Jauns un varošs, taču bez darba – ko nu? 0
Jauniešu bezdarba problēma ir šķietami gaistoša – gan ekonomisti, gan citi atbildīgo instanču pārstāvji stāsta, ka jauniešu bezdarba procents rūk.
Un tomēr joprojām ir jaunieši, kuri dzīvo bez darba, nespējot saprast, kurā virzienā spert nākamo soli. Kur vērsties? Un ko darīt ar tiem, kuriem mācības un darbs neietilpst dzīves plānā? Nozaru eksperti dalās pieredzē un risinājumos.
Lai gan, gadiem ejot, jauniešu bezdarbs samazinās, tā joprojām ir problēma, kuru risina kā Nodarbinātības valsts aģentūra, tā Labklājības ministrija, Izglītības un zinātnes ministrija, arī banku ekonomisti un jaunieši paši. Kā informē Labklājības ministrijas Darba tirgus politikas departamenta vecākais eksperts Raimonds Brīdaks, pēdējos desmit gados jauniešu bezdarba rādītāji ir uzlabojušies – 2010. gada beigās jauniešu bezdarbs Latvijā sasniedza 36,2%, savukārt šobrīd procents ir samazinājies līdz 12,2%.
Latvija rādītāju ziņā nedaudz atpaliek no kaimiņvalstīm, taču situācija ir diezgan līdzīga – Igaunijā 11,9%, Lietuvā 11,1%.
Kā skaidro Brīdaks, darba situācija ES kopumā uzlabojas, bet jauniešu bezdarba rādītāji saglabājas samērā augsti. Viņš uzsver, ka, jo augstāks izglītības līmenis, jo īsāks ir bezdarba periods, tas nozīmē, ka izglītībai ir liela loma darba meklējumos, arī algas jautājumā.
Pēc slavas bez iemaņām
Izglītības nozīmi uzsver arī Latvijas Bankas ekonomists Miķelis Zondaks. Viņš uzskata, ka barjeru starp jauniešiem un darba devēju rada tieši pieredzes un prasmju trūkums: “Jauniešiem bez labas izglītības un darba pieredzes ir grūti atrast darbu ar vēlamu atalgojumu, jo darba devējam trūkst motivācijas maksāt lielu algu. Darba devējam ir vajadzīgi darbinieki ar teicamām teorētiskām zināšanām un praktiska darba iemaņām.
Tādēļ būtisks bezdarba mazināšanas instruments ir kvalitatīva izglītība, kas ietver arī praktisku iemaņu apguvi.
Profesionālā vai arodizglītība, salīdzinot ar pamatizglītību, samazina bezdarba risku divas reizes, savukārt augstākā izglītība – trīs reizes.” Zondaks uzsver mediju un sabiedrības pārspīlēto uzmanības pievēršanu lielajiem veiksmes gadījumiem, kuros cilvēks bez izglītības pēkšņi sāk veiksmīgu pasaules līmeņa biznesu: “Daudzi jaunieši taču vēlētos būt marki zakerbergi vai stīvi džobsi, tomēr jāņem vērā, ka šādi gadījumi ir ļoti reti un brīnumaini, tādēļ tiem tiek veltīta īpaša uzmanība, t. sk. no mediju puses. Rezultātā jauniešiem var rasties priekšstats, ka tipisks jaunuzņēmuma veidotājs ir students, kurš nepabeidz augstskolu.
Taču reāli pētījumi liecina, ka tipisks jaunuzņēmuma veidotājs ir cilvēks ar iegūtu izglītību, kurš pirms uzņēmuma izveidošanas padsmit gadus ir strādājis algotu darbu un guvis pieredzi, kas ļauj tam radīt inovatīvu risinājumu.” Ekonomists ir pārliecināts, ka izglītības iestāžu darbiniekiem, atbildīgajām instancēm jau pašā saknē ir jāskaidro jauniešiem izglītības ietekme uz viņu karjeras sasniegumiem, jāveido finanšu pratība un citas prasmes, kas lietojamas reālajā dzīvē, lai tie spētu pieņemt racionālus lēmumus un konkurēt darba tirgū.
