Namu atjaunošanas programmas apstiprināšana iestrēgusi Briselē 3
Ekonomikas ministrijā sagatavots jauns plāns dzīvojamo namu atjaunošanai un siltumnoturības uzlabošanai laikposmam līdz 2020. gadam. Tūdaļ sāksies jaunā ES finanšu perioda trešais gads, bet siltināšanas darbi vēl nevar sākties.
Šo plānu jeb Ministru kabineta noteikumu projektu par energoefektivitātes paaugstināšanas veicināšanu dzīvojamos namos valdība vēl nav apstiprinājusi. Tā kā šī plāna īstenošanai nepieciešama Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) nauda, vispirms tas jāsaskaņo ar Eiropas Komisiju. Kaut arī Latvijai plāns ir, tā saskaņojums iestrēdzis Briselē jau kopš septembra.
Prasības dzīvokļu īpašniekiem
Pēc Ekonomikas ministrijā sagatavotajiem noteikumiem, uz valsts un ERAF finanšu atbalstu dzīvojamo namu siltumnoturības uzlabošanai varētu pieteikties dzīvokļu īpašnieki namos, kuros vienam dzīvokļa īpašniekam pieder ne vairāk kā 20% no kopējā dzīvokļu īpašumu skaita un kura namam plānotais siltumenerģijas patēriņš apkurei pēc siltumnoturības paaugstināšanas pasākumu īstenošanas nepārsniegs 90 kWh/m2 gadā.
Turklāt parādiem pēdējā gada laikā jābūt mazākiem par 10% no kopējā pakalpojumu rēķinu summas.
Granta apmērs tiek noteikts, balstoties gan uz projekta finansēšanas avotu, gan plānoto energoefektivitātes līmeni pēc projekta īstenošanas. Atbalstu daudzdzīvokļu māju energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumiem sniegtu AS “Attīstības finanšu institūcija “Altum””.
No 2009. gada aprīļa līdz šī gada beigām apstiprināti 755 projekti par kopējo atbalsta summu 64 542 659 eiro. Sešos aizvadītajos gados valstī pavisam atjaunoti 657 daudzdzīvokļu nami par kopējo summu 54 556 484 eiro. Tas ir, nosiltināti vien 1,8% no namiem, kas uzbūvēti līdz 1993. gadam.
Gausuma iemesli
Pēc speciālistu atzinuma, lielai iedzīvotāju daļai gan būtu vēlēšanās atjaunot savus namus, taču viņi nejūtas droši, cik ilgā laikā atmaksāsies ieguldījumi namu atjaunošanā, kā arī viņiem nav pārliecības par saviem nākotnes ienākumiem.
Pēc Ekonomikas ministrijas aprēķiniem, ieguldījumi varētu atmaksāties caurmērā 22 līdz 23 gados. Līdz šim finanšu atbalsta programmas ietvaros Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrā (LIAA) apstiprināja pieteikto projektu, bet tikai pēc tam komercbanka vērtēja, vai būtu piešķirams aizdevums un ar kādiem noteikumiem. Tādējādi iedzīvotājiem – projekta iesniedzējiem – iepriekš nebija zināms, kāda būs aizdevuma procentu likme, tātad – vai projekts atmaksāsies.
Pieteikšanos namu atjaunošanai kavē komercbankās piedāvāto aizdevumu augstās procentu likmes. Bankās neriskē izsniegt aizdevumus daudzdzīvokļu namu iedzīvotājiem lauku novados, ēkās ar nelielu dzīvokļu skaitu, tāpat ēku apsaimniekotājiem ar palielu kredītportfeli.
Naudas tik un tā nepietiks
Līdz 2020. gadam plānotajiem dzīvojamo namu siltumnoturības uzlabošanas pasākumiem kopīgais finansējums būtu 166 470 588 eiro. Pēc speciālistu atzinuma, prasmīgi izmantojot šo finanšu atbalstu, Latvijā varētu atjaunot ap 25 000 daudzdzīvokļu namu, kuru kopplatība ir 38 miljoni kvadrātmetru. Par efektīvu energoefektivitātes paaugstināšanas projektu uzskata tādu projektu, kurā ieguldījumi atmaksājas līdz 20 gadu laikā. Pieņemot, ka izdevumi kvadrātmetram ir 100 eiro, kopējais ieguldījums dzīvojamā fonda sakārtošanai būtu 3,8 miljardi eiro. Bet, tā kā būvniecība, visticamāk, varētu sadārdzināties un izdevumi vienas ēkas kopplatības kvadrātmetram varētu pieaugt līdz 150 eiro, kopējais nepieciešamo investīciju apjoms dzīvojamo namu renovācijai varētu būt pat 5,4 miljardi eiro. Tādējādi gan līdzšinējais finansējums 89,29 miljonu eiro apmērā, gan līdz 2020. gadam plānotais patiesībā ir tikai neliela daļa no namu atjaunošanai nepieciešamā.
