Ar neapbruņotu aci redzams, ka akcija kļūst arvien sievišķīgāka. No 170 norises vietām tikai Siguldā, Brīvdabas muzejā un Rencēnos varēs satikt trīs kalējus. Priecē, ka piepulcējies akmeņkalis, kurš rādīs, kā apkalt akmeņus un izmantot ceļu būvniecībā. Bet kur palikuši laivu meistari, mucenieki, skārdnieki, galdnieki, nēģu kūpinātāji Salacgrīvā un Pāvilostā, pie kuriem pirmajos gados stāvēja rindas? LNKC tautas lietišķās mākslas eksperte Linda Rubena neslēpj, ka pirmajos gados meistari tikuši uzmeklēti un uzrunāti, bet tagad aicināti pieteikties paši, un izrādās, ka aktīvākas un arī atsaucīgākas ir sievietes. Taču vīriem acīmredzot saistošāk ir veikt savus pasūtījuma darbus, kuru netrūkst, nekā piedalīties akcijā. Nav noslēpums, ka par piedalīšanos norisē nevienam neko nemaksā, amata demonstrēšanai materiāli meistaram jāsagādā pašam par savu naudu. Taču ir arī savs taustāms labums – šādi var tikt arī pie jauniem klientiem, projekts “Satiec savu meistaru!” ir arī laba reklāma. Tā, piemēram, kā stāsta eksperte Linda Rubena, tieši akcijas laikā latvieši no Īrijas satikuši dzimtenē kokļu meistaru un pasūtinājuši viņam instrumentus. Lai tradīcijai piešķirtu vairāk vīrišķīguma, LNKC speciālisti iecerējuši rudenī sanākt kopā ar Amatniecības kameru, kura arī ir jaunu izaicinājumu priekšā. Diemžēl LNKC kapacitāte kļūst par mazu, tādēļ iecerēts nākotnē pamainīt akcijas struktūru, piesaistot ne vien Amatniecības kameru, bet arī citas nevalstiskās organizācijas, Mākslinieku savienību, mākslinieku apvienības novados, pašvaldību kultūras darbiniekus. Būtu labi, ja koordinēšanu novados varētu uzticēt reģionālām organizācijām, no kurām lieliski darbojas, piemēram, Ludzas amatniecības centrs. Kā teic Linda Rubena, viņi savējos varētu paskubināt, centrā nonāktu plašāka informācija par vietējo piedāvājumu. Šīm organizācijām varētu deleģēt daļu līdzekļu akcijas koordinēšanai. 1