Ar septiņas reizes lielāku nodokli pašvaldības spiež iedzīvotājus deklarēt pastāvīgo dzīvesvietu tur, kur pastāvīgi dzīvot nav iespējams.
Ar septiņas reizes lielāku nodokli pašvaldības spiež iedzīvotājus deklarēt pastāvīgo dzīvesvietu tur, kur pastāvīgi dzīvot nav iespējams.
Foto: Ilyas Kalimullin/SHUTTERSTOCK

Jauns spēlētājs fiktīvās deklarēšanās spēlītei. Nākamgad augs nodoklis 48

Zigfrīds Dzedulis, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
Šie ēdieni nedrīkst būt uz galda, sagaidot 2025. gadu – Čūskai tie nepatiks! Saraksts ir iespaidīgs 4
Kokteilis
Piecas frāzes, kuras tev nekad nevajadzētu teikt sievietei pāri 50 5
“Varēja notikt ļoti liela nelaime…” Mārupes novadā skolēnu autobusa priekšā nogāzies ceļamkrāns 5
Lasīt citas ziņas

Bauskas novada pašvaldība paziņojusi par paaugstinātu nekustamā īpašuma nodokli, kas no 2022. gada būs jāmaksā par mājokli, kurā neviens nav deklarējis pastāvīgo dzīvesvietu.

Ja mājoklī pastāvīgo dzīvesvietu deklarējis vismaz viens cilvēks, tad nākamgad Bauskas novadā nekustamā īpašuma nodokļa likme būs 0,2% no kadastrālās vērtības, kas nepārsniedz 56 915 eiro, 0,4% no kadastrālās vērtības daļas, kas pārsniedz 56 915 eiro, bet nepārsniedz 106 715 eiro, un 0,6% no kadastrālās vērtības daļas, kas pārsniedz 106 715 eiro. Turpretī par mājokli, kurā neviens nebūs deklarējis pastāvīgo dzīvesvietu, nākamgad piemēros 1,5% likmi no tam noteiktās kadastrālās vērtības.

CITI ŠOBRĪD LASA

Tā kā Bauskas novadā nekustamo īpašumu lielākajai daļai pašlaik noteiktās un līdz 2025. gada beigām “sasaldētās” kadastrālās vērtības nepārsniedz 56 915 eiro, par īpašumiem, kuros neviens nebūs deklarējis pastāvīgo dzīvesvietu, būs jāmaksā septiņ­arpus reižu lielāks nodoklis nekā līdz šim.

Kā atceramies, šo fiktīvās deklarēšanās spēlīti 2016. gadā iesāka Rīgas pašvaldība, kad to vadīja Nils Ušakovs. Pēc tam aizvadītajos gados cita pēc citas spēlītē iesaistījās Carnikavas, Saulkrastu, Limbažu novada, Jelgavas, Salaspils, Valmieras pilsētas pašvaldības, izraisot neapmierinātību iedzīvotājos, kuriem pastāvīgā dzīvesvieta bija Rīgā, bet kādā galvaspilsētai tuvākajā novadā bija uzcelta vasarnīca vai dārza māja.

“Latvijas Avīzē” jau rakstīju, ka Carnikavas novadā par necilu no koka būvētu būdiņu bez jebkāda labiekārtojuma, par kuru kopā ar aptuveni 600 kvadrātmetriem zemes īpašnieks maksājis ap 150 eiro, pēc likmju paaugstināšanas bijis jāmaksā divreiz lielāks nodoklis – aptuveni 10 reižu vairāk, nekā viņam bija jāmaksā par labiekārtotu apmēram 50 kvadrātmetru divistabu dzīvokli 50. gadu beigās celtā sērijveida namā Pļavnieku mikrorajonā, kur bijusi viņa deklarētā dzīvesvieta.

Šķiet, ka Bauskas novadā vietvara grib to pašu. Tās jaunie noteikumi cita starpā paredz aplikt ar 1,5% nodokli arī par 40 kvadrātmetriem lielākas vasarnīcas un dārza mājas. Pēc būvju klasifikācijas noteikumiem šīs vasarnīcas un dārza mājas pieskaita viena dzīvokļa mājām, kuras, nedeklarējot dzīvesvietu, tādējādi apliekamas ar lielāku nodokli. Ekonomikas ministrijas ierēdņus nemulsina tas, ka liela daļa šo padomju varas laikā un pēc tā laika būvnoteikumiem celto ēku nemaz nav piemērotas pastāvīgai dzīvošanai – tajās nav apkures, ūdensvada, kanalizācijas.

Reklāma
Reklāma

Būtībā ar šo aptuveni septiņas reizes lielāku nodokli pašvaldības spiež iedzīvotājus pārkāpt Dzīvesvietas deklarēšanas likumu. Lai izbēgtu no lielāka nodokļa, spiež iedzīvotājus sniegt nepatiesas ziņas – deklarēt pastāvīgo dzīvesvietu tur, kur pastāvīgi dzīvot nav iespējams.

Bauskas novada pašvaldībā cer, ka jaunie noteikumi pamudinās iedzīvotājus, kuri pašlaik pastāvīgi dzīvo novadā un deklarējuši savu dzīvesvietu citur, turpmāk deklarēt dzīvesvietu novada administratīvajā teritorijā. Tāpat pašvaldībā cer, ka no palielinātā nekustamā īpašuma nodokļa par aptuveni 200 000 eiro palielināsies pašvaldības budžeta ieņēmumi. Savukārt dzīvokļu izīrētāji būšot ieinteresēti atļaut īrniekiem deklarēt tajos pastāvīgo dzīvesvietu.

Rīgas pašvaldībā man atzīst, ka kopš 2016. gada paaugstinātais nodoklis par dzīvokļiem, kuros neviens nav deklarējies, esot vairojis deklarēto personu skaitu, jo neviens jau negribot labprātīgi maksāt lielākus nodokļus. Bet pašvaldībā neesot uzskaites par to, kā tas ietekmējis īres tirgu un vai ir vairāk to izīrētāju, kuri atļāvuši īrniekiem deklarēt pastāvīgo dzīvesvietu.

Daži manis uzrunātie nekustamo īpašumu nozarē strādājošie šaubās, vai šo noteikumu dēļ izīrētāji gribētu īrniekiem ļaut deklarēties īres dzīvokļos. Viņuprāt, paaugstinātais nodoklis par tukšajiem dzīvokļiem drīzāk pamudinās fiktīvu īres līgumu reģistrēšanu, īres līgumu noslēgšanu ar radiniekiem un citas blēdības. Vienīgais, kas var apturēt fiktīvo deklarēšanos, – ja fiktīviem līgumiem no Valsts ieņēmumu dienesta puses sekos pavisam reāla nodokļu piedziņa.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.