“Galvenais nav rezultāts vai medaļa, bet iespēja sportot!” Saruna ar LOK prezidentu Tikmeru un ģenerālsekretāru Lejnieku 0
Gints Narogs, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
1922. gada 23. aprīlī Latvijas sporta organizāciju sanāksmē Rīgā, K. Valdemāra ielā 65, kur šobrīd atrodas Rīgas 49. ģimnāzija, bet tolaik 2. Rīgas Riteņbraucēju biedrība, tika nodibināta Latvijas Olimpiskā komiteja (LOK).
Dibinātāji kā galveno uzdevumu formulēja “pārraudzīt Latvijas sportistu gatavošanos un deleģēšanu olimpiskajām spēlēm”. Latvijas debija olimpiskajās spēlēs notika 1924. gada ziemā Francijas kalnu kūrortā Šamonī, kur valsti pārstāvēja ātrslidotājs Alberts Rumba un distanču slēpotājs Roberts Plūme.
Kopš tā laika daudz ūdeņu aiztecējis, padomju okupācijā LOK darbība bija apturēta, bet nu jau vairāk nekā 30 gadu mums atkal ir sava olimpiskā komiteja, kas kopš pērnā jūlija ir ar jaunu vadību.
Azartisku un pārmaiņas rosinošu, un tā pandēmijas laikā ir laba ziņa. “Latvijas Avīze” uz sarunu aicināja LOK prezidentu Žoržu Tikmeru un organizācijas ģenerālsekretāru Kārli Lejnieku.
Kā LOK klājies Covid-19 pandēmijas laikā?
Ž. Tikmers: Jāsāk ar to, ka pandēmija jau sākumā ietekmēja gatavošanos LOK ģenerālajai asamblejai, kuru nācās pārcelt no marta beigām uz jūlija vidu. Covid-19 ienesa būtiskas korekcijas, jo, mums ar Kārli sākot darbu, situācija patiešām bija sarežģīta un smaga.
Šī krīze visiem bija kaut kas nepazīstams, jo ietekmēja pilnīgi visu, katru Latvijas ģimeni, darba vidi, radot nedrošības sajūtu. Līdz ar to, mums pārņemot LOK vadību, situācija bija sarežģīta. Jo vairāk tāpēc, ka tika pārceltas Tokijas olimpiskās spēles.
Šāda veida izaicinājumu iepriekš nevienam nebija, jo izrādījās, ka galvenais nav rezultāts vai medaļa, bet iespēja sportot, nostiprināt veselību un būt drošībā. LOK kā organizācijai bija divi lieli izaicinājumi – komunikācijas organizācija jaunajos apstākļos un finanšu situācijas sakārtošana.
Šobrīd mēs ar Latvijas Olimpiskās vienības (LOV) sportistiem un Latvijas olimpisko sporta veidu federāciju vadītājiem esam komunikācijā 24 stundas un septiņas dienas nedēļā. Viņi zina, ka LOK vadība ir jebkurā brīdī sasniedzama. Par finansēm. Mums tika uzteikti daži jau noslēgti sadarbības līgumi par vairāk nekā 650 000 eiro. Īpaši sāpīgi bija par poļu kompānijas atteikumu par trīs olimpisko komandu pilnu ietērpu – sporta un parādes formām – piegādi.
K. Lejnieks: Mums sākumā vajadzēja saprast, par ko īsti atbildam, jo līdz tam LOV un Latvijas olimpiešu sociālais fonds nosacīti darbojās diezgan neatkarīgi no LOK. Tas bija izaicinājums, lai sakārtotu šo sadarbību, kas ir izdevies.
Esam definējuši, ka finanšu avots un finanšu atbildīgā struktūra ir LOK, un mums ir sadarbības partneri LOV, kas rūpējas par sportistu veselību, mentālo sagatavotību, bet vairs nenodarbojas ar to, ko līdz šim, naudas piešķiršanu. Tās ir būtiskākās izmaiņas – tagad ir sportists, federācija un LOK.
Federācijas ar šādu sistēmu ir apmierinātas, jo viņas sportistiem tagad ir primārais partneris, kas nebija iepriekš. Par olimpiešu sociālo fondu gribu uzsvērt, ka LOK no 1. jūlija pārņems tikai daļu funkciju, kas attieksies tikai uz aktīvajiem sportistiem un viņu treneriem, nevis sporta veterāniem.
Līdz šim publiskajā telpā izskanējusī informācija nebija precīza. LOK negrib neko iznīcināt, mēs no savas puses parūpēsimies par aktīvajiem sportistiem. Fonds turpinās savu darbību un rūpēsies par bijušajiem olimpiešiem un sporta veterāniem.
Kā no jūsu skatpunkta sporta sabiedrība šīs pārmaiņas ir uzņēmusi?
Ž. Tikmers: Lielās federācijas atbalsta šo reformu, jo viņi saprot, ka mūsu programmā iekļautie 27 punkti, ko prezentējām pērn ģenerālajā asamblejā, ir domāti, lai olimpiskās federācijas kļūtu tikai spēcīgākas. Mēs vēlamies tā dēvēto vienas pieturas līgumu ar federācijām, un teju 30 federācijas to jau ir noslēgušas. Šis gan ir reformas pirmais solis. Lai tā iedarbotos un justu augļus, vajadzīgi vēl divi gadi. 2023. gadā federācijas jau varētu būt komforta zonā.
