Jaunsleiņa mantinieks Kaminskis: “Nevajag traucēt procesus.” 2
Gandrīz ceturtdaļgadsimtu sabijis Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) vadītāja amatā, Andris Jaunsleinis pakāpies maliņā, dodot vietu jaunam vadītājam – LPS 28. kongresā Alūksnē pagājušo piektdien par LPS jauno priekšsēdētāju vienbalsīgi ievēlēts pašreizējais Auces novada mērs un LPS priekšsēža vietnieks Gints Kaminskis. Noprotams, ka jaunais vadītājs radikālas pārmaiņas organizācijā nedomā ieviest, bet gan turpinās iesākto līniju.
Lielā mērā pateicoties tieši LPS ilggadējai aktivitātei, pašvaldībām ir viens no spēcīgākajiem lobijiem Latvijā. Vēl lielāka ietekme uz politisko varu mūsu valstī varētu būt vienīgi komercbankām, atzīst eksperti. Šo pieņēmumu apstiprināja arī fakts, ka uz LPS kongresu bija ieradušās visas trīs valsts augstākās amatpersonas – Valsts prezidents Raimonds Vējonis, Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (NA) un Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS), kā arī vairāki ministri un Saeimas deputāti. Tiesa gan, savās uzrunās viņi nevairījās runāt par lietām, ko pašvaldību pārstāvjiem klausīties varētu būt nepatīkami.
Tā, piemēram, premjers Kučinskis aicināja saprast, ka nodokļu reformas ietvaros īstenotā minimālās algas celšana bijusi nepieciešama, kaut arī atsevišķas pašvaldības par to runā “apokaliptiskās noskaņās”. “Minimālās algas paaugstināšana bija absolūti nepieciešams lēmums, jo riski bezcerīgi atpalikt no saviem Baltijas kaimiņiem ir pārāk lieli. Ja kādam ir pārliecinoši argumenti, fakti, informācija, kas liecinātu, ka lēmums par minimālās algas paaugstināšanu ir bijis aplams vai pārsteidzīgs, nāciet un runāsim. Gan es, gan pārējie valdības ministri ir gatavi atklātai sarunai,” teica premjers.
“Tikai neaizmirstiet, ka šai lietai ir arī morāls aspekts – ko domās pašvaldības iedzīvotājs, ja tās vadītājs apšaubīs minimālās algas paaugstināšanas nepieciešamību?” teica valdības vadītājs, atgādinot, ka nodokļu reforma paredz arī kompensācijas mehānismus pašvaldībām. Arī skolu tīkla optimizācija joprojām esot viņa valdības prioritāšu sarakstā. “Latvijas izglītības sistēma ir pārfinansēta, un cerēto ieguvumu vietā mēs esam spiesti rēķināt tikai zaudējumus. Ja es teiktu, ka izglītības kvalitāte daudzos reģionos klibo, es nepateiktu neko. Starptautiskie testi liecina, ka daudzviet izglītības kvalitātes vienkārši nav! Godājamie pašvaldību vadītāji, nenogaliniet savu bērnu nākotni,” aicināja Kučinskis.
Arī vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards (NA) savā uzrunā bija skarbs. Viņš brīdināja, ka reģionālā reforma esot neizbēgama. Pēc ministra pro-gnozēm, saglabājoties pašreizējai ekonomiskajai situācijai, uz Latvijas 110. gadadienu 2028. gadā valstī būs vairs tikai 20 līdz 30 pašvaldības – apriņķi.
Kamēr LPS pie teikšanas bija Jaunsleinis, politiķi tik agresīvus uzbrukumus pašvaldībām neatļāvās. Vai viņi cer, ka jaunais LPS priekšsēdis būs piekāpīgāks? To jautāju premjeram Kučinskim. “Gints ir cilvēks, kas gatavs ieklausīties argumentos, pieņemt kompromisus. Man bijušas diskusijas ar viņa pārstāvēto Novadu apvienību un radies iespaids par viņu kā zinošu cilvēku, kas labi pārredz visu laukumu. Domāju, ka Jaunsleinis sev sagatavojis labu un spēcīgu mantinieku,” vērtēja Ministru prezidents.
Par Kaminska autoritāti pašvaldību līmenī šaubu nav – par viņa ievēlēšanu priekšsēža amatā nobalsoja visi 172 klātesošie delegāti, neviens nebija pret vai atturējās. Šāda vienprātība amatpersonu ievēlēšanā sastopama reti. Taču to, kā viņš izturēs ugunskristības nacionālajā līmenī, redzēsim tuvākajā laikā. Jau šomēnes atsāksies pašvaldību un valdības diskusijas par nodokļu reformas dēļ negūto ienākumu kompensēšanu. LPS nodokļu reformu atbalsta tikai ar nosacījumu, ka likumu grozījumos tiks paredzētas garantijas, ka pašvaldību kopējie ieņēmumi no nodokļiem nebūs mazāki par 19,6% no valsts konsolidētā kopbudžeta ieņēmumiem. Bet Kučinska valdība pagaidām gatava garantēt pašvaldībām tikai 19,5% ieņēmumu. LPS kongress piektdien pieņēma arī vairākas rezolūcijas, kurās iebilst pret skolu tīkla optimizāciju, pieprasa uzlabot autoceļus starp pagastiem un novadu centriem, uzstāj uz tiesībām LPS pārstāvēt pašvaldību kopējās intereses Satversmes tiesā un izvirza virkni citu prasību valsts varai. Šī pozīcija Kaminskim būs jāaizstāv dialogā ar valdību.
Lasiet tālāk interviju ar Kaminski
