Jauns un pārgalvīgs uz ceļa: mīts vai realitāte? 0
Kā ziņo CSDD statistika, 2019. gadā jauniegūto B kategorijas vadītāju apliecību skaits ir pieaudzis par 11%. Iemesli tam ir dažādi – gan tas, ka vecuma grupā 18+ beigusies tā dēvētā demogrāfiskā bedre, gan palielinājusies rocība un daudzi var atļauties iegādāties mašīnu. Lai arī kā, rezultāts ir viens – uz ceļiem parādās arvien vairāk jaunu autobraucēju. Vai citiem būtu jābaidās no viņu pieredzes trūkuma?
Atceros, ka tiesības ieguvu 18 gadu vecumā – toreiz biju jauns un dulls. Līdz izraisīju pirmo avāriju, nenomierinājos.
Laikam tas ir tā saucamais jaunības maksimālisms, kad esi drosmīgs, pašpārliecināts, bezbailīgs. Tajā brīdī šķiet, ka tik labi brauc un ka nekas jau nevar notikt. Es zinu, ne visi jaunieši ir tādi, bet manā klasē mēs bijām vesels bariņš, kuriem šķita – jo ātrākus un asākus manevrus veic, jo labāks braucējs skaities,” skolas laikus atceras 38 gadus vecais Roberts Liepiņš no Ventspils.
Līdzīgas atmiņas par bezrūpīgo jaunību un autovadītāja apliecības iegūšanu ir arī Santai Jaunalksnei (26) – viņa atminas, ka 19 gadu vecumā uz ceļa bijusi daudz neapdomīgāka nekā tagad: “Man ļoti patika braukt. Tētis mani apmācīja jau 16 gadu vecumā, un, kad pirmo reizi sēdos blakus instruktoram, viņš mani nosauca par aso nazīti – es tik tiešām nenieka neuztraucos un nebaidījos.”
Santa teju katru reizi pārsniegusi ātrumu: “Jaunībā jau nav tās pieredzes, kas iedod to “kāpēc tā nedarīt” sajūtu. Es pārsniedzu ātrumu līdz savam pirmajam brīdinājumam no policijas – tad sapratu, ka tam visam var būt arī sekas. Labi, ka mans pārkāpums bija tik niecīgs. Ja nu es būtu sastrādājusi ko nopietnāku, iesaistot citus ceļa satiksmes dalībniekus? Būšu atklāta – pēc brīdinājuma sāku uzvesties piesardzīgāk. Nu savos 26 gados braucu daudz apdomīgāk, jo ir pieredze. Ir izdarīti secinājumi.”
Pieredzējušie uzvedas neapdomīgāk
Lai gan sabiedrībā pastāv mīts “jauns un neapdomīgs” un nereti tā ir patiesība, satiksmes eksperts Oskars Irbītis tomēr uzsver, ka jaunie autovadītāji nebūt nav tā riskantākā grupa. Tikko tiesības nokārtojušie vēl nejūtas pašpārliecināti un satiksmē uzvedas pietiekami uzmanīgi.
Pārgalvīgākie braucēji ir tie, kuri jau paburzījušies satiksmē un ir maldīgā pārliecībā par savām spējām, – parasti tie ir autovadītāji ar apmēram piecu gadu pieredzi vai tie, kuri “bez negadījumiem brauc 30 gadus”, – tieši viņi ir aizmirsuši satiksmes noteikumus vai neseko līdzi to izmaiņām.”
Irbīša teikto apstiprina arī braukšanas instruktors Ronalds Burnickis.
Instruktors stāsta, ka jauno autovadītāju braukšanas un zināšanu līmenis šobrīd ir augstāks nekā jau pieredzējušajiem.