Vai ir apzināti riski, ka šī “vienas pieturas” sistēma var nedarboties kādā atsevišķā gadījumā” Piemēram, pret kādu sportistu, kuram nav labas attiecības ar sava sporta federācijas vadību?
Jānošķir valsts sporta nozares sakārtošana un organizāciju atbildība. Bija svarīgi sakārtot līdz šim sarežģīto naudas sadales struktūru, kā sportisti tika pie finansēm. Jā, atsevišķos sporta veidos diemžēl ir bijuši negatīvi gadījumi – taekvondo, svarcelšanā.
Tas jāatzīst, ka ir gadījumi, kur attiecības starp sportistiem un federāciju vadītājiem nav tās labākās. Prioritātei jābūt sportistam. Visi nekad nebūs apmierināti, bet pie tā ir jāstrādā, lai šādu gadījumu būtu mazāk. Mēs pie tā daudz esam strādājuši, ar ekspertiem, juristiem.
Pēc mazāk nekā 100 dienām sāksies Tokijas olimpiskās spēles. Uz ko Latvijas sporta līdzjutēji var cerēt?
K. Lejnieks: Šobrīd Tokijas olimpiskajām spēlēm ir kvalificējušies 12 Latvijas sportistu. Tuvu tam ir vēl četri līdz seši, kas ar vienu kāju jau ir Tokijas braucēji. Mazākais scenārijs ir 25 sportisti, bet optimālais sastāvs, pie veiksmīgām kvalifikācijām, tie ir 35 sportisti.
Esmu pārliecināts, ka katrs no mūsu sportistiem brauks uz Tokiju, lai pārspētu sevi, pierādītu, ka var labāk. Tas ir katra sportista sapnis, piedalīties olimpiādē. Man tas neizdevās, Žoržs savulaik startēja. Jāsaprot, ka katrs mūsu olimpietis ir liela sabiedrības vērtība. Tā ir kvalitātes zīme, un tieši to mums sabiedrībai kopā ar medijiem ir jāpasniedz.
Pēc Riodežaneiro spēlēm, kad palikām bez medaļām, sabiedrībā bija paliels sašutums…
Ž. Tikmers: Olimpiskās spēles un panākumi ir svarīgs aspekts, jo mēs esam pieraduši pie Latvijas sportistu izciliem sasniegumiem, kuri tiek mērīti medaļās. Tomēr mēs gribētu akcentēt, ka LOK vīzija un stratēģija ir cita – medaļas ir svarīgas, tas vienmēr ir sapnis, bet galvenais, lai mums būtu veseli, sportiski, krietni cilvēki, kas veidotu nākotnes Latviju.
Ir jāmaina sabiedrības apziņa, jo olimpiskajās spēlēs sportisti nav tūristi. Mēs apzināti vai neapzināti līdz šim esam tikai domājuši par medaļām, kas nav pareizi. Šī apziņa ir jāmaina. Latvijas olimpiskajā komandā notiek paaudžu maiņa, un tā ir ļoti laba ziņa. Mums būs sportisti, kas varēs pacīnīties par augstām vietām, noteikti, tomēr svarīgāk ir lepoties par visiem sportistiem, kuri startēs Tokijā, jo īpaši pandēmijas laikos.
Nākamgad LOK svinēs 100 gadu jubileju. Vai esat jau domājuši par kādiem īpašiem pasākumiem?
Tieši pirms šīs intervijas par to spriedām. LOK tomēr ir īpaša sporta organizācija, kas pārstāv olimpisko saimi visā pasaulē, kas vairāk nekā simts gadu laikā ir pārvarējusi daudzas grūtības – karus, finanšu krīzes, terorisma draudus. Olimpiskā saime ir ļoti stipra, arī šobrīd.
Par spīti tam, ka publiski izskanējuši pretēji viedokļi. Mēs ar savu mantojumu lepojamies. Mūsu doma ir ieviest LOK apbalvojumu sistēmu, kas līdz šim nav bijusi, godinot tos sportistus, kuri nesuši Latvijas vārdu pasaulē. Domājam par iespēju, ka Latvijas olimpieši apmeklē savas skolas, uzrunā jauno paaudzi. Tāpat atgādināsim par savu vēsturi, jo olimpiskā kustība nav tikai sports, bet arī cieņa pret otru, miera vēstnesis.
Šodien sākas olimpiskais mēnesis. Parasti tas notika rudenī, kāpēc tagad pavasarī, jo īpaši šobrīd, kad lielāka pulcēšanās nav atļauta?
K. Lejnieks: Tas ir uz nākotni vērsts lēmums, jo vēlamies šo olimpisko mēnesi pielāgot LOK jubilejai. Ilgtermiņā tas noteikti attaisnosies, jo pavasarī cilvēki grib vairāk kustēties, grib iet ārā. Arī šogad ceram, ka cilvēki izmantos iespēju, atbildīgi un organizēti.
