Jauns piedāvājums uz veciem pamatiem? Uzņēmējs Pīlēns iepazīstina ar savu politisko spēku 0
Ināra Egle, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Mērķis ir izveidot profesionālu un spēcīgu komandu, kas spēj nodrošināt intelektuāli augstāku līmeni Saeimā, “lai tā nav izklaižu vieta klauniem”, tā otrdien sacīja uzņēmējs Uldis Pīlēns, kurš Saeimas vēlēšanās pieteica jaunu politisko spēku “Latvijas Apvienotais saraksts”.
Tā veidošanā iesaistīsies Latvijas Reģionu apvienība (LRA), Latvijas Zaļā partija (LZP) un Liepājas partija (LP), kā arī biedrība “Apvienotais saraksts”. Biedrības veidotājs U. Pīlēns uz Saeimu nekandidēs, taču tajā būs ar partijām nesaistīti savu jomu profesionāļi, kas varētu arī startēt vēlēšanās. Jūnija sākumā plānots jaunā politiskā spēka dibināšanas kongress.
“Mums – tiem, kas politikā tieši nepiedalās, – ir jānāk palīgā valstij,” teica U. Pīlēns, kurš uzrunājis vairākas partijas veidot kopīgu sarakstu. Viņaprāt, patriotisms nav tikai Nacionālās apvienības vērtība, bet liberāla sabiedrība nav tikai “Attīstībai/Par”, savukārt Latvijas krievu interešu pārstāvniecība nav tikai Latvijas Krievu savienības vai “Saskaņas” monopols. U. Pīlēns uzskata, ka zemā menedžmenta kapacitāte ir lielākā šīs valdības koalīcijas problēma.
LRA līderis Edvards Smiltēns ne tikai ir pārliecināts par šīs komandas iekļūšanu Saeimā, bet arī uzskata, ka tai ir jākļūst par varas kodolu, “lai īstenotu labākos krīzes pārvarēšanas risinājumus”. Apvienība premjera kandidātu plāno izraudzīties pēc publiskajām visu partiju izvirzīto pretendentu debatēm. Otrdien tikai Liepājas partija nosauca savu premjera kandidātu, kurš ir bijušais valdības vadītājs Māris Kučinskis.
Liepājnieki vienā sarakstā
Ideja par apvienoto sarakstu nav jauna. U. Pīlēns un Liepājas partijas priekšsēdis Uldis Sesks 90. gadu vidū uz Liepājas domes vēlēšanām veidoja “Liepājas apvienoto sarakstu”, par ko abi atgādināja preses konferencē, cerot, ka tagad tas varētu izdoties arī Latvijas mērogā. Toreiz Liepājā saraksts vēlēšanās pārliecinoši uzvarēja. U. Sesks atceras, ka sabiedrības spiediena dēļ viņam vēlāk bija jāizšķiras par iesaistīšanos partijā.
Tāpēc viņš pieļauj, ka arī tie profesionāļi, kas tagad būs sarakstā, ievēlēšanas gadījumā pēc laika tomēr varētu iestāties kādā partijā. Otrdien nevienu no šiem cilvēkiem vēl neatklāja. Jaunās apvienības pieteikums parādīja, ka tajā spējuši apvienoties arī agrākie politiskie konkurenti U. Sesks un Jānis Vilnītis (LRA), kuri iepriekšējā sasaukumā uz maiņām vadīja Liepājas domi. Redzamāko liepājnieku, par kādu var uzskatīt arī U. Pīlēnu, apvienošanās vienā komandā var apgrūtināt iespējas citiem spēkiem iegūt liepājnieku balsis.
Jaunās apvienības veidotāji publiskoja vairāk nekā desmit sabiedrībā zināmus partiju biedrus, kuru lielākā daļa bija no reģioniem un ir bijuši vairākās partijās. Uz Saeimu varētu kandidēt vairāki pašvaldību vadītāji. M. Kučinskis nav vienīgais, kas savulaik bijis Tautas partijā, tajā savu politisko darbību sāka arī Ādažu novada priekšsēdis Māris Sprindžuks (LRA), pie TP šūpuļa ir stāvējis arī U. Pīlēns.
Saldus novada priekšsēdis Māris Zusts un Tukuma novada priekšsēža vietniece Inga Priede (abi LZP), kā arī E. Smiltēns agrāk ir bijuši “Vienotībā”. Savukārt Didzis Šmits (LZP) šajā Saeimā ir ievēlēts no “KPV LV”, kurai viņš piebiedrojās īsi pirms vēlēšanām, bet pirms tam viņš bijis vēl pāris partijās.
Jaunā spēka komandā bija arī bijušais Saeimas deputāts Ingmārs Līdaka (LZP), kurš nesen atstāja darbu Rīgas Zooloģiskajā dārzā. Arī viņš apsver iespēju vēlreiz kandidēt uz Saeimu. No jaunās apvienības partijām LRA nav pārstāvēta Saeimā, bet LZP un Liepājas partija, kuru deputāti ir ievēlēti no Zaļo un zemnieku savienības (ZZS), Saeimā ir opozīcijā.