Tāpat Burnickis mudina tiesības kārtot jaunībā, kad tas esot izdarāms daudz vienkāršāk, nekā jau lielākā vecumā: “Es noteikti ieteiktu tiesības kārtot 18–25 gados, jo šajā vecumā viss izdodas ātrāk. Bieži novēroju, ka cilvēkiem pēc 30 gadiem, lai tiktu pie vadītāja apliecības, ir jāiegulda vairāk pūļu un līdzekļu.”
Burnicka teiktajam pievienojas autovadītāja Inese (56) – sieviete stāsta, ka viņas bērni par ceļu satiksmes noteikumiem zina daudz vairāk nekā viņa: “Bieži vien meita man atklāj kādu jaunumu, jo viņa tiesības ir kārtojusi salīdzinoši nesen, bet es – pirms vairāk nekā 30 gadiem. Negribētos jau vēlreiz iet tam stresam cauri, bet nebūtu slikti kaut kādā veidā atjaunot zināšanas. Bet tā, protams, ir manis pašas atbildība – varu ņemt grāmatas rokā un izglītoties no jauna.”
Vadītāju apmācības progress
Satiksmes eksperts Irbītis ir pārliecināts, ka vadītāju apmācība šodien ir krietni progresējusi.
Tā vairāk tiek pietuvināta reālajiem ceļa apstākļiem un vairs nav vērsta tikai uz kādu konkrētu situāciju izpratni un figūru izbraukšanu: “CSDD ir daudz darījuši eksāmenu uzlabošanai – tie ir kļuvuši reālāki un vairāk uz reālajiem apstākļiem orientēti.” Lai gan sistēma progresē, tajā joprojām ir nepieciešami uzlabojumi: “Pēc manām domām, jauno autovadītāju apmācība būtu jāveic arī specializētajos poligonos, kur tiek imitētas dažādas bīstamas satiksmes situācijas un manevri – kas līdzīgs tām apmācībām, kuras apmeklē astoņus soda punktus savākušie autovadītāji.
Tas ļautu iegūt vērtīgu pieredzi drošos apstākļos – piedzīvot riskanto situāciju bez riska.
Šāda apmācība būtu jāiziet, piemēram, gadu pēc tiesību iegūšanas, pēc praktisko iemaņu nostiprināšanas reālajos satiksmes apstākļos. Būtu nepieciešams arī vairāk informēt jaunos autovadītājus par automobiļos izmantotajām drošības sistēmām un to iespējām.”
Arī braukšanas instruktors Burnickis pievienojas Irbīša novērojumiem, skaidrojot, ka CSDD braukšanas eksāmenu vērtēšana ir būtiski mainījusies: “Kādreiz eksāmenu varēja nokārtot tie, kas spēj maršrutu izbraukt pēc noteikumiem, bet šobrīd pastiprināti tiek vērtētas tā saucamās kompetences. Tiek vērtēts tas, vai vadītājs spēj iekļauties kopējā plūsmā, vai spēj laikus izmantot iespējas, neradot traucējumus satiksmei. Vai viņš prot raiti novērtēt situācijas un apsteigt lēnāk braucošus transportlīdzekļus. Eksāmena pretendentam ir jāspēj ātri pieņemt lēmumus, izvairīties no avārijas situācijām un būt tolerantam pret citiem ceļu satiksmes dalībniekiem.”
CSDD Sabiedrisko attiecību daļas speciāliste Ieva Bērziņa papildina – jauno satiksmes dalībnieku apmācības un eksaminācijas process kļūst aizvien jēgpilnāks: “CSDD kopumā vērtē topošā autovadītāja sagatavotību un uzvedību ceļu satiksmē, nevis skrupulozi uzskaita braukšanas eksāmena laikā pieļautās kļūdas. Tāpat arī teorijas eksāmens ir vērsts uz ceļu satiksmes kārtības izpratni, nevis uz jautājumu atbilžu iekalšanu.”
Galvenās izmaiņas:
modulārā apmācība, palielināts minimālais braukšanas stundu skaits;
video jautājumu ieviešana teorētiskajos eksāmenos;
braukšanas eksāmens AM kategorijai;
figūras ceļu satiksmē.
