Terminologs Arturs Krastiņš stāsta par to, kā kovids ietekmējis terminologu ikdienu 0
Linda Kusiņa-Šulce, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Diezgan bieži gadās dzirdēt – 21. gadsimtā pasaule attīstās tik strauji, ka latviešu valoda netiek tai līdzi. Vai paspējam radīt terminus visām jaunajām tehnoloģijām un konceptiem, jautāju Valsts valodas centra Terminoloģijas un tiesību aktu tulkošanas departamenta vadītājam ARTURAM KRASTIŅAM.
Kas šobrīd latviešu terminoloģijas jomā ir pats jaunākais un interesantākais?
A. Krastiņš: Strādājam pie jauniem risinājumiem terminoloģijā. Jau kopš 2018. gada nogales pastāv nacionālais terminoloģijas portāls “termini.gov.lv”, un šoruden 1. septembrī palaidām tā jauno versiju. Tajā tika uzlabots saturs, ievērojami papildinājām arī šķirkļus – katru gadu pieliekam pa 2000 jauniem klāt.
Kādu laiku mūs īsti neapmierināja tas, kā mūsu publiskotie šķirkļi izskatījās portālā, tāpēc paralēli pastāvēja arī Latvijas Zinātņu akadēmijas Terminoloģijas komisijas terminu datubāze “AkadTerm”. Tagad, kad esam uzlabojuši saturu, domājam “AkadTerm” iesaldēt, un “termini.gov.lv” kļūs par centrālo terminoloģijas krājumu. Tur būs pieejami visi Valsts valodas centra un gandrīz visi “AkadTerm” šķirkļi.
Gandrīz visi?
Jā, jo “AkadTerm.lv” ietvēra arī IATE, kas ir Eiropas Savienības (ES) terminoloģijas portāls, un “Microsoft” daļas – tās nepārpublicējām “termini.gov.lv”, jo IATE termini tiek regulāri atjaunoti viņu pašu tīmekļa vietnē, mēs šim procesam netiktu līdzi. Lietotāji, kas vēlas meklēt ES terminus, var vērsties “IATE.europa.eu” un, ja interesē “Microsoft” terminoloģija, skatīties viņu tīmekļvietnē.
Vietnē “termini.gov lv” ir arī jauns risinājums – terminrade. Pagaidām esam veikuši tikai nelielus testus, lai redzētu, kā cilvēki reaģē uz atsevišķiem terminiem, taču nākotnē plānojam tos īstenot biežāk – nevis domājot, ko vajadzētu apstiprināt kā terminu, bet gan novērtējot sabiedrības nostāju pret dažādām terminu paralēlformām. Reģistrētie lietotāji var arī komentēt, kāpēc dod priekšroku noteiktai formai.
Vai ir kādi piemēri, ko šādi jau testējāt?
Interesējāmies, kā cilvēki vēlētos saukt, teiksim, tvītus vai arī “Facebook” un “Instagram” stāstus – ne ierakstus, bet šo sociālo tīklu piedāvāto salīdzinoši jauno funkciju “Stories”.
Katrs sociālais tīkls, katrs veidotājs savam tīklam piešķir atšķirīgus funkciju nosaukumus – pēc būtības tā visa ir publicēšana, tvīts ir tas pats feisbuka ieraksts, atšķirība ir tikai garumā un kur tas ir publicēts. No terminoloģijas viedokļa tie nav atšķirīgi jēdzieni, vairāk mārketinga līdzeklis.
Patiesībā, runājot par terminiem, diezgan bieži jāizvērtē, vai katra jaunā tendence sabiedrībā uztverama kā termins. Arī jauniešiem patlaban ir daudz jaunu modes kliedzienu, kurus mēs uzreiz nesteidzamies atveidot, jo, iespējams, pēc gada kāds no tiem jau būs aizmirsies.
Tāpat ir ar sociālpolitiskām norisēm – teiksim, terminu “breksits” sākumā visi rakstīja oriģinālrakstībā un slīpināja, jo neviens neticēja, ka tas būs kaut kas pietiekami ilgstošs un ievērojams.
