Jauns zivju pētniecības centrs 2
Ieguldot 278 tūkstošus eiro, zinātniskais institūts “BIOR” zivju audzētavas “Tome” teritorijā Ķeguma novadā izveidojis akvakultūras pētniecības un izglītības centru. Nule kā atklāta centra 1. kārta jeb kompetences māja, nākamais solis varētu būt vaislas zivju bankas izveide, ko “BIOR” direktors Aivars Bērziņš cer realizēt šajā ES finansējuma plānošanas perioda laikā.
Ļaus apmācīt
“BIOR” direktors uzsver, ka jaunais centrs būs ievērojams institūta infrastruktūras papildinājums un dos nozīmīgu atbalstu Latvijas akvakultūras nozarei kopumā, kā arī nostiprinās “BIOR” starptautisko sadarbību akvakultūras jomā. Šis projekts īstenots ar Eiropas Zivsaimniecības fonda līdzfinansējumu.
Pētniecības centrā iecerēts rīkot nozares seminārus, praktiski un teorētiski apmācīt speciālistus, kā arī sniegt konsultācijas Latvijas zivju audzētājiem. Centrā izveidotas trīs modernas laboratorijas telpas, divas pētniekiem paredzētas atpūtas telpas, savukārt divās ierīkotajās eksperimentālajās zivju audzēšanas līnijās tiks veikti dažādi nozarei nepieciešamie praktiskie pētījumi akvakultūras un ihtiopatoloģijas jomā.
Jaunā centra vadītājs Mārcis Ziņģis sarunā ar “LA” norāda, ka ikviens nozares uzņēmums var vērsties centrā, lai varētu kopīgi risināt problēmjautājumus. Centra ekspertu trumpis – zināšanas un pieredze, ko nodot nozarē strādājošajiem. Tas arī ļautu nozarei, sadarbojoties gan individuāli, gan ar organizācijām, palīdzēt kāpināt saražotās produkcijas apjomus. Viņš arī uzsver, ka privāto sektoru īpaši interesētu vaislas bankas izveide, kas ļautu nozares uzņēmumiem ietaupīt līdzekļus, bet tas jau būs nākamais solis attīstībā.
Sagaida sadarbību
Ko no jaunā pētniecības centra gaida nozarē strādājošie?
“Gaidām daudz. Privātajiem audzētājiem katram ir grūti veikt pētījumus un piesaistīt speciālistus pētījumu veikšanai. Šī ir vieta, kur to vislabāk varēs darīt. Piemēram, Eiropā ir astoņi zivju barības tirgotāji un katrs slavē savu preci. Latvijā zivis baro ar četru firmu barību, un katra uzskata, ka ir labākā. Centrā varētu izpētīt visas šīs barības un ieteikt mums labāko. Otra lieta – mums jāizstrādā sava selekcija. Pašlaik foreļu ikri tiek ievesti no Dānijas un citām valstīm, bet mums ir strauta foreles, un iespējams, ka, veidojot vaislas banku, var iegūt labu selektīvo materiālu, ar ko mums šajos klimatiskajos apstākļos strādāt. Arī karpām būtu jāizstrādā selektīvais materiāls. Vēl viena lieta – vaislas materiāla uzturēšana, kas mums izmaksā ļoti dārgi. To varētu darīt centrā, kur varētu iegādāties kvalitatīvus ikrus,” nozares vajadzības ieskicē Zivju audzētāju asociācijas vadītājs Ojārs Daubers.
Tāpat būtu svarīga mācību programma ar iespēju praktiskās zināšanas apgūt nule kā atklātajā centrā. Tā atklāšana visai akvakultūras nozarei dotu uzrāvienu tālākā nākotnē, piebilst Daubers.
Uz kopīgu sadarbību cer arī augstākās izglītības iestādes, piemēram, Daugavpils Universitāte, kur šoruden jaunieši varēs uzsākt studijas bakalaura programmā akvakultūrā. Šobrīd Latvijas Lauksaimniecības universitāte (LLU) sadarbībā ar “BIOR” akvakultūras jomā strādājošajiem organizē mūžizglītības kursus, taču akadēmisko izglītību šajā jomā nav iespējams iegūt. LLU rektore Irina Pilvere ir priecīga, ka jaunajā centrā būs iespēja veikt plašākus pētījumus un apmācīt jaunos speciālistus. Sadarbība turpināsies un pašlaik LLU izvērtē iespēju izveidot akvakultūras programmu studentiem. Nozarei ir attīstības iespējas, ņemot vērā zivju krājumu samazināšanos jūrās un okeānos, vērtē Irina Pilvere. Akvakultūra varētu būt gana interesanta arī lauksaimniecības jomā strādājošajiem, lai dažādotu savu biznesu.
Jau esam vēstījuši, ka akvakultūras nozarē pēc saražotajiem apjomiem Latvija joprojām ir pēdējā vietā Eiropā. Visvairāk zivju Latvijā audzē dīķos – 81,2%, bet pamazām pieaug arī caurplūdes baseinos un recirkulārajās sistēmās saražotie apjomi. Joprojām galvenā akvakultūras zivs ir karpa, bet tendences rāda, ka palielinās arī citu zivju īpatsvars. Jaunais Tomē atklātais centrs varētu dot labu pienesumu visai nozarei.