Miķeļa Zondaka teikto apstiprina 27 gadus vecais Emīls no Jelgavas – viņš jaunības maksimālismā pameta mācības 11. klasē ar domu par savu uzņēmumu: “Šobrīd jau ir kauns stāstīt, ko vispār gribēju uzsākt. Ir tie veiksmes stāsti, kad jaunietis savā garāžā rada kaut ko jaunu un nebijušu. Arī man bija tāds sapnis. Pametu mācības, neklausījos ne vecākos, ne rados, arī draugos ne.” Meklējot sadarbības partnerus, investorus, jaunietis atkal un atkal atdūrās pret to, ka viņam nav pietiekami lielas pieredzes.
Sapnis par savu uzņēmumu izplēnēja, gadi bija pagājuši, Emīls jutās pazudis un iestrēdzis, kamēr daudzi viņa draugi un paziņas jau strādāja labos amatos.
“Tomēr ieguvu vidējo izglītību – tālmācībā. Pēc vidusskolas absolvēšanas sapratu, ka jāiet tālāk. Saņēmos un pēc gada iestājos augstskolā. Jaunajiem censoņiem man ir viens padoms – neleciet augstāk par savu pēcpusi. Protams, es saprotu, ka iemesli augstākās izglītības neiegūšanai var būt patiešām nopietni – naudas trūkums, ģimenes stāvoklis utt., bet, ja vien ir iespēja, ir jāmācās.”
Plašā iespēju pasaule
“Luminor” bankas ekonomists Pēteris Strautiņš saistībā ar jauniešu bezdarbu arī izceļ izglītības trūkumu, uzsverot, ka jauniešiem vecumā no 15 līdz 24 gadiem darba atrašanas iespējas mēdz būt mazākas nekā cilvēkiem pēc 24 gadu vecuma: “Iemesli ir pašsaprotami – dzīves pieredze ir mazāka, darba pieredzes var nebūt vispār. Šajā grupā darba meklētāju īpatsvars ekonomikas cikla ietvaros svārstās straujāk – kad darba devējiem ir lielākas iespējas būt izvēlīgākiem, jauniešiem atrast darbu ir īpaši grūti.”
Strautiņš uzskata, ka jauniešu bezdarba līmenis turpinās samazināties straujāk nekā vidējais darba meklētāju īpatsvars: “Iemesls būs ļoti vienkāršs – jauniešu ir maz, jo īpaši Latvijas ekonomikas ģeogrāfiskajā smaguma centrā. Tāpat arī notiks spēcīga šīs vecuma grupas cilvēku migrācija no pārējās Latvijas. Ir ekonomiski spēcīgas pilsētas ārpus galvaspilsētas, kas spēs noturēt savus jauniešus un/vai piesaistīt no citurienes, bet lielā daļā Latvijas pēc desmit gadiem 20–30 gadus vecu iedzīvotāju būs palicis ļoti maz.”
Aizbraukt no mūsu valsts labākas dzīves meklējumos joprojām ir populāri – tā uzskata 24 gadus vecā Sintija (vārds mainīts) no Balviem. Viņa pēc vidusskolas beigšanas taisnā ceļā devās uz Angliju, kur sāka strādāt bārā par viesmīli: “Draudzene mani pierunāja. Sākotnēji plāns likās ģeniāls – sapelnīšu naudu studijām. Samaksa par darbu nosedza visus sadzīves izdevumus, pietika arī nelieliem izbraucieniem un izklaidēm. Un darbs bārā pats par sevi bija kā sava veida izklaide. Tajā vecumā man tas šķita tik jautri.