Atslēga – instruktoru godaprāts
Santa Jaunalksne eksāmenus kārtoja pirms astoņiem gadiem. Viņa atminas, ka toreiz tiešām teju katrs varējis iekalt galvā pareizās atbildes. Un braukšanas eksāmena pieņēmējs izturējies kā robots – lapiņā pierakstot kļūdas: “Man bija sajūta, ka inspektors speciāli rada situācijas, kurās iegāzt, nevis skatās, cik pārliecinoši un jēdzīgi es braucu, kā izprotu ceļu un uz tā notiekošās situācijas. Jauki, ka lietas mainās. Video jautājumu mums teorētiskajā eksāmenā toreiz nebija. Un zinu arī gadījumus, kad braukšanas instruktors par atsevišķu samaksu bija gatavs samazināt braukšanas stundu skaitu. Te jau runa ir par instruktora godaprātu, nevis par to, cik labi vai slikti brauc apmācāmais.”
Satiksmes eksperts Oskars Irbītis ir vienisprātis ar Santu, apstiprinot, ka instruktoru godaprāts ir nopietni vērā ņemams aspekts jauno braucēju sagatavošanā: “Es uzskatu, ka apmācības sistēma kopumā ir laba, bet viss ir atkarīgs no instruktoru darba kvalitātes un vēlmes ko iemācīt, nevis tikai sagatavot eksāmenam.”
Kad jaunais braucējs ir nokārtojis eksāmenu un formāli drīkst pilnvērtīgi atrasties uz ceļa, situācijas var būt dažādas.
Jaunais autovadītājs var būt ļoti apdomīgs un pat pārlieku uzmanīgs, bet tieši tāpat kāds cits var būt pārgalvīgs un neapdomīgs.
Autovadītāju piedzīvotais rāda, ka apdomība nāk ar reālu pieredzi un kļūdām. Irbītis vērtē mehānismu, kas šobrīd palīdz cīnīties ar jaunajiem un pārgalvīgajiem braucējiem, – soda punktu sistēmu: “Uzskatu, ka tā ir laba, jo pastiprināti disciplinē jaunos autovadītājus.
Nepieredzējis braucējs tiesības zaudē jau ar 10 soda punktiem, bet pieredzējušie – 16. Taču, lai šī sistēma strādātu efektīvi, uz ceļa ir jāatgriežas policistiem, ir jāatrisina katastrofālais kadru trūkums policijā. Dažādi roboti (radari, kameras utt.) nevar atrisināt visus jautājumus, it īpaši svarīgi ir preventīvie pasākumi ar padomiem, brīdinājumiem un vienkārši palīdzību uz ceļa nepieredzējušam autovadītājam.”
Braukšanas instruktors Burnickis uzskata: bažām par to, ka uz ceļa pēkšņi parādīsies vairāk jaunu, neapdomīgu braucēju, kuri varētu apdraudēt citus autovadītājus, nav pamata. Viņš skaidro, ka “jauns un pārgalvīgs” ir tikai mīts: “Zinu vairākus jaunos autovadītājus, kuri pēc tiesību iegūšanas brauc ļoti prātīgi un piesardzīgi, tā ka laikam tomēr apgalvošu, ka tas ir tikai mīts.”
To, ka gados jaunie braucēji nav pārgalvīgākie ceļu satiksmes dalībnieki, apstiprina arī CSDD letālo negadījumu statistika, kura vēsta, ka bojā gājušo vadītāju un pasažieru skaits pēdējos piecos gados ir samazinājies uz pusi: 2014. gadā bojā gāja 21 jaunais vadītājs un pasažieris, bet 2018. gadā – 10. Līdzīgi situāciju raksturo arī Valsts policijas fiksētie ceļu satiksmes negadījumi: šoferi vecumā no 18 līdz 25 gadiem izraisa ievērojami mazāk negadījumu nekā gados vecāki autovadītāji.