Mudina pašus aiziet no frakcijas
Saeimas vēlēšanās ZZS ieguva 11 mandātus, no kuriem tikai divus saņēma LZP. No tās ievēlēja Raimondu Bergmani un Andu Čakšu, kura tagad jau ir “Jaunajā Vienotībā”. LZP priekšsēdis Edgars Tavars par deputātu kļuva pēc tam, kad mandātu nolika Dana Reizniece-Ozola. No Liepājas partijas ir ievēlēts M. Kučinskis, bet no “Latvijai un Ventspilij” – Gundars Daudze un Jānis Vucāns.
Preses konferencē E. Tavars un M. Kučinskis lika saprast, ka labprāt turpinātu darbu frakcijā. Abi gan pieļāva, ka frakcija varot lemt par viņu izslēgšanu. ZZS frakcijas vadītājs Uldis Augulis “Latvijas Avīzei” teica: “Es nevienu laukā nedzenu, bet katrs ir liels vīrs un katram pašam ir jāsaprot, kā tas būs, kad tu aizej projām, bet turpini piedalīties kopīgajās frakcijas sēdēs.”
Latvija Zemnieku savienības (LZS) priekšsēdētāja vietnieks Augusts Brigmanis “Latvijas Avīzei” sacīja, ka, viņaprāt, LZP un Liepājas partijas pārstāvjiem ir jāiet projām ne tikai no frakcijas, bet arī no amatiem ZZS valdē. Piemēram, LZP biedrs Pēteris Dimants ir arī ZZS ģenerālsekretārs, kura kompetencē ir jautājumi par valsts budžeta finansējuma izlietošanu.
A. Brigmanis bija feisbukā noskatījies jaunās apvienības pieteikumu, par kuru teica: “Mani preses konference neuzrunāja. Uldim Pīlēnam bija pārliecinoša uzstāšanās, bet tur priekšā stāvēja cilvēki, no kuriem lielākā daļa kā minimums ir pabijuši divās partijās.”
Pēc A. Brigmaņa domām, priekšvēlēšanu laikā arī nav korekti izmantot kampaņā kara tēmu, kas daudz bija pieminēta. Viņaprāt, “ne jau pieaicinātie profesionālie spīdekļi un pašvaldību vadītāji tur būs toņa noteicēji”, nekonkretizējot, kas tad būs. ZZS, no kuras nosaukuma nav plānots atteikties, pašvaldību vadītājus neplāno daudz likt sarakstos. “ZZS nav izjukusi, mums notiek pārrunas ar citiem spēkiem un arī būs spēcīgs pieteikums Saeimas vēlēšanās,” apgalvoja A. Brigmanis.
LZP aiziešana neesot zaudējums
Bijusī Kandavas novada vadītāja I. Priede “Latvijas Avīzei” atzina, ka tagad Tukuma novada domē zaļajiem ir labas attiecības gan ar LRA, gan ar LZS deputātiem. Un tādas tās palikšot arī turpmāk. Taču arī viņu neapmierina LZS nespēja norobežoties no Aivara Lemberga, ko E. Tavars minēja kā galveno iemeslu aiziešanai no ZZS. “Mēs arī redzam, ka Latvijas Zemnieku savienībā ir diezgan liela stagnācija un nevēlēšanās iet līdzi laikam un kļūt mūsdienīgiem. Mūsu partijā vairāk notiek iekšējās diskusijas.
Mēs arī negribam būt mazākais brālis, par kādu mūs LZS uzskatīja,” piebilda I. Priede. Nemierā ar LZS nespēju distancēties no A. Lemberga ir arī daļa partijas Vidzemes nodaļu biedri, “Latvijas Avīzei” apstiprināja Madonas novada priekšsēdētājs Agris Lungevičs (LZS), norādot, ka tas nācis par sliktu partijas tēlam Vidzemē. Pēc A. Lungeviča domām, slikti ir tas, ka LZP lēmumu par aiziešanu no ZZS pieņēmusi īsi pirms Saeimas vēlēšanām, līdz kurām palikuši nepilni pieci mēneši.
Dienvidkurzemes novada deputāts Edgars Putra (LZS) ir liepājnieks, un viņam ir labas attiecības ar visiem Liepājas pārstāvjiem, kuri veido jauno apvienību. “Latvijas Zaļās partijas aiziešana nav nekāds lielais zaudējums, bet par Liepājas partiju gan man ir ļoti žēl. Šie cilvēki patiešām ir pacēluši Liepāju, kas šajos gados ir attīstījusies,” teica E. Putra. Uz LZS iespējām zem ZZS karoga labi startēt Saeimas vēlēšanās E. Putra raugās cerīgi, jo ZZS ir labs reitings un “mums tagad būs brīvākas rokas, veidojot kandidātu sarakstus”.
