Jauns paņēmiens jaunaudžu aizsardzībai 0
Viens no meža atjaunošanas riskiem ir meža dzīvnieku, konkrēti − briežveidīgo, nokostas dzinumu galotnes un sānu zari, kā arī stumbru bojājumi, kas apdraud kociņu tālāku augšanu un pilnvērtīgu stumbra veidošanos. Cerēt uz brīnumu, ka kāds no meža iemītniekiem neizvēlēsies tieši jūsu jaunaudzi mielastam, nebūtu prātīgi, tāpēc laikus jāpadomā par tās aizsardzību.
Ir vairāki veidi, kā to izdarīt, bet arvien tiek meklētas jaunas un efektīvākas metodes un veidi, lai pasargātu jaunos kokus no mežā dzīvojošo pārnadžu postījumiem. Piemēram, AS Latvijas valsts meži (LVM) Dienvidkurzemes reģionā pārbauda jaunu metodi jaunaudžu aizsardzībai – aizsargsietu mazo priedīšu galotnēm.
Eksperiments
“Jaunaudžu aizsardzība pret pārnadžu bojājumiem īpaši aktuāla ir ziemā, kad barības iegūšana dzīvniekiem ir apgrūtināta un jauno skujkoku galotnes un zari kļūst par iecienītāko barību. 2018. gada nogalē veicām eksperimentu 3 hektāru platībā, uzvelkot mazo priedīšu galotnēm aizsargsietu. Tam vajadzētu pasargāt kociņu galotnes no nokošanas,” skaidro LVM Dienvidkurzemes reģiona meža apsaimniekošanas plānošanas vadītāja Dace Gūtmane.
Zinātnieki izpētījuši, ka vienai stirnai ziemā ir nepieciešami 130 kg koku un krūmu dzinumu, vienam briedim − 650 kg, bet vienam alnim − 2430 kg!
LVM apsaimniekotajā teritorijā 2018. gadā atjaunoto meža platību aizsardzība pret meža dzīvnieku postījumiem veikta 14208 ha lielā platībā, jaunaudžu stumbru aizsardzības pasākumi – teju 2000 ha platībā. Ar katru gadu platību skaits, ko nepieciešams apstrādāt pret pārnadžu bojājumiem, palielinās. Tas skaidrojams ar pieaugošo dzīvnieku skaitu atsevišķās teritorijās.
Eksperimentam tika izvēlēta teritorija, kuru bieži apciemo briežveidīgie. Kā pārziemojušas jaunās priedītes ar aizsargtīkla cepurītēm un kādas ir pirmās atziņas, stāsta Dace Gūtmane: “Šopavasar apsekojām eksperimentālo platību un secinājām, ka brieži šeit ir viesojušies, jo sānu zari jaunajām priedītēm vietumis bija apkosti, tomēr galotnītes aizsargsiets bija nosargājis un jaunie dzinumi veiksmīgi varēs turpināt augt, veidojot veselīgu koku. Pirmās atziņas par šīs metodes efektivitāti ir pozitīvas.
Darbs pie šīs metodes aprobēšanas vēl turpināsies, jo vēl ir daudz neskaidru jautājumu – gan par sieta kvalitāti, gan tā rupjumu vai smalkumu, gan tā uzvilkšanas metodi u. c. Rudenī veiksim atkārtotu platību apsekošanu, lai saprastu, kāda bijusi aizsargsieta uzvedība auga veģetācijas laikā.”
Apstrāde ar repelentiem
Pārbaudītas vērtības jaunaudžu aizsardzībai no dzīvnieku bojājumiem apdraudētajās mežaudzēs ir kociņu apstrāde ar augu aizsardzības līdzekļiem – repelentiem, kas atbaida dzīvniekus ar smaržu un nepatīkamu garšu. Populārākie no tiem veidoti uz līmes un silikāta smilšu, aitu tauku vai asins pulvera bāzes.
Jāievēro gan, ka visi iepriekš minētie aizsardzības līdzekļi jālieto sausā laikā un pozitīvu grādu temperatūrā.
Alternatīvās metodes
Tiek pētītas arī alternatīvas metodes, piemēram, aitu vilnas izmantošana jauno priežu stādījumu aizsardzībai, kā arī jaunaudžu kopšanas termiņa pagarināšana un atstājamo koku skaita palielināšana. Kopjot jaunaudzes, atstāj lapu kokus (kārklus, pīlādžus, ozolus, apses u. c.), kas netraucē mērķa sugas augšanai. Tādā veidā, nodrošinot papildu barības bāzi briežu dzimtas dzīvniekiem, mazāk tiek postīti audzes mērķa sugas koki. Šo principu var ievērot arī izlases cirtēs. Mērķa sugas retināšanu var sākt arī vēlāk − jo lielāka biezība jaunaudzē, jo procentuāli mazāks bojāto pieaugušu koku skaits.
Teritorijās, kur meža dzīvnieku ir daudz, jaunaudžu aizsardzība tiek veikta jau pirmajā gadā – no kociņu iestādīšanas līdz brīdim, kad tie ir sasnieguši vismaz pusotra metra augstumu. Turpmākajos gados svarīgi pasargāt jaunaudžu koku stumbrus no aļņiem un briežiem. To aizsardzībai tiek izmantotas stumbru aizsargspirāles, dažādas plastikāta caurules, sieti, kas tiek uztīti uz koka stumbra bez zaru daļas, neļaujot dzīvniekiem piekļūt stumbra mizai.
Vairāk lasiet žurnāla Agro Tops aprīļa numurā
