Jaunsardzei Rīgā grūti iesakņoties 2
Jaunsardze ir labi pārstāvēta Latvijas reģionos, tostarp ir arī ļoti aktīvi krievu tautības jaunsargi Latgalē, tomēr kā problemātiska vieta militāri patriotiskajai organizācijai ir Rīga, kurā tai esot grūti iesakņoties pašvaldības un skolu direktoru attieksmes dēļ.
Šādu secinājumu var izdarīt pēc Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas sēdes, kurā tika skatītas iespējas integrēt mazākumtautības jaunsardzes kustībā. Pētījumu par jaunsargu kustības attīstību pasūtījis Nacionālās aizsardzības akadēmijas Drošības un stratēģisko pētījumu centrs. Tam piesaistīts arī sociālo zinātņu pētnieks Andrejs Berdņikovs, kurš savulaik bija Lindermana partijas biedrs un aktīvs Latgales autonomijas idejas atbalstītājs, bet tagad no politiskās skatuves aizgājis. Līdz šim pētījumā intervēti divu Rīgas skolu jaunsargi, kā arī instruktori un pašvaldību amatpersonas. Pilnīgāki pētījuma rezultāti būšot rudenī.
“Latgale bieži tiek pasniegta kā riska reģions starpetniskajās attiecībās, taču Latgalē neko tādu jaunsardzes kontekstā nepamanīju,” sacīja A. Berdņikovs. Piemēram, Ludzā katru gadu valsts svētkos jaunsargi, starp kuriem liela daļu ir krievu tautības bērni, dodas lāpu gājienā. “Rīdziniekiem ir stereotipi par lāpu gājieniem – tos saista ar pagājušā gadsimta 30. gadiem un uztvers negatīvi, taču Latgalē nav šādu negatīvu asociāciju,” klāstīja pētnieks.
Pētnieki secinājuši, ka starpetnisko attiecību veidošana, balstoties uz jaunsardzi, labi darbojas mazpilsētās, tomēr grūtības sākoties lielākās pašvaldībās, piemēram, Liepājā. Pētnieks uzteica jaunsardzi par labo organizatorisko bāzi un pieredzi, kuru var izmantot sabiedrības integrācijā. “Ludzā dažādu tautību cilvēki viens otru zina vismaz pēc skata, viņi sadzīvo miermīlīgi. Ja ir kādi atšķirīgi viedokļi, tas viņus nepadara par oponentiem. Savukārt lielajās pilsētās jūtama politizācija,” piebilst A. Berdņikovs. Pētnieki vēl nav veikuši interviju ar Rīgas domes vadību, bet Rīgas mērs Nils Ušakovs solījis tikties ar pētniekiem maijā. A. Berdņikovs uzsver, ka pozitīva attieksme, lai jaunsardze būtu skolā, ir atkarīga no pašvaldības, piemēram, ja jauniešiem nepieciešams doties uz nodarbībām vai ekskursijām, atsaucīgas pašvaldības sarūpējot autobusus. “Pēc intervijām var spriest, ka Rīgā direktori nav atbalstoši. Ja vecākiem ir aizspriedumi, tad ir negatīva nostāja no skolas puses. Ir skolotāji, kas jaunsardzi uztver kā svešķermeni un konkurentu pašu vadītajiem pulciņiem. Skolu direktori šajā situācijā var kļūt par ķīlniekiem,” spriež A. Berdņikovs. Jāpiebilst, ka aizsardzības jomas pārstāvji neformālās sarunās atzīst, ka jaunsardzei Rīgā ir grūti iesakņoties – kad jaunsardzes pārstāvji ejot pie domes vadības ar savu piedāvājumu, pret to esot vērojama atturīga attieksme. Kā uzskata Saeimas deputāts Ingmārs Līdaka, Rīgas vadības attieksme ir traucējoša: “Kādreiz pirms kara Latvijā laukos bija aktīvi mazpulki. Vai tagad jaunsardze nekļūst par sava veida “mazpulkiem” – jaunsardze veiksmīgi darbojas laukos, bet Rīgā nav vajadzīga simt gadus, jo pašvaldība to neatbalsta.”
Kopumā Rīgā ir 553 jaunsargi. Pašlaik Rīgā ir seši jaunsardzes instruktori, kuru slodzes apmaksā Jaunsardzes un informācijas centrs, bet ir vēl arī seši instruktori, kurus finansē pašvaldība. Kā norāda A. Berdņikovs, starp mazākumtautību pārstāvjiem esot maz informācijas par jaunsardzi, kā arī valdot nepareizi priekšstati – jauniešus gatavo karam, cīnīties ar Krieviju un ka nodarbības vadot aizdomīgi cilvēki.
Komisijas priekšsēdētājs Ilmārs Latkovskis (NA) novērtēja jaunsardzes darbu sabiedrības saliedētībā, taču norādīja, ka jaunsardzei nebūtu jākļūst par provinciālu organizāciju, bet gan jābūt modernai un pievilcīgai. Šajā jautājumā Latkovskis saskata izaicinājumu jaunsardzes kustībai.
