Jaunsardzes ceļazīmes desmit gadiem 1
Valdībā apstiprināts Jaunsardzes attīstības ziņojums 2014. – 2024. gadam. Jaunsardzei izvirzīti lieli mērķi – tai jākļūst par plašu jauniešu organizāciju, kas gan sniegtu ieskatu militārajā dzīvē, gan arī būtu sabiedrības saliedētību veicinošs instruments, veicinot piederību valstij. Iecerēts panākt, ka līdz 2024. gadam tajā iesaistās desmit procenti Latvijas skolu jauniešu vecumā no 10 līdz 21 gadam. Jaunsardzes attīstības ziņojums uzrakstīts viegli lasāmā, konkrētā valodā, kas birokrātiskajā vidē ir retums – arī citas valsts iestādes varētu pamācīties no Aizsardzības ministrijas, kā veidot koncepcijas.
Būtiskākais – sabiedrības saliedētība
Jaunsardzes vēsture sniedzas vēl starpkaru Latvijas periodā, taču tās mūsdienu versija izveidota 1992. gadā. Tā pieejama katram jaunietim neatkarīgi no viņa nacionalitātes, sociālā statusa, fiziskajām spējām un citām pazīmēm. Saeimas deputāts un militārais eksperts Kārlis Krēsliņš norāda, ka sabiedrības saliedētības elements, kas jūtams arī jaunsardzes attīstības vīzijā, ir būtiskākais – ar dažādiem patriotiskiem pasākumiem, vēstures izzināšanu, jauniešos tiek veidota valstiska apziņa. Tas ir kā vairogs mēģinājumiem atšķelt jauniešus no valstiskajām vērtībām. Pēc Rekrutēšanas un jaunsardzes centra (RJC) direktora Druvja Kleina vārdiem, Latgalē, kur dzīvo liela daļa mazākumtautību jauniešu, organizācija ir populāra, un, piemēram, no Daugavpils tiek pieprasīta jauna instruktora štata vieta.
Koncepcijai garām nav paslīdējuši arī dažādu darboņu centieni jauniešus iesaistīt militārajās nometnēs Krievijā. Jaunsardze ar saviem 6188 biedriem ir nopietns pretlīdzeklis svešai ideoloģijai – jaunietis jaunsardzē tiek nodarbināts visu mācību gadu. Arī nākamgad vasarā tiks organizēta ekskursija uz valstij nozīmīgām vietām, sporta spēles un lielākas vai mazākas nometnes. Lielajās nometnēs nākamgad paredzēts iesaistīt trešdaļu jaunsargu (šogad piedalījās viena ceturtdaļa).
Katrā novadā un pilsētā
D. Kleins uzsver, ka jaunsardzes ilgtermiņa mērķis ir būt pārstāvētai katrā no 109 Latvijas novadiem, par katru rūpētos viens jaunsardzes instruktors. Deviņās republikas nozīmes pilsētās katrā būtu vismaz pieci instruktori. “Noklāt” visu Latviju ar jaunsardzi ir mērķtiecīga JRC ideja, taču tam nepieciešami līdzekļi. Papildu jaunsardzes attīstībai prasīti 652 100 eiro 2015. gadā, 2 742 166 eiro – 2016. gadā un 2 868 449 eiro – 2017. gadā. Valdība jau atbalstījusi finansējuma piešķiršanu nākamā gada budžetā (šobrīd tas nodots izskatīšanai Saeimā).
Lauvas tiesa naudas paredzēta jaunsargu formastērpiem un ekipējumam. D. Kleins uzsver, ka pašlaik formastērpi ir piektdaļai jaunsargu, tās tiek labākajiem. Jauniešiem paaugoties, tās izmanto citi jaunsargi, tā ka ekipējums visu laiku tiek lietots, un kopš 2008. gada, kad tika divkārt samazināti līdzekļi aizsardzības nozarei, materiāli tehniskais nodrošinājums nav būtiski atjaunots. Plānots pieņemt jaunus darbiniekus – šobrīd jaunsardzei ir 55 instruktora štata vietas, un tiem ik gadu klāt nāktu 20 jauni instruktori.
Tomēr būtiskākais jautājums – ko no jaunsardzes iegūs jaunieši? Viņi apgūs spēju darboties komandā, orientēšanos, izdzīvošanas prasmes u. c. iemaņas, kas nākotnē var noderēt gan viņiem pašiem, gan valstij. Ieguvēji ir arī vecāki, kuri var būt droši, ka jaunieši būs nodarbināti viņiem saistošās nodarbībās āra apstākļos. Bieži no jaunsargiem nācies dzirdēt, ka viņi savu dzīvi vēlas saistīt ar militāro karjeru – ja nekļūs par profesionālā militārā dienesta karavīriem, daudzi iecerējuši stāties zemessardzē. Kādreizējie jaunsargi izvēlas arī strādāt Iekšlietu ministrijas struktūrās.