Kad sapratām, ka breksits ir paliekoša parādība, to latviešu valodā normējām kā terminu – rakstām bez slīpinājuma, bez lielā burta. Tāpat arī ar Covid-19 – ja šī slimība nebūtu tikusi tālāk par dažām valstīm, mēs arī droši vien tik ilgi nediskutētu, kā šo terminu pierakstīt latviešu valodā, un droši vien nebūtu tik daudz citu terminu, kas tā sakarā aktualizējušies.
Kovids tiešām ietekmējis arī terminologu ikdienu?!
Jā, mūsu departaments šajā laikā ļoti cītīgi strādājis, mums bija ļoti daudz darba papildus ierastajiem pienākumiem. Terminrades funkcija mūsu departamentam ir kā blakusdarbs – ikdienā tulkojam Latvijas un starptautiskos tiesību aktus, palīdzam saviem tulkotājiem un redaktoriem, pakalpojumu sniedzējiem, sazināmies ar ministrijām un ekspertiem, lai vienotos par terminiem.
Es, piemēram, vairāk strādāju ar jūrniecības, aviācijas un dzelzceļa terminiem, tādēļ ikdienā pamatā sadarbojos ar Satiksmes ministriju. Citi kolēģi, kuri, piemēram, strādā ar finanšu, ekonomikas terminiem, vairāk sadarbojas ar Finanšu ministriju un Ekonomikas ministriju.
Nav tā, ka apsēžamies un domājam, ko nu tagad radīsim no jauna. (Pasmaida.) Pandēmijas laikā mani kolēģi ļoti cītīgi strādāja, par ko vēlos viņiem pateikties, tas stiprināja mūsu sadarbību arī ar citām Latvijas iestādēm, kā arī ar Eiropas Komisijas Tulkošanas ģenerāldirektorātu, kas mums uzdeva ļoti daudz jautājumu par pandēmiju – kā latviski pareizi atveidot dažādus terminus, kas saistīti ar epidemioloģiju, piemēram, par distancēšanos.
Angļu valodā tā nodēvēta par social distancing – vai arī latviski tā būtu jāsauc par sociālo distancēšanos, sabiedrisko distancēšanos, fizisko distancēšanos vai vienkārši distancēšanos?
Kopā ar Latviešu valodas aģentūras kolēģiem spriedām, ka “sabiedriskā distancēšanās” ir oksimorons, savukārt sociālā distancēšanās pārāk uzsvērtu sociālo aspektu – mēs jau turpinām savā starpā sazināties, nav tā, ka viens otru atgrūžam, tāpēc piemērotāks apzīmējums būtu fiziskā distancēšanās, bet ikdienā noteikti var iztikt ar vārdu “distancēšanās”.
Pa sociālajiem tīkliem klejo latviešu mēmes par to, kādēļ noteikta tik maza distance – tikai divi metri. Starp citu, kā tad ir pareizi: mēmes vai mīmi?
Tomēr mīmi. Mēs šo jautājumu esam cilājuši jau kopš 2014. gada. Tolaik Latviešu valodas ekspertu komisija lēma par labu apzīmējumam “mīmi”, jo tika pētīts arī, no kurienes šis termins cēlies.
To jau 20. gadsimta 80. gados ieviesis Ričards Dokinss – pazīstams angļu biologs un domātājs. Savā grāmatā “Savtīgais gēns” viņš pretnostatīja divus terminus – gēns un mīms. Kāpēc mīmi, ne “mēmi” vai “mēmes” – jo atšķirībā no jēdziena gēni, kas cēlies no grieķu valodas, mīmi ir angļu valodā radīts termins un jāatveido saskaņā ar šīs valodas likumībām.
Vēl šī gada sākumā Latviešu valodas ekspertu komisijā diskutējām par mīmiem, un pie šī apzīmējuma palikām, jo interneta mīmi pēc būtības ir tas pats – lietas, ko mēs viens otram nododam ar valodas starpniecību, vizuāliem līdzekļiem, skaņām. Interneta mīmi ir ļoti spilgts, populārs veids, kā nodot šo informāciju no viena otram.
