Aiva Valdmane (no kreisās), Ināra Krauja kopā ar garspalvaino kolliju Natu un Kitija Švīgere demonstrē savas prasmes.
Aiva Valdmane (no kreisās), Ināra Krauja kopā ar garspalvaino kolliju Natu un Kitija Švīgere demonstrē savas prasmes.
Foto – Timurs Subhankulovs

Oriģinālākie jaunumi 1

Vita Krauja
0:00, 24. marts 2015
Ziņas Kultūra Latvijā
Ar neapbruņotu aci redzams, ka akcija kļūst arvien sievišķīgāka. No 170 norises vietām tikai Siguldā, Brīvdabas muzejā un Rencēnos varēs satikt trīs kalējus. Priecē, ka piepulcējies akmeņkalis, kurš rādīs, kā apkalt akmeņus un izmantot ceļu būvniecībā. Bet kur palikuši laivu meistari, mucenieki, skārdnieki, galdnieki, nēģu kūpinātāji Salacgrīvā un Pāvilostā, pie kuriem pirmajos gados stāvēja rindas? LNKC tautas lietišķās mākslas eksperte Linda Rubena neslēpj, ka pirmajos gados meistari tikuši uzmeklēti un uzrunāti, bet tagad aicināti pieteikties paši, un izrādās, ka aktīvākas un arī atsaucīgākas ir sievietes. Taču vīriem acīmredzot saistošāk ir veikt savus pasūtījuma darbus, kuru netrūkst, nekā piedalīties akcijā. Nav noslēpums, ka par piedalīšanos norisē nevienam neko nemaksā, amata demonstrēšanai materiāli meistaram jāsagādā pašam par savu naudu. Taču ir arī savs taustāms labums – šādi var tikt arī pie jauniem klientiem, projekts “Satiec savu meistaru!” ir arī laba reklāma. Tā, piemēram, kā stāsta eksperte Linda Rubena, tieši akcijas laikā latvieši no Īrijas satikuši dzimtenē kokļu meistaru un pasūtinājuši viņam instrumentus. Lai tradīcijai piešķirtu vairāk vīrišķīguma, LNKC speciālisti iecerējuši rudenī sanākt kopā ar Amatniecības kameru, kura arī ir jaunu izaicinājumu priekšā. Diemžēl LNKC kapacitāte kļūst par mazu, tādēļ iecerēts nākotnē pamainīt akcijas struktūru, piesaistot ne vien Amatniecības kameru, bet arī citas nevalstiskās organizācijas, Mākslinieku savienību, mākslinieku apvienības novados, pašvaldību kultūras darbiniekus. Būtu labi, ja koordinēšanu novados varētu uzticēt reģionālām organizācijām, no kurām lieliski darbojas, piemēram, Ludzas amatniecības centrs. Kā teic Linda Rubena, viņi savējos varētu paskubināt, centrā nonāktu plašāka informācija par vietējo piedāvājumu. Šīm organizācijām varētu deleģēt daļu līdzekļu akcijas koordinēšanai.

