Jauns stāsts par Karali Kongu 0
“Kongs: Galvaskausa sala” ir otrā no plānotās “MonsterVerse” franšīzes piecām filmām, kas ar Holivudas vērienu atdzīvinās leģendāros kino monstrus Karali Kongu un Godzillu.
Milzīgais pērtiķis Kongs ir no tiem monstriem, kuram kinematogrāfisti seko jau daudzus gadu desmitus. Uz ekrāna pirmo reizi parādījies Holivudā 1933. gadā, “Karalis Kongs” iekļauts pasaules kino vēstures nozīmīgāko kinofilmu listēs un Nacionālajā filmu reģistrā, kļuvis par žanra ābeci un iedvesmas krātuvi neskaitāmiem citātiem. Pirms vēl Heiza kantoris ķērās klāt cenzūrai, Kongs bija uzlicis aci Frejas Vejas atveidotajai Annai – viņas tēlu divos rimeikos izdzīvos Džesika Landža (1976) un Naomi Votsa (2005) –, un viņa pastaiga pa Ņujorkas debesskrāpju rajonu ir viena no slavenākajām epizodēm no 20. gs. 30. gadu Holivudas kino.
Taču “Karalis Kongs” neradās tukšā vietā. Kinematogrāfisti jau bija apguvuši džungļus, Tarzāna stāstu, autobiogrāfiskas grāmatas, kuru autori atklāja savus piedzīvojumus tālu prom no civilizācijas, un stāstu par Skaistuli un Briemsoni, bet Lielās depresijas smagā ēna pieprasīja vēl neredzētus piedzīvojumus, kas gan tumšajās kinozālēs ievilinās, gan arī izklaidēs ekonomiskās krīzes upurus. “Karaļa Konga” pirmizrāde notika Holivudas leģendārajā kinoteātrī “Grauman`s Chinese Theatre”, kura priekšā bija uzstādīta galvenā varoņa biste, un, kā vēsta leģenda, kases panākumi no bankrota izglāba studiju “RKO”.
Kongs brauc arī zemūdenē
“Karalis Kongs” ir specefektu meistara, animatora Vilisa O`Braiena darba rezultāts, ko gan par uzmanības vērtu togad neuzskatīja Amerikas Kinoakadēmijas biedri. Viņš jau kopš 1915. gada darbojās kino, pieliekot savas prasmīgās rokas daudzu žanra klasikai piederīgu filmu radīšanā. “Zudusī pasaule” (1925), “Varenais Džo Jangs” (1949), kas saņēma “Oskaru” par labākajiem specefektiem, un, protams, “Karalis Kongs” ir tikai dažas no tām, bez kurām vēsture nav iedomājama, tāpēc loģiski, ka viņa radītās lelles nu ir zelta vērtē, un vienas īpašnieks ir Pīters Džeksons, kurš Konga stāstu ekranizēja 2005. gadā.
Līdz tam Kongs uz ekrāna atgriezās vairākkārt – oriģinālfilmu atkārtoti kinoteātros demonstrēja 1938., 1942., 1946., 1952. un 1956. gadā, 1956. gadā to pirmoreiz iekļāva televīzijas repertuārā. 1933. gadā skatītāju vērtējumam nodeva filmu “Konga dēls”, Japānā tapušas divas filmas – “Karalis Kongs pret Godzillu” (1962) un “Karaļa Konga izbēgšana” (1967) –, un 1976. gadā tapa pirmais rimeiks, kura turpinājums “Karalis Kongs dzīvo” pirmizrādi piedzīvoja 10 gadus vēlāk. Hronoloģiski nākamā ir Pītera Džeksona režisētā lente, un pagaidām jaunākā lente ir “Kongs: Galvaskausa sala”. Konga franšīzē ietilpst arī komiksi, videospēles, grāmatas, TV un animācijas seriāli, un atrakciju parks, kas par pasaules astoto brīnumu dēvēto milzu pērtiķi padarījuši par popkultūras ikonu. Viņš pat parādās “The Beatles” filmā “Dzeltenā zemūdene” (1968), nemaz nerunājot par “Simsoniem”, par ko droši vien pat sapņot nevarēja pirmās filmas autors Merians S. Kūpers.
Specefektu izklaide
Filmas “Kongs: Galvaskausa sala” darbība norisinās īsi pēc Vjetnamas kara beigām. Pirms izlidošanas mājup kara rezultātu pieņemt nespējīgais leitnants Prestons Pakards piekrīt uz noslēpumainu Klusā okeāna salu aizvest bariņu zinātnieku un pētnieku, un viņu vidū ir arī avantūrisks pēddzinis (Toms Hidlstons) un Pulicera prēmiju saņēmusi fotogrāfe (Brī Lārsone). Kad cauri negaisa mākoņiem helikopteri izlauzušies virs fantastisko ainavu apdāvinātās salas, viņu acu priekšā drīz uzrodas vairāk nekā 30 metru garš milzis, kuru satrakojusi zinātniskos nolūkos veiktā spridzināšana. Ātra nāve gaida daudzus no drosminiekiem, tāpat kā pārbaudījumi – tos, kuriem pēc šīs sastapšanās palaimējies palikt dzīviem, bet viņiem ir dažas dienas laika, lai šķērsotu visu salu, kur, iespējams, ieradīsies papildspēki. Kā atklājas, Kongs nav vienīgais monstrs, kas apdzīvo Galvaskausa salu, un kompānijai pievienojas arī pustrakais Henks Mārlovs, kurš salā dzīvo kopš Otrā pasaules kara.
Šajā milzu budžeta projektā ir gana slavenu vārdu – Toms Hidlstons, Brī Lārsone, Semjuels L. Džeksons, Džons Gudmens un Džons S. Reilijs –, kas liek vaicāt, kāpēc viņi piekrituši tērēt savu laiku, lai piedalītos šādā bezjēdzīgā izklaidē, kur triumfē specefekti, ne skaidrais saprāts, pārliecinošs scenārijs – cik nu tas vispār var būt pārliecinošs stāstā par monstru – un aktierspēle. Obligātās nodevas kino vēsturei (plakāts – atsauce uz Frēnsisa Forda Kopolas “Mūsdienu apokalipsi”, 1979) un atsauces uz Vjetnamas karu cilvēciskoto Kongu padara par 20. gadsimta vēstures liecinieku un arī upuri paša mājās, tāpēc Ņujorkas debesskrāpjus jaunākajā filmā redzēt nevar, bet var saklausīt paprastus jociņus un izdzīvot kārtējos tehnoloģiskos jauninājumus, par kādiem Viliss O`Braiens un viņa protežē Rejs Harihauzens varēja vien sapņot.
“Kongs: Galvaskausa sala”/”Kong: Skull Island”
ASV, Vjetnama, 2017.
Režisors: Džordans Vogts-Roberts
Lomās: Toms Hidlstons, Brī Lārsone, Semjuels L. Džeksons, Džons Gudmens, Džons S. Reilijs, Tobijs Kebels, Ričards Dženkinss
No 10. marta “Kino Citadele” 4