Iepazinos ar vietējo puisi, uzsākām attiecības. Viss bija labi.” Sintija bārā nostrādāja piecus gadus. Kas viņu tur noturēja? Spēja ne tikai izdzīvot, bet arī padzīvot. Tāpat arī bijušo skolasbiedru neveiksmīgie darba meklējumu un atradumu stāsti: “Nereti sazinājos ar draugiem, paziņām no skolas. Viņiem Balvu apkārtnē gāja šausmīgi. Gadījuma darbi, dzerstiņi, daži aizrāvās un kļuva atkarīgi. Man tas likās nožēlojami. Turpretim es reāli pelnīju, man bija stabils darbs. Protams, tas nav nekāds sapņu darbs, kad tagad uz to atskatos.”
Diemžēl meitene izšķīrās no puiša, un pēkšņi viss dzīvē sakrita tā, ka bija jādodas atpakaļ: “Es biju tur iestrēgusi.
Es pati to apzinos. Strauji nāca apziņa, ka man dzīvē jāsasniedz kas vairāk. Atgriezos Latvijā, pusgadu nostrādāju par viesmīli vienā Rīgas restorānā. Taču visu mūžu jau par viesmīli nestrādāšu. Tagad iestājos NVA bezdarbniekos, kur man tiek piedāvātas dažādas iespējas izkulties no situācijas, kurā esmu. Apsveru domu pieteikties “Jauniešu garantijai”, kas varētu būt labs un kārtīgs pamats zem kājām.”
“Jauniešu garantija” – glābiņš
Kas ir “Jauniešu garantija”? Tās ir speciālas mācības jauniešiem vecumā no 17 līdz 29 gadiem, kuri ir ieguvuši vidējo izglītību, nemācās un nestrādā. Puiši un meitenes pusotra gada laikā bez maksas apgūst reālu profesiju. Mācību periodā ir iespēja saņemt stipendiju, tiek nodrošināta apmaksāta kopmītne un mācību līdzekļi, savukārt mācību noslēgumā – kvalifikācijas prakse 15 nedēļu garumā, pēc kuras bieži vien jaunietis paliek strādāt prakses vietā.
Kā “Mājas Viesim” stāsta Valsts izglītības attīstības aģentūras profesionālās izglītības projektu departamenta direktore Elīna Purmale-Baumane, 2012. gadā jauniešu bezdarba līmenis bijis katastrofāli augsts – 25% no jauniešiem vecumā no 15 līdz 29 gadiem nemācījās un nestrādāja: “Situācija bija kritiska visā Eiropā, ar Eiropas Komisijas finansiālu atbalstu Latvija bija viena no pirmajām valstīm, kura 2014. gadā uzsāka projektu “Jauniešu garantija”. Šogad projekts beigsies, jo situācija ir krasi uzlabojusies – ar lepnumu varam teikt, ka jauniešu bezdarba procents ir sarucis līdz 12%.
Tas ir zemāks par Eiropas Savienības vidējo rādītāju.
Projekts noslēdzas, jo Latvija vairs nekvalificējas augstajā jauniešu bezdarba statusā.” Bažu par to, ka jauniešu bezdarbs, programmai noslēdzoties, varētu augt, nav: “Valsts turpinās finansēt dažādus pasākumus. Un galvenais iemesls, kāpēc uzskatu, ka situācija vairs nepasliktināsies, – jaunieši arvien vairāk saprot, ka izglītība ir svarīga.”
“Jauniešu garantija” sniedz iespēju apgūt aktuālas profesijas, izslēdzot iespēju, ka apgūtais arods nebūs derīgs, kad sāksies darba meklējumi, – par to rūpējas nozares eksperti: “Izglītības iestādes piedāvā profesiju apguvi atkarībā no iespējām, pasniedzēju pieejamības, kapacitātes. Tālāk jau nozaru eksperti vērtē, vai piedāvājums ir noderīgs. Ir bijuši gadījumi, kad profesijas iesaka mainīt, jo tajās ir pārpildīts strādātgribētāju piedāvājums.