Esat tādi kā pēddziņi – meklējat, kur katram terminam saknes…
Jā, jāvērtē, vai tas, kuru gribam atveidot latviešu valodā, tiešām ir avotvalodas vārds, vai arī tam ir saknes kādā no antīkajām valodām – grieķu, latīņu, arābu… Pats pēc izglītības esmu angļu filologs, tas lieti noder, jo īpaši angļu valodā termini bieži vien tiek veidoti metaforiski. Tad ir svarīgi, lai kāds šo nozīmi spēj precīzi izskaidrot ekspertiem, kuri tad arī domā par termina izveidi.
Protams, terminradē ir arī daudzi citi aspekti, bet izcelsme ir viens no tiem. Tāpat, pārceļot terminu latviešu valodā, jāskatās uz labskanību – pat tad, ja kāds termins pēc būtības atveidots veiksmīgi, bet neskan labi, tas, visticamāk, valodā neieiesies, cilvēki to nepieņems.
Sākumā sacījāt, ka izvērtējat, cik pastāvīga būs parādība. Reizēm, man šķiet, ir parādības, kuras izrādās pastāvīgas, un tauta tām jau paspēj dot savus vārdus, no kuriem pēc tam grūti atradināt. Teiksim, podkāsts, no kura man rodas zobusāpes, bet arī neviens no piedāvājumiem latviešu valodā nešķiet īsti piemērots…
Jā, šai parādībai latviešu valodā jau diezgan sen pieņemtas dažādas formas – arī podraide, bet mēs Valsts valodas centrā vairāk atbalstām formu “aplāde”. Man personīgi tas vairāk saistās ar apraidi un lejupielādi kopā, tā kā sākotnēji šie faili bija lejupielādējami, kaut gan mūsdienās, protams, tos var klausīties bez lejupielādes.
Kā izvēlaties, pie kādiem terminiem katrā brīdī strādāt?
Kā jau teicu, terminrade mums ir blakusdarbs. Galvenais uzdevums ir Latvijas un starptautisko tiesību aktu tulkošana. Bet paralēli pamatfunkcijai sniedzam arī konsultācijas terminoloģijas jautājumos.
Ir dažādas tendences, teiksim, sezonālā – pirms Ziemassvētkiem mums katru gadu jautā, kā pareizi rakstīt – advents vai advente, tāpat, tuvojoties Dziesmu svētkiem, jautā, kur rakstāmi lielie burti. Tāpat redzam, kādi jautājumi aktuāli sabiedrībā – jauni modes kliedzieni, apģērba gabali, ēdienreizes.
Kad modē atgriezās gurnusomas, tad arī mums jautāja, kā tās pareizi dēvēt. Arī politiski notikumi, tagad, piemēram, jautā par Baltkrieviju – vai tad, ja kaimiņvalstī notiks varas maiņa, baltkrievi vēlēsies aktualizēt ideju, ka latviešu valodā vietvārdi būtu jāsauc atbilstoši baltkrievu valodas izrunai, kā to dara ukraiņi.
Tiešām, bija taču pat diskusijas par to, kā pareizi dēvēt pašu Baltkrieviju…
Jā, taču mēs nespriežam par vietvārdiem, jo tā būtu tāda skriešana pa priekšu ratiem. Par personvārdu atveides nosacījumiem gan esam vienojušies, un arī Latviešu valodas aģentūras kolēģi mums palīdzēja, ka baltkrievu personvārdi būtu jāatveido atbilstoši baltkrievu valodas noteikumiem. Teiksim, opozīcijas līderi latviešu valodā pareizi būtu saukt par Svjatlanu Cihanousku.
Izklausās, ka terminologiem ir interesants darbs.
Darbs tiešām ir interesants, terminologiem rutīnas, manuprāt, ikdienā nav nemaz. Bieži vien cilvēks, kurš nodarbojas ar terminoloģiju, ir arī nozares speciālists, bet, ja nav, tad ir pastāvīgi jāizglītojas.
Pats neesmu ne jūrniecības, ne aviācijas speciālists, bet esmu ļoti daudz lasījis, mācījies, lai spētu piedāvāt labākos variantus ekspertiem, un eksperti tad diskutē, kā jaunie termini var iespaidot citus tiesību aktus, kā tie pārklājas, kā, iespējams, kādā situācijā maldina.
