Kruīzu sezona, iespējams, nesāksies, bet būs jauns maršruts no Rīgas uz Helsinkiem 0
Zigmunds Bekmanis, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Lai gan šobrīd kruīzu nozare pārdzīvo grūtus laikus, beidzoties ārkārtas stāvoklim, tiek mēģināts glābt vasaras ceļojumu sezonu.
Tā viens no modernākajiem un greznākajiem “Tallink” flotes kuģiem “Silja Serenade” nu atgriežas Baltijas jūrā un no 27. jūnija līdz 16. augustam pirmoreiz veiks kruīza braucienus no Rīgas uz Helsinkiem.
“Kuģis no Rīgas uz Somijas galvaspilsētu kursēs katru otro dienu. Helsinkos varēs pavadīt piecas stundas un apskatīt pilsētas skaistākās vietas vai baudīt atpūtu pēc savas izvēles,” informē “Tallink” pārstāvji.
Atiešanas laiks no Rīgas plkst. 16.30 (Helsinkos – plkst. 11), no Helsinkiem – plkst. 16 (Rīgā – plkst. 10.30).
Kruīzs pašmāju tūrisma sildīšanai
Kā uzzināju “Tallink” Rīgas birojā, tad šis kruīzs pirmām kārtām orientēts uz somu tūristiem, viņu atvešanu uz Rīgu, ko pierāda arī pirmie biļešu pārdošanas dati – šodien ar kruīzu Helsinki–Rīga ierodas apmēram 1200 pasažieru, bet rīt uz Helsinkiem brauks ap 300 ceļotāju, kuri šobrīd dodas tikai vienā virzienā un atgriezīsies kādā citā datumā.
“Uz “Silja Serenade” būs jāievēro tādi paši drošības pasākumi kā uz citiem mūsu kuģiem. Būs ierobežojumi, cik cilvēku vienlaikus var atrasties bufetē un izklaižu zonā, attāluma marķieri, un apkalpe uzraudzīs, kā cilvēki ievēro noteikto divu metru distanci.
Visur uz klāja pieejami roku dezinficēšanas līdzekļi, notiek bieža tīrīšana un virsmu dezinficēšana sabiedriskās vietās. Mēs darām visu iespējamo, lai nodrošinātu drošību uz klāja gan mūsu pasažieriem, gan apkalpei, tādēļ reģistrējoties lūdzam pasažierus apstiprināt, ka viņi nejūtas slikti.
Uz kuģa ir medicīnas personāls, un ikviens, kurš pēkšņi sajuties slims, tiks nekavējoties izolēts. Bumbiņu bedres bērnu nodarbību laukumā ir slēgtas,” skaidro “Tallink” pārstāve Katri Linka.
Šovasar (10. augustā) vēl paredzēts ārkārtas stāvokļa dēļ pārceltais “Tallink” kruīzs uz Visbiju.
Kuģu kompānijas pārstāvji gan aicina sekot līdzi aktuālajai informācijai mājas lapā, jo tas, vai šis kruīzs patiešām notiks, atkarīgs ne tikai no epidemioloģiskās situācijas Latvijā, bet arī Zviedrijai piederošajā Gotlandē.
Sezona tikpat kā galā
Vēl marta sākumā Rīgas brīvostas pārstāvji pirmo kruīza kuģi Rīgas ostā gaidīja jau 24. aprīlī un priecīgi vēstīja, ka jaunās tūrisma sezonas laikā apkalpos rekordlielu ārvalstu kruīza kuģu skaitu.
“Bija plānota ļoti laba kruīzu sezona ar vairāk nekā 80 kruīza kuģu ienācieniem un aptuveni 85 tūkstošiem pasažieru, taču koronavīrusa pandēmijas dēļ līdz augustam ir atcelti visi pieteiktie ienācieni, un rēķināmies, ka šogad kruīza kuģu sezona faktiski nemaz nesāksies,” ar nožēlu teic Rīgas brīvostas pārvaldes pārstāve Liene Ozola.
Šobrīd visā pasaulē jūras kruīzu nozare ir apstājusies, un grūti prognozēt, kad darbība varētu atsākties ierastajā režīmā un vai vispār būs iespējams sasniegt agrākos apmērus.
Pirms Covid-19 kruīzu operatoriem bijuši ambiciozi plāni, tomēr arī šajā situācijā risinājumi tiekot meklēti.