“Jauniešu garantijā” pieejamās profesijas droši var izvēlēties pēc saviem ieskatiem, jo noteikti nebūs tā, ka profesija nebūs izmantojama.
Tāpat jaunieši iet praksē un pēc prakses bieži vien noslēdz reālu darba līgumu.” Par projektu jaunieši uzzina no reklāmas kampaņām, tāpat jaunieši bezdarbnieki, ierodoties uz konsultāciju NVA, saņem informāciju par šo programmu. Visefektīvākie tomēr esot veiksmes stāsti – cits citam izstāsta, iedvesmo, parāda, ka šī programma patiešām strādā.
Problēmjaunieši būs vienmēr
Saprotams, nevar izslēgt to, ka jaunietis tā arī necentīsies iegūt darbu, kaut ko darīt lietas labā. “Mājas Viesim” tika uzticēts ļoti personisks stāsts – kāda jaunieša mamma dalās savos pārdzīvojumos par dēlu, kurš pēc vidusskolas beigšanas nebija pierunājams iestāties augstskolā: “Jānis (vārds mainīts) sapinās ar nepareizajiem cilvēkiem. Es nezinu, kurā brīdī mēs kā vecāki ko izdarījām nepareizi. Varbūt paši savas karjeras dēļ dēlam nepievērsām nepieciešamo uzmanību, bet viņš skolas laikā ar draugiem sāka spēlēt azartspēles, lietot alkoholu un citas apreibinošas vielas.
Kā norāvies no ķēdes. Esam izmēģinājuši visu – piedāvājuši mācīties ārzemēs, studēt tepat, apmaksāt studijas, bet nekā.
Tas viņu nesaistot.” Jāņa vecāki joprojām nepadodas, cenšas dēlu atbalstīt, iedrošināt, pagaidām gan nesekmīgi, bet cer, ka informācija ar pieredzes stāstiem, dažādi spēcīgi viedokļi tādus jauniešus kā Jānis spēs uzrunāt: “Pilnīgi piekrītu tam, ka laba izglītība jauniešiem kļūst arvien svarīgāka. Bez tās nekur. Nu kas tu būsi? Sētnieks? Pārdevējs? Krāvējs? Tās darba vietas jau ir pārsātinātas, cik tad tādus pārdevējus vajag? Vienreiz tas beidzas. Un jaunieši to arvien vairāk sāk saprast.”
To, ka lielākais jauniešu bezdarbnieku skaits pēc pēdējās nodarbošanās ir tieši pārdevējs konsultants, mazumtirdzniecības veikala pārdevējs, palīgstrādnieks, apstiprina Labklājības ministrijas Darba tirgus politikas departamenta vecākais eksperts Raimonds Brīdaks: “Atbilstoši Ekonomikas ministrijas izstrādātajām darba tirgus vidējā un ilgtermiņa prognozēm nākotnē tautsaimniecībā vēl vairāk samazināsies pieprasījums pēc mazkvalificētiem darbiniekiem, līdz ar to jauniešiem ar zemu izglītības līmeni un bez profesionālās kvalifikācijas būs arvien grūtāk iekļauties darba tirgū.
Iemesli, kāpēc jaunieši, kuri nestrādā un nemācās, sastopas ar grūtībām ceļā uz darba tirgu, ir daudz un dažādi, tomēr galvenie ir nepietiekams izglītības līmenis un priekšlaicīga mācību pārtraukšana, kvalitatīvas darba pieredzes trūkums, vēlmes izprast informāciju par darba tirgus tendencēm un mācīšanās motivācijas neesamība, kā arī problēmas ģimenē, atkarības problēmas, nespēja saskaņot darba/izglītības un ģimenes dzīvi.”
Elīna Purmale-Baumane arī uzsver: “Protams, ka šādi jaunieši būs vienmēr, visos laikos. Nevar piespiest mācīties, strādāt pilnīgi visus.
