”, “Jaunpils pienotava”, “Lāči”. Cenšamies diversificēt riskus. Vizītēs brauc vairāki uzņēmumi, kas ved savus paraugus. Ir bijušas arī individuālas vizītes, “Brīvais vilnis” devās uz Meksiku un ASV, “Putnu fabrika Ķekava” – uz Īriju, “Lielzeltiņi” – uz Franciju, “Maiznīca Flora” – uz Lielbritāniju un Vāciju, “Lāči” – uz Somiju. Uzņēmumi saka, ka šīs vizītes ir ļoti svarīgas, bet skaidrs, ka ar pirmo šāvienu vēl nebūs trāpīts, labi, ja ar desmito.
– Kā uzņēmumiem sokas ar inovāciju ieviešanu?
– Piedalīsimies konkursā par Kompetenču centriem, kur varēs saņemt atbalstu jauno produktu un tehnoloģiju izstrādei. Tur ir gan rūpnieciskie, gan zinātniskie pētījumi. Tie ir pēdējie līdzekļi, lai mūsu uzņēmumi varētu atsperties. Pagājušajā periodā pārtikas nozarē nebija kompetenču centru un mēs ceram, ka tagad atbalstu saņemsim, jo nozare ir nozīmīga eksportā.
Taču svarīgs ir arī vietējais tirgus. Mēs vēlētos pozitīvu bilanci, lai imports samazinātos, eksports palielinātos. Lai importu izspiestu, tika radīts jauns kvalitātes klasteris jeb tā saucamā nacionālā kvalitātes shēma, kurā ietilpst “Zaļā karotīte” un jaunradītā “Bordo karotīte”. Tas jau dod rezultātus, jo uzņēmumiem ar šiem zīmoliem ir prioritāte iepirkumos. Gada laikā “Bordo karotīti” ieguvuši jau 160 produkti, bet “Zaļo karotīti” – vairāk nekā 300 produkti. Gribam šīs nacionālās kvalitātes zīmes ieviest sabiedriskajā ēdināšanā, kas būtu svarīgi HoReCa uzņēmumiem – viņi paši jau izrādījuši interesi. Šīs sistēmas ieviešana ir nākamā gada uzdevums, jo jāizstrādā kritēriji. Tas ir svarīgi – paaugstināt mūsu iedzīvotāju lojalitāti mūsu produktiem, tādējādi arī ekonomikai.
– Viens ir paaugstināt lojalitāti, bet otrs – kāda ir iedzīvotāju pirktspēja. Vai jūtat kādas izmaiņas?
– Minimālā alga palielinās, ieviesti nodokļu atvieglojumi. Redzams, ka dzērienu segmentā pieaug premium segments. Pamazām arī palielinās tendence, ka patērētājs kļūst lojālāks – tā vietā, lai izvēlētos lētāku importu, viņš dod priekšroku vietējam produktam.
