Jauns “priekšauts” virtuvei: kādas virsmas ir modē un kuras no tām – praktiskākas? 0
Dažkārt virtuves izskatu iespējams atsvaidzināt vai pat izmainīt līdz nepazīšanai, citādi noformējot zonu starp darba virsmu un iekārtas augšējiem skapīšiem, ko sarunvalodā bieži dēvē par virtuves priekšautu.
Prasības apdarei
Pašlaik modē ir kombinēt dažādu stilu, materiālu, toņu un faktūru lietas. Līdz ar to var atļauties pat vistrakākās idejas, tomēr jāņem vērā, ka šai joslai virtuvē galvenā ir funkcionālā loma, bet tikai pēc tam dekoratīvā. Tāpēc pirms ideju īstenošanas jāatceras, ka izvēlētajai apdarei jāatbilst šādām prasībām:
* izturīga pret karstumu – šī sienas daļa bieži atrodas tieši pie plīts, tāpēc svarīgi, lai izvēlētais materiāls paciestu lielu karstumu un tvaiku iedarbību. Ja plīts riņķi vai virsma novietota attālāk no sienas, iespējams izmantot arī mazāk izturīgus materiālus, drošības pēc to apakšējo daļu (plīts rajonā) nosedzot ar paplatu nerūsējošā tērauda plāksnes joslu;
* neuzsūc mitrumu un taukus – no ūdens šļakatām virtuvē izvairīties nav iespējams, uz priekšauta nereti nokļūst arī ēdiena vai tauku pilieni, tāpēc mitrumizturība šai virsmai ir ļoti svarīga. Visieteicamāk izvēlēties gludas faktūras materiālu, jo poraina virsma ir kā radīta, lai tajā uzkrātos netīrumi, mitrums, tauki un citas ēdiena daļiņas;
* viegli kopjama – virsma bieži tiek nosmērēta, tāpēc tai jābūt ērti tīrāmai tā, lai var izmantot gan mitru, gan asāku sūkli, gan abrazīvu līdzekli. Jāpadomā arī par to, vai pēc tīrīšanas uz virsmas nepaliek redzami pirkstu nospiedumi vai švīkas;
* izturīga pret mehāniskiem bojājumiem – protams, vertikālai virsmai nav jābūt tik izturīgai kā darba virsmai, tomēr katrai saimniecei droši vien vismaz kādu reizi gadījies, ka no rokām izslīd nazis, gaļas āmuriņš vai katla vāciņš utt. Līdz ar to nevar izslēgt, ka kāds priekšmets var virsmu nejauši sabojāt, tāpēc tai jābūt pietiekami cietai, lai uz tās nepaliktu švīkas vai robi;
* pareizā izmērā – dažreiz taupības nolūkos izlemj, ka vertikālā aizsargvirsma būs novietota tikai pie izlietnes un plīts rajonā. Tomēr, lai saimniekošana būtu ērta, labāk virtuves priekšautu klāt gar visu virtuves darba virsmu. Tā arī vizuāli izskatās glītāk – skats netiek sadrumstalots. Augstums atkarīgs no saimnieces auguma (cik augstu novietoti augšējie skapīši) un izmantotās plīts veida (nosūcēja augstums). Vidējais augstums no 48 līdz 60 cm.
Noformējuma veidi
Neitrāls priekšauts derēs tām saimniecēm, kuras uzskata, ka šai virsmai jāpilda vienīgi funkcionālā loma virtuvē. Šādā variantā virsmas tonis gandrīz vienmēr ir tāds pats kā sienai vai virtuves iekārtas fasādei. It kā ir, bet reizē tomēr nav – pavisam nemanāms un uzmanību nepiesaistošs. Šis ir labs risinājums arī tad, ja virtuvē ne vienmēr valda kārtība, jo skats tiks piesaistīts kaut kam citam, nevis darba zonai.
Akcentēta zona derēs virtuvei, kas ieturēta visai monotonā toņu gammā. Piemēram, ja virtuves sienas un iekārta ir gaišos toņos, priekšauta zonu veido par diviem trim toņiem tumšāku, un otrādi. Drosmīgāks risinājums ir spilgta virsma. Tomēr jāņem vērā, ka izvēlētajai krāsai noteikti jāsasaucas ar vēl kādu detaļu telpā, piemēram, aizkariem, krēslu spilventiņiem, mazo sadzīves tehniku vai mēbeļu rokturīšiem. Turklāt virtuvēs, kurās šī zona ir ir košā tonī, jāvalda perfektai kārtībai, jo acu skats vienmēr tiks piesaistīts tieši virtuves priekšautam. Līdz ar to šāds risinājums nederēs aizņemtām un ne visai kārtīgām saimniecēm.
Zīmējumi vai ornamentāli dekori ir labs variants, ja vēlas ietaupīt uz virtuves mēbeļu un telpu apdari.
Šādā risinājumā pārējās plaknes var būt pavisam neitrālas, ar vienkāršu un ekonomisku apdari, jo izteiksmību un akcentu piešķirs virtuves priekšauta dekors.
Pierasts, ka šo joslu vai nu noflīzē, vai pārklāj ar dekoratīvu paneli (mdf plātne, mākslīgā vai dabīgā akmens plātņu veidi, rūdīta stikla panelis vai tērauda loksne). Bet iespējas ir ļoti dažādas un arī netradicionālas, jo var izmantot
* mozaīkveida flīzes, maza izmēra flīzītes ar tajās iestrādātu rakstu, kas kopā veido konkrētu ornamentu, pat gleznu;
* dažādu nokrāsu un izmēru flīzes, kuras komplektējot veidojas interesanta flīžu kolāža (tikai būs vajadzīgs gaumīgs salikums un labs flīzētājs);
* ornamentu printēšanu uz stikla plāksnes vai rakstainu tapeti, ko uzlīmē uz sienas zem stikla plāksnes (tapetes vietā var izmantot arī fotogrāfiju kolāžu, bērnu zīmējumus, audumu un tml.);
* tāfeles krāsu, ar ko pārklāj vajadzīgā izmēra joslu uz sienas; uz tās katru dienu var atstāt atgādinājumus mājiniekiem vai uzrakstīt konkrētās dienas ēdienkartes receptes u. tml.
Galvenais, par ko jāpadomā pirms raksta veidošanas, – lai laukums būtu pārredzams pilnībā un netiktu aizklāts ar plauktiem, reilingiem un citiem virtuves piederumiem.
