Uzbūvēta jauna stacija un sliežu ceļi kravu pārkraušanai Krievu salā 1
Pēc 33 mēnešu plānošanas un būvniecības darbiem vakar Daugavas kreisajā krastā ekspluatācijā nodeva deviņus sliežu ceļus 8,5 kilometru garumā posmā no Spilvas pļavām uz Krievu salu un staciju “Bolderāja 2”. VAS “Latvijas dzelzceļš'” pasūtītais un nu jau arī īstenotais projekts 41 miljona eiro vērtībā atbrīvos Rīgas centru no beramkravām, uzlabojot rīdzinieku dzīves kvalitāti.
Aptuveni 15 miljoni tonnu no 41 miljona tonnu Rīgas brīvostā gada laikā pārkrauto kravu ir ogles, kuru pārkraušanu nākamo divu gadu laikā iecerēts pārcelt uz Krievu salu. Jaunie sliežu ceļi dos iespēju vest uz Krievu salas termināļiem 500 vagonus ogļu ik dienu.
Sliežu ceļu un stacijas “Bolderāja 2” atklāšanas pasākumā projektā iesaistītie uzņēmēju un valsts iestāžu pārstāvji uzsvēra neierasti labo sadarbību starp Satiksmes ministriju, Rīgas brīvostu, Rīgas domi, VAS “Latvijas dzelzceļš”, būvniekiem un būvuzraugiem. VAS “Latvijas dzelzceļš” viceprezidents Aivars Strakšas uzsver – būvēt purvā sliežu ceļus un staciju nebija viegli, bija jāizmanto inovatīvi būvniecības risinājumi. Piemēram, smilšu pāļi.
“Dzelzceļš ir tur, kur nepieciešams vest kravas. Ja pilsētas plānošanā nepieciešams pārvirzīt kravu apriti uz Daugavas kreiso krastu, lai nodrošinātu labāku ostas darbību, tad arī mums jānodrošina piekļuve šiem termināļiem. Mēs esam iezīmējuši jaunu industriālu vaibstu Daugavas kreisajā krastā!” stāsta A. Strakšas.
Projektu būvniecību īstenoja pilnsabiedrība “BMGS”, kur darbojās arī SIA “Skonto būve”.
“Šis neapšaubāmi ir viens no vērienīgākajiem transporta infrastruktūras projektiem Latvijā un visā Baltijā, un “Skonto Būve” ir gandarīta par iespēju piedalīties un dot savu ieguldījumu modernas pilsētas attīstībā. Esmu lepns, ka “Skonto būve” kopā ar saviem partneriem to ir paveikusi. Rīga un Latvija ir ieguvusi jaunu, izcilu transporta mezglu, kas uzlabo Rīgas ostas starptautisko konkurētspēju, bet “Skonto būve” un citi partneri – kompetenci, ko noteikti varēsim “eksportēt”, tas ir, iegūto pieredzi un zināšanas īstenot līdzīgos projektos citas valstīs un Latvijā,” teic SIA “Skonto būve” valdes priekšsēdētājs Guntis Rāvis.
ES fondu atbalsts no 41 miljona eiro kopējām izmaksām bija 30 miljoni eiro, “Latvijas dzelzceļa” ieguldījums – 11 miljoni eiro.
