Pārtikas ražotāji meklē jaunus tirgus, grib panākt ēdinātāju līdzatbildību. Saruna ar Ināru Šuri 0
Pārtikas uzņēmumi šogad aktīvi sākuši meklēt jaunus noieta tirgus un nākamais gads var rezultēties taustāmos darbos, vērtē Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas padomes priekšsēdētāja Ināra Šure.
– Kādā zīmē Latvijas pārtikas uzņēmumiem pagājis 2015. gads?
Ināra Šure: – Gads pagājis intensīvā jaunu tirgu meklējumu zīmē. Vietējais tirgus nepalielinās, iedzīvotāju mazāk. Katrs uzņēmums saprot, ka izplesties nav kur. Ja pirktspēja aug, var piedāvāt inovatīvākus, labākus produktus ar pievienoto vērtību, bet, ja ne, tad vienīgais ceļš uz apjomu palielināšanu ir eksports. To sapratuši ne tikai lielie, bet arī mazie uzņēmumi. Konkurence iekšējā tirgū ir pastiprinājusies un saasinājusies ne tikai Baltijā, bet arī Eiropā. Tas noticis ne tikai Krievijas embargo dēļ, bet arī valūtas kursa krituma dēļ. Piemēram, uzņēmumam “NP Foods” nav izdevīgi eksportēt saldumus uz Krieviju zem pašizmaksas.
– Kā uzņēmumiem sokas ar jaunu tirgu atrašanu? Jo, kā zināms, šis process nav vienkāršs….
– Kā piemēru gribu minēt tieši “NP Foods”, kas Krievijas tirgus valūtas kursa krituma dēļ divu gadu laikā pārorientēja visu Krievijas apjomu divu miljonu vērtībā uz ASV. Viņiem jau bija iestrādes šajā tirgū. Ja prognozē un gudri izstrādā stratēģiju, neliekot visas olas vienā grozā, tad tas izdodas. Lai tiktu iekšā ASV tirdzniecības ķēdē, nevis etniskajos veikalos – tas ir liels izaicinājums. Un te gribu uzsvērt, ka Latvijas pārtikas eksportu nosaka lielie, nevis mazie uzņēmumi. Mazie pievieno nišas produktus kopējā eksportā, viņu apjomi ir nelieli, bet interesanti. Bet, lai domātu par globālo ekonomiku, toni nosaka lielās kompānijas.
Domas par uzņēmumu apvienošanu dalās, bet tā sekmē lielo uzņēmumu konkurētspēju globālajā tirgū. Savukārt maziem un vidējiem ir iespējas ražot nišas produktus gan vietējam tirgum, gan eksportam. Eksporta apgūšanā jaunos tirgos vajadzīgi vismaz divi gadi. Te gan jāuzsver, ka valsts atbalsts šogad jaunu tirgu apgūšanai bijis diezgan liels.
– Kā situāciju nozarē ietekmēja Krievijas embargo?
– Šogad pirmajā ceturksnī bija dramatisks kritums, šoka terapija visiem. Pārtikas un lauksaimniecības produktu eksporta kritums bija lielāks par 30%. Savukārt pēc tam sākās eksporta pārorientācija un šā gada pirmie trīs ceturkšņi rāda – smagais darbs, kas tika iesākts 2014. gadā, dod rezultātu un kritums bija 5,9% pret iepriekšējā gada periodu. Galvenās eksporta valstis ir mūsu kaimiņvalstis un Krievija. Pirms krīzes eksportējām produktus par 600 miljoniem eiro, bet šobrīd – ap 250 – 300 miljonu eiro vērtībā. Ir nokrities viss, kas vien varēja nokristies. Šobrīd ES dienas kārtībā ir jautājums par sankciju pagarināšanu. Tā ir liela mācība, ka uzņēmumiem jādomā par risku diversificēšanu. Diversificēts portfelis dod stabilitāti un garantiju, ka gadījumā, ja vienā tirgū apjomi sarūk, kāds cits to var kompensēt.