Bet ar “Jauniešu garantijas” palīdzību mēs piesaistām arī tos, kuri sākotnēji nav vēlējušies celt savu kvalifikāciju. Samērā īsais mācību process – 1,5 gadi – piesaista jauniešus. Tiek apgūti tikai profesijai atbilstoši mācību priekšmeti, izslēdzot iespēju, ka jaunietim būs jāmācās kaut kas tāds, ko viņš nevēlas.
Tāpat ļoti saistošas jauniešiem var šķist stipendijas, kuras nepiešķir tikai teicamniekiem vien – lai to iegūtu, atzīmei jābūt ne zemākai par četri. Turklāt, laikam ejot, stipendija aug. Sākotnēji tā ir 70 eiro, bet beigās izaug līdz 115 eiro. Tāpat tiek apmaksātas kopmītnes. Atliek tikai jauniešiem novēlēt veiksmi. Izaugsmes iespējas ir, veidi, kādos augt profesionāli, – ir. Vajadzīga tikai vēlme un motivācija.”
Reāls stāsts
Anna Pinkauska (24 gadi, jelgavniece): 19 gadu vecumā uzsāku mācības “Jauniešu garantijā” – programmas ietvaros esmu apguvusi gan vizāžistes, gan grāmatvedes profesiju. Par “Jauniešu garantiju” uzzināju Jelgavas Amatu vidusskolā – tolaik mācījos 3. kursā par frizieri. Gadu pēc skolas beigšanas iestājos “Jauniešu garantijas” vizāžistu grupā, jo vēlējos, lai maniem klientiem tiek piedāvāti abi pakalpojumi un nebūtu jāmeklē citi meistari. Vēl pēc gada iestājos grāmatvežu grupā.
Zinu, ka šai profesijai nav tieša sakara ar skaistumkopšanas nozari, taču, kad nepieciešams kārtot atskaites, iesniegt dokumentus, šādas zināšanas ļoti noder. Tad mums ar vīru radās ideja par kopīgu biznesu – es vizāžiste un friziere, viņš savukārt fotogrāfs. Un man vēl bija iespēja kārtot grāmatvedības jautājumus, pateicoties “Jauniešu garantijā” iegūtajām zināšanām.
Noteikti arī citiem jauniešiem iesaku pieteikties šajā programmā, jo esmu pārliecināta, ka manas iespējas būtu limitētas, ja es būtu pabeigusi tikai Jelgavas Amatu vidusskolu – mācības “Jauniešu garantijā” man iedeva jaunas prasmes, paplašināja manu zināšanu loku, deva jaunus klientus. Tāpat lieliski noder stipendija, un vēl viens liels pluss – mācības varēju apvienot ar friziera darbu.
Uzziņa
Šī brīža aktuālākās un pieprasītākās nozares, kurās notiek uzņemšana “Jauniešu garantijas” programmā:
* būvniecība
* komerczinības un administrēšana
* mašīnzinības (auto)
* pārtikas rūpniecība
* tūrisms, ēdināšana un viesmīlība
* elektronika, informācijas un komunikāciju tehnoloģijas
* lauksaimniecība un dārzkopība
* metāla apstrāde un mašīnbūve
* skaistumkopšana
* veselības aprūpe
* kokapstrāde
* mākslas
* mežsaimniecība
* tekstilizstrādājumi, apģērbu un ādas izstrādājumu ražošana
* “Jauniešu garantijas” programmā kopumā iestājušies 12 532 jaunieši, no kuriem kvalifikāciju ieguvuši 8458.
* Kā liecina Valsts izglītības attīstības aģentūras veiktā “Jauniešu garantijas” izglītības programmu absolventu aptauja, pusgadu pēc izlaiduma 72% aptaujāto jauniešu iekārtojas darbā, turklāt puse no viņiem tieši “Jauniešu garantijas” programmā iegūtajā profesijā.
Uzmanību! Uzņemšana “Jauniešu garantijas” programmās šogad tiek pagarināta līdz 30. septembrim.