D. Kleins teic, ka šogad profesionālajā militārajā dienestā varētu uzņemt mazāk cilvēku nekā iepriekšējos gados. Iemesli: iedzīvotāju aizbraukšana, kā arī daudzu kandidātu vājais veselības stāvoklis. Jaunsardzē jau no nākamā gada tiks ieviesti fiziskie normatīvi, par kuru izpildīšanu jaunieši saņems arī atzinības medaļas. Valstij ir būtiski, lai jaunieši būtu veseli un fiziski spēcīgi, lai vēlāk kā potenciālie karavīri un rezerve X stundā (ja tāda pienāk) prasmīgi spētu aizstāvēt valsti. Ziņojumā solīts, ka līdz 2018. gadam jaunsardzē būs 11 500 jaunieši jeb 6 procenti skolas vecuma jauniešu. Koncepcijas mērķis uz 2024.gadu ir aptvert 10 procentus (16 000 skolu jauniešu). K.Krēsliņš norāda, ka kara gadījumā iespējams mobilizēt desmit procentus no valsts iedzīvotājiem. Līdz ar to jaunsargi veidotos par resursu rekrutēšanai. Tāpat jāpiebilst, ka jaunsardze paredzējusi izmantot arī jauniešu interesi par datorzinātnēm, veidojot kiberjaunsardzi. Tie, kurus aizrauj datori, varēs izkopt programmēšanas spējas un vēlāk iestāties zemessardzes kibervienībā.
Vēsturiski jaunsardzei ir bijuši arī aviācijas un jūrniecības novirzieni, taču tie ar laiku mazās intereses un finansējuma dēļ atmiruši. Tomēr, ja jaunsardze arvien vairāk kuplināsies un iegūs lielāku finansējumu, būs iespējams domāt par papildu novirzieniem. Arī tie jaunieši, kas neizvēlas veidot militāro karjeru, organizācijā apgūs disciplīnu un darbu komandā – spējas, kas ir nepieciešamas jebkurā darbavietā.
Neaizmirst sociālo funkciju
Visbeidzot, jaunsardzē jaunieši var darboties par brīvu. Jaunsardzes uzdevumos norādīts, ka viens no tiem ir atbalsts sociālo risku mazināšanā. D. Kleins min piemērus, ka bieži vien jaunsardze spēj ieviest disciplīnu gražīgākajos jauniešos, un vēlāk viņi progresē mācībās, par ko ir dzirdamas atsauksmes no pedagogiem. Daudziem pilsētu jauniešu vecākiem ir lielāka rocība, un viņi spēj saviem bērniem nodrošināt sporta aktivitātes, taču lauku reģionos jaunsardze bieži ir vienīgā iespēja jauniešiem iesaistīties aktīvā dzīvesveidā, turklāt bez maksas un ar ēdināšanu, kas mazāk situētām ģimenēm ir būtiski. D. Kleins gan atgādina, ka jaunsardzē ir arī jaunieši no tā sauktajām situētajām ģimenēm, kurus aizrauj militārās lietas, taču organizācijā jauniešus nešķiro pēc sociālā statusa.
Pret jaunsardzei paredzēto finansējumu nākamajam gadam iebildusi biedrība “Latvijas mazpulki” un Latvijas Skautu un gaidu centrālā organizācija, aicinot atlikt jaunsardzes attīstības plāna skatīšanu un finansējuma piešķiršanu, pārdalot to arī citām jauniešu organizācijām. D. Kleins bija sašutis par šādu mazpulku, skautu un gaidu rīcību, jo bieži vien pasākumi šīm organizācijām notiek kopā ar jaunsargiem. Viņš uzsvēra, ka jaunsardze tiek finansēta tikai no valsts budžeta, bet kritizējošās jaunatnes nevalstiskās organizācijas savās iebildēs nepiemin, ka tām pieejami ES un dažādi citi fondi.
Finansiālajā griezumā jaunsardzes attīstības plānā ir ierakstīti nepieciešamie līdzekļi līdz 2020. gadam, taču par atlikušajiem četriem gadiem nav minēts nepieciešamais finansējums. Valdība uzdevusi līdz 2017. gada 1. jūnijam Aizsardzības ministrijai iesniegt ziņojumu par jaunsardzes attīstībai īstenotajiem pasākumiem.