Visticamāk, ka pirmais atvērsies uz Eiropas valstu iedzīvotājiem orientētais kruīzu tirgus, jo tā būtisks elements ir arī aviopārvadājumi, kas pasažieriem piedāvā iespējas nokļūt kruīza sākuma punktā un ērti doties prom no galapunkta.
“Rīgas brīvostas uzdevums – būt gataviem jaunajai situācijai, izmantojot piespiedu dīkstāves pauzi, lai stiprinātu savas pozīcijas un sagatavotu piedāvājumu nākamajām kruīza kuģu sezonām, jo kruīzu sektorā plānošana notiek divus trīs gadus uz priekšu,” uzsver L. Ozola.
Optimistiski noskaņots ir arī Starptautiskās kruīzu asociācijas CLIA viceprezidents Bo Larsens.
“Lai gan kruīzu joma ir viena no Covid-19 vissmagāk skartajām nozarēm, mūsu pētījumi liecina, ka pieprasījums pēc kruīza ceļojumiem ir saglabājies nemainīgi augsts, kas ļauj cerēt – tūristu aktivitāte nozarē varētu atjaunoties pietiekami ātri, tostarp arī Baltijas jūras reģionā, kuru krīze skārusi salīdzinoši mazāk.”
Viņaprāt, pašlaik esot īstais brīdis izvirzīt jaunus mērķus un likt pamatus nākotnes kruīza galamērķu kartei.
Nākamajā sezonā varētu notikt pakāpeniska kruīza maršrutu atjaunošanās, nozares pielāgošanās jaunajiem noteikumiem, savukārt 2022. gadā – atgriešanās pirmskrīzes līmenī, sagaidot strauju kruīza tūristu skaita pieaugumu.
“Rīgas osta joprojām uztur ambīcijas dubultot kruīza kuģu satiksmi ostā kruīza sezonas laikā, kā arī vēlas veidot Rīgu par Baltijas kruīza kompāniju “mājas ostu”, kurā kruīza pasažieri sāk un pabeidz savu ceļojumu. Tas uzlabotu ne tikai ostas darbības rezultātus, bet dotu arī lielāku ieguldījumu Rīgas tūrisma un viesmīlības nozares attīstībā,” pauž Rīgas brīvostas pārvaldnieks Ansis Zeltiņš.
Gaisma tuneļa galā
“2020. gadam bija jākļūst par veiksmīgāko gadu Rīgas tūrisma vēsturē. Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem šā gada janvārī galvaspilsētas viesu skaits bija par 11% lielāks nekā pērn šajā laika periodā, bet februārī pieaugums jau bija par 15%.
Būtiski pieauga tūristu skaits gan no Krievijas un Igaunijas, gan Vācijas un Polijas, kā arī ASV. Pieņemot, ka procentuālais pieaugums vidēji būtu 10% gada laikā, Rīgā šogad būtu uzņemti ap 3,8 miljoniem tūristu,” atklāj Rīgas Tūrisma attīstības biroja (RTAB) valdes locekle Ieva Lasmane.
“Labā ziņa – kaut ļoti lēni, tūrisms sāk atkopties. Par to liecina “Air Baltic” un starptautisko autobusu pārvadātāju reisu atjaunošana. Viesnīcas palēnām atjauno savu darbību, esam saņēmuši pirmos pieteikumus īstermiņa gidu atļaujām tūristu grupu vadīšanai Rīgā, pilsētā biežāk dzirdama lietuviešu un igauņu valoda.
Lai arī vērojams progress, situācija tūrismā joprojām ir smaga un prasīs ilgāku laiku, lai nozare atgrieztos agrākajā ritmā. Pasaules tūrisma organizācija prognozē, ka tūrisms ierastajā ritmā varētu atgriezties 2023. gadā, ja neatkārtosies līdzīga krīzes situācija.
RTAB ir izstrādājis Covid-19 izraisītās krīzes tūrisma un viesmīlības nozarē seku mazināšanas rīcības plānu, kas vērsts uz atpūtas un darījuma tūristu atgriešanu Rīgā.
Jau šovasar tiks īstenotas vairākas tūristu piesaistes kampaņas Baltijā, kā arī Skandināvijā un citos mērķtirgos, tiklīdz tas būs iespējams.”
