Jauns sākums Eiropai 0
Autori: Šarls Mišels, Eiropadomes priekšsēdētājs;
Dāvids Marija Sasoli, Eiropas Parlamenta priekšsēdētājs;
Urzula fon der Leiena, Eiropas Komisijas priekšsēdētāja
Kad šovakar norietēs saule, iestāsies nakts pēc vairāk nekā 45 gadiem, kopš Apvienotā Karaliste pievienojās Eiropas Savienībai. Mums, triju galveno ES iestāžu priekšsēdētājiem, šī diena nenovēršami paies pārdomās un ar dalītām jūtām, tāpat kā ļoti daudziem citiem cilvēkiem.
Domās esam ar visiem, kas palīdzējuši veidot Eiropas Savienību tādu, kāda tā ir šodien, visiem, kurus satrauc viņu nākotne vai kuri ir sarūgtināti par Apvienotās Karalistes izstāšanos, visiem kolēģiem no Apvienotās Karalistes mūsu iestādēs, kuri palīdzējuši veidot politiku, kas uzlabojusi dzīvi miljoniem eiropiešu.
Mēs domāsim par Apvienoto Karalisti un tās cilvēkiem, viņu radošumu, izdomu, kultūru un tradīcijām, kas veidojušas būtisku Eiropas Savienības daudzkrāsainās kopainas daļu.
Mūsu izjūtas šodien atspoguļo dziļas simpātijas pret Apvienoto Karalisti, kas sniedzas daudz tālāk par to, ko ietver Eiropas Savienības dalībvalsts statuss. Mēs vienmēr esam pauduši dziļu nožēlu par Apvienotās Karalistes lēmumu izstāties, taču vienmēr arī esam to pilnībā respektējuši.
Esam panākuši abām pusēm taisnīgu vienošanos, pateicoties kurai miljoniem ES un Apvienotās Karalistes pilsoņu tiesības vietā, ko viņi sauc par mājām, joprojām būs aizsargātas.
Vienlaikus mums jāraugās nākotnē un jāveido jauna partnerība ar valsti, kas ilgstoši bijusi mūsu draugs. Mūsu trīs iestādes kopā darīs visu, kas ir to spēkos, lai tā izdotos veiksmīga. Esam gatavi rīkoties vērienīgi.
Tas, cik cieša būs šī partnerība, būs atkarīgs no lēmumiem, kas vēl ir jāpieņem. Katram zināms, ka ikvienai izvēlei ir sekas. Bez personu brīvas pārvietošanās nav iespējama kapitāla, preču un pakalpojumu brīva aprite.
Bez vienlīdzīgiem konkurences apstākļiem vides, darbaspēka, nodokļu un valsts atbalsta jomā nav iespējama kvalitatīva piekļuve vienotajam tirgum. Valsts, kas nav dalībvalsts, nevar saglabāt dalībvalsts priekšrocības.
Nākamajās nedēļās, mēnešos un gados mums būs jāatlaiž vaļīgāk dažas no saitēm, kas piecdesmit gados rūpīgi izveidotas starp ES un Apvienoto Karalisti. To darot, mums būs daudz jāstrādā, lai kopā kā sabiedrotajiem, partneriem un draugiem veidotu jaunu ceļu nākotnē.
Lai gan Apvienotā Karaliste vairs nebūs ES dalībvalsts, tā paliks Eiropas daļa. Mūsu kopīgā ģeogrāfija, vēsture un saites, kas nenovēršami mūs vieno ļoti daudzās jomās, dabiski padara mūs par sabiedrotajiem. Mēs turpināsim sadarboties ārlietu, drošības un aizsardzības jomā ar kopīgu mērķi un abpusēji kopīgām interesēm. Taču mūsu sadarbība būs citāda.
Mēs nenovērtējam par zemu uzdevumu, kas mūs gaida, taču esam pārliecināti, ka, liekot lietā labo gribu un apņēmību, varam izveidot ilgstošu, pozitīvu un jēgpilnu partnerību.
Taču rītdiena būs jauns sākums arī Eiropai.
Pēdējos gados esam satuvinājušies – nāciju, iestāžu un cilvēku līmenī. Šajā laikā piedzīvotais liek mums visiem atkal apzināties, ka Eiropas Savienība nozīmē vairāk nekā tikai tirgu vai ekonomisko ietekmi, tā nozīmē arī vērtības, kuras mums visiem ir kopīgas un kuras mēs aizstāvam. Kopā mēs esam daudzkārt stiprāki.
Tāpēc Eiropas Savienības dalībvalstis turpinās apvienot spēkus un veidot kopīgu nākotni. Šajā ģeopolitiski nemierīgajā laikā, kad pastāv konkurence starp ietekmīgākajām valstīm, mērogam ir nozīme. Neviena valsts viena pati nevar aizkavēt straujās klimata pārmaiņas, rast risinājumus digitālajai nākotnei vai stingri paust nostāju pasaulē pieaugošajā viedokļu haosā.
Taču kopā Eiropas Savienība to spēj.
Mēs to spējam tādēļ, ka mums ir lielākais iekšējais tirgus pasaulē. Spējam to arī tādēļ, ka 80 valstīm esam lielākais tirdzniecības partneris, tādēļ, ka esam valstu savienība ar dinamisku demokrātiju, tādēļ, ka mūsu cilvēki ir apņēmības pilni veicināt Eiropas intereses un vērtības pasaules mērogā, tādēļ, ka ES dalībvalstis izmantos savu lielo, kolektīvo ekonomisko ietekmi sarunās ar sabiedrotajiem un partneriem: Amerikas Savienotajām Valstīm, Āfriku, Ķīnu vai Indiju.
Tas viss mums atkal dod jaunu kopīga mērķa izjūtu. Mums ir kopīgs redzējums par to, kurp vēlamies doties, un apņemšanās rīkoties vērienīgi mūsdienu izšķirošajos jautājumos.
Eiropas zaļajā kursā esam apņēmušies līdz 2050. gadam kļūt par pirmo klimatneitrālo reģionu un šajā procesā izveidot cilvēkiem jaunas darba vietas un iespējas. Vēlamies uzņemties vadību nākamās paaudzes digitālo tehnoloģiju jomā un nodrošināt taisnīgu pārejas procesu, lai varētu atbalstīt cilvēkus, kurus šīs pārmaiņas skar visvairāk.
Mūsuprāt, to var paveikt tikai Eiropas Savienība. Taču mēs zinām, ka varam to paveikt tikai visi kopā: cilvēki, nācijas un iestādes. Arī mēs, triju iestāžu priekšsēdētāji, esam apņēmības pilni pildīt savus pienākumus.
Šis darbs turpināsies jau rīt līdz ar saules lēktu.
