Jauns kurss ES patērētāju tiesību uzlabošanā 0
“Pēdējo 30 gadu laikā Eiropas Savienības patērētāju aizsardzības noteikumi kļuvuši par vieniem no labākajiem pasaulē. Tomēr visu var uzlabot. Tā kā lielākā daļa noteikumu joprojām ir efektīvi, jāmaina tikai neliela daļa punktu. Piemēram, vajag spēcīgāku patērētāju izpratni par esošo noteikumu izpildi. Cita starpā arī vēlamies uzņēmumiem un specifiskām nozarēm noņemt nevajadzīgu noteikumu slogu,” viesojoties Latvijā, norādīja Eiropas Komisijas Tiesiskuma un patērētāju ģenerāldirektorāta ģenerāldirektore Tīna Astola. Patērētāju tiesību pastiprināšanu var nosaukt arī par “jaunu kursu”, kas uzņemts, rūpējoties par patērētāju tiesībām.
Ir divi likumdošanas priekšlikumi, viņa norādīja. Pirmo viņa nosauca par “omnibusu”, kas skar izmaiņas četrās direktīvās – Negodīgas komercprakses direktīvā, Patērētāju tiesību direktīvā, Negodīgu līgumu noteikumu direktīvā un Cenu norādes direktīvā. Savukārt otrs priekšlikums aizvieto 2009. gadā pieņemto Aizliegumu direktīvu. “Visvairāk gribam panākt labāku noteikumu izpildi, gribam panākt efektīvu kompensāciju izmaksu mehānismu. Tāpat rosinām visās valstīs sodu piešķiršanas noteikumus harmonizēt – padarīt līdzīgus, jo šobrīd katrā valstī sodu piešķiršanas kārtība un sodu apmēri krietni atšķiras. Izmaiņas paredzēs, ka būs noteikti sodu rāmji – summai jābūt ne lielākai par 4% no uzņēmuma apgrozījuma, ja sods ietekmējis patērētājus vairākās ES dalībvalstīs. Šobrīd dažās valstīs tie ir pat 10%. Piemēram, zinu, ka Latvijā maksimālais sods ir 100 000 eiro, Lietuvā tikai 9000 eiro, Horvātijā – 30 000 eiro. Tāpēc sodu apmērus padarīsim līdzīgākus, taču jāuzsver, ka individuāli sodi katras dalībvalsts iekšienē varēs būt arī lielāki,” sacīja T. Astola. Viņa uzsvēra, ka sodu sistēma nav domāta, lai kādu speciāli sodītu. Tiem esot audzinošs raksturs, kas turklāt jālieto kā pēdējā iespēja, ja nekas cits nestrādā.
Viņa kā piemēru minēja arī neseno t. s. “dīzeļgeitu”, kas satricināja visu Eiropu. Minētā lieta bijusi viena no tām, kas likusi ātrāk uzlabot esošo likumdošanu, ļaujot patērētājiem cerēt uz atlīdzību, ja preces pārdevējs reklamē un pārdod produktu, kas galarezultātā ir citāds un ir pretrunā ar Negodīgas komercprakses direktīvu. Saistībā ar šo “jaunais kurss” sevī ietver arī preču divējādās kvalitātes novēršanu, atrunājot vēršanos pret tirgotāju, ja vienādi reklamētai un marķētai precei dažādās valstīs atšķiras sastāvs. Prakse, ar kuru saskaras arī Latvijas patērētāji. Tomēr vēl jāsagaida īpaši izstrādātās pētījumu grupas atzinums par to, vai tiešām preču sastāvi valstīs atšķiras.
Tāpat “jaunais kurss” paredz modernizēt noteikumus, kas attiecas uz tiešsaistes tirdzniecību un uz bezmaksas digitālajiem pakalpojumiem. Piemēram, iepērkoties tiešsaistes tirdzniecības vietās, patērētājiem būs jānodrošina skaidra informācija par to, vai viņi iegādājas produktus vai pakalpojumus no tirgotāja vai privātpersonas, lai patērētāji zinātu, vai gadījumos, kad radušās problēmas, viņus aizsargā patērētāju tiesības. Savukārt, runājot par bezmaksas digitālajiem pakalpojumiem, šobrīd patērētājiem ir tiesības uz konkrētu informāciju un iespēja 14 dienu laikā atcelt līgumu un tajos nekas nebija minēts par bezmaksas pakalpojumiem. “Jaunais kurss” paplašinās šīs tiesības, ietverot arī bezmaksas digitālos pakalpojumus, par kuriem patērētāji nevis norēķinās ar naudu, bet sniedz savus personas datus. Lielākoties tas attieksies uz mākoņglabāšanas pakalpojumiem, sociālajiem plašsaziņas līdzekļiem vai e-pasta kontiem.
Šobrīd priekšlikumi tiekot apspriesti Eiropas Komisijā, kur par tiem spriež dalībvalstu pārstāvji. “Ceram, ka dalībvalstis jau pavisam drīz informēs par savām domām attiecībā uz priekšlikumiem, lai Austrijas prezidentūra var šo lietu turpināt un varbūt jau līdz nākamajām Eiropas Parlamenta vēlēšanām pieņemt,” norādīja EK pārstāve.