Cilvēki, kuri šo akciju gaida gadu no gada, norišu vietu sarakstā vispirms meklē jauno, līdz šim nebijušo. Tādas noteikti ir Beļavas pagasta “Dadzīšu” saimnieka Edgara Andersona-Safronova izgudrotās sniega kurpes. Tie nav no tāsīm pīti zābaki, ar kuriem brist pa sniegu, kā varētu iedomāties. Nē, tās patiesi ir kurpes ar tenisa raketei līdzīgu pinumu, tikai no šņorēm virspusē. Pamatam izmantotas īpaši tvaicētas, izlocītas koka līstes. Negrimstot pat dziļā sniegā! Paņēmiens nolūkots senos darinājumos, bet, kā saka pats meistars, iemaņas koka locīšanā noder ne tikai šiem oriģinālajiem apaviem, bet arī ragavām. Interesantas lietas piedāvā arī muzeji, kas šogad iesaistījušies pirmoreiz. Tā, piemēram, Kuldīgas novada muzejs izrādīs savas mežģīnes un mācīs to darināšanu. Esam pieraduši, ka mežģīnes ir tradicionāls no Briseles vedams suvenīrs, taču lieti atcerēties, ka arī Latvijā divdesmitajos un trīsdesmitajos gados lepojās ar šo prasmi. Latviešu folkloras krātuve aicinās uz jaunuzcelto Nacionālo bibliotēku, kur zinātāji vispirms izstāstīs, kas ir tautasdziesma, kā to vāc, pamācīs to darīt, un tad atkal vārds tiks dots Guntim Pakalnam. Ventspils muzeja filiālē jeb Amatu mājā meistare Inita Dzalbe demonstrēs aušanu ar dzintara diegu. Jaunpils pagasta “Ērģelniekos” meistare Velga Pavlovska rādīs Kurzemes ķēžu segu aušanu. Varēs apskatīt svītrainas gultai, galdam un arī zārka pārklāšanai domātas segas, kurām joslas atdala ķēdei līdzīgs ornaments. Un tieši tāpēc tās arī sauc par Kurzemes ķēžu segām. Senais aušanas stils saglabājies no 19. gadsimta beigām. Kā visnotaļ interesanta nodarbe varētu izvērsties bērnības garšu meklējumi Kaucmindes noskaņās, uz ko mudina Saulaines profesionālā vidusskola.
Reklāma
Reklāma
Ar neapbruņotu aci redzams, ka akcija kļūst arvien sievišķīgāka. No 170 norises vietām tikai Siguldā, Brīvdabas muzejā un Rencēnos varēs satikt trīs kalējus. Priecē, ka piepulcējies akmeņkalis, kurš rādīs, kā apkalt akmeņus un izmantot ceļu būvniecībā. Bet kur palikuši laivu meistari, mucenieki, skārdnieki, galdnieki, nēģu kūpinātāji Salacgrīvā un Pāvilostā, pie kuriem pirmajos gados stāvēja rindas? LNKC tautas lietišķās mākslas eksperte Linda Rubena neslēpj, ka pirmajos gados meistari tikuši uzmeklēti un uzrunāti, bet tagad aicināti pieteikties paši, un izrādās, ka aktīvākas un arī atsaucīgākas ir sievietes. Taču vīriem acīmredzot saistošāk ir veikt savus pasūtījuma darbus, kuru netrūkst, nekā piedalīties akcijā. Nav noslēpums, ka par piedalīšanos norisē nevienam neko nemaksā, amata demonstrēšanai materiāli meistaram jāsagādā pašam par savu naudu. Taču ir arī savs taustāms labums – šādi var tikt arī pie jauniem klientiem, projekts “Satiec savu meistaru!” ir arī laba reklāma. Tā, piemēram, kā stāsta eksperte Linda Rubena, tieši akcijas laikā latvieši no Īrijas satikuši dzimtenē kokļu meistaru un pasūtinājuši viņam instrumentus. Lai tradīcijai piešķirtu vairāk vīrišķīguma, LNKC speciālisti iecerējuši rudenī sanākt kopā ar Amatniecības kameru, kura arī ir jaunu izaicinājumu priekšā. Diemžēl LNKC kapacitāte kļūst par mazu, tādēļ iecerēts nākotnē pamainīt akcijas struktūru, piesaistot ne vien Amatniecības kameru, bet arī citas nevalstiskās organizācijas, Mākslinieku savienību, mākslinieku apvienības novados, pašvaldību kultūras darbiniekus. Būtu labi, ja koordinēšanu novados varētu uzticēt reģionālām organizācijām, no kurām lieliski darbojas, piemēram, Ludzas amatniecības centrs. Kā teic Linda Rubena, viņi savējos varētu paskubināt, centrā nonāktu plašāka informācija par vietējo piedāvājumu. Šīm organizācijām varētu deleģēt daļu līdzekļu akcijas koordinēšanai.
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.