Delorjē jaunais izaicinājums 0
Hokeja kluba Rīgas “Dinamo” vārtsarga kanādieša Džefa Delorjē (30) biogrāfiju rotā 62 spēles NHL, taču pēdējās sezonas viņam nav bijušas spilgtākās, tādēļ lēmums doties uz Eiropu un atrast jaunus izaicinājumus ir saprotams.
“Septembrī piedalījos NHL kluba Losandželosas “Kings” treniņu nometnē ar pārbaudes laika līgumu. Tajā jau bija četri vārtsargi ar pilnvērtīgiem līgumiem – divi NHL, divi uz fārmklubu, tādēļ manas cerības nebija lielas. Pēc tam devos uz Ņujorkas “Rangers” fārmklubu, bet tur tāda pati situācija,” Džefs Delorjē skaidro, kādēļ sezonu sācis bez kluba.
– Kāpēc nolēmi pārcelties uz Eiropu?
– Skatījos Eiropas virzienā un, kad nāca piedāvājums no Rīgas “Dinamo”, pieņēmu to ar lielāko prieku. Gribējās pamēģināt kaut ko jaunu, jutu, ka Eiropā varu sevi parādīt. KHL ir viena no labākajām līgām, un būt šeit man ir jauns izaicinājums.
– Vai pirms lēmuma pieņemšanas konsultējies ar kādu no Rīgas “Dinamo” esošajiem vai bijušajiem hokejistiem?
– Nē, nepazinu nevienu. Šobrīd Rīgā ir divi kanādieši – Čārlzs Genovejs un Kails Vilsons, viņi man pastāstīja par pilsētu, esmu pastaigājis pa Vecrīgu. Te ir daudz restorānu, ļaužu lielākā daļa kaut nedaudz runā angliski. Laika apstākļi pārsteigumus nav sagādājuši – zināju, ka būs vēss, tāpēc līdzi ir džemperi, cimdi un šalle.
– Vai, ieskatoties KHL tabulā, neradās šaubas par izvēli? Rīgas “Dinamo” ir pēdējā vietā rietumos, un tas vārtsargiem nesola vieglu dzīvi.
– Pirms līguma parakstīšanas nezināju, kuru vietu ieņem komanda, un man tas nebija būtiski. Pēc tam redzēju, ka neesam tālu no izslēgšanas spēļu zonas. Rietumu konference ir sarežģīta, bet ceru, ka spēšu palīdzēt komandai iekļūt astoņniekā.
– Kā tu vērtē savu fizisko gatavību?
– Esmu gatavs par simts procentiem. Vasarā trenējos kā vienmēr, bet septembra un oktobra posms bija nedaudz neierasts. No rīta gāju uz svaru zāli, vakarā ar universitātes komandu trenējos uz ledus. Protams, tur hokejs nav augstā kvalitātē, tomēr deva iespēju uzturēt sevi formā. KHL spēlētāji slido ātrāk, met stiprāk un precīzāk, laukumi ir lielāki. Bet Rīgas komandā visi cenšas mani atbalstīt, lai es iekļautos tajā.
– Tava debija iznāca neierasta – mačā pret “Jokerit” nāci laukumā uz maiņu. Kā juties?
– Pēc otrā perioda galvenais treneris teica, ka es iešu vārtos. Kopš manas pēdējās spēles bija pagājis ilgs laiks, taču jutos labi, tiesa, gribējās, lai būtu citāds rezultāts. Jāatzīst, spēles līmenis bija augstāks, nekā gaidīju.
– Pāris spēlēs, ko vēroji no malas, sevi ļoti labi parādīja tavs sāncensis par vietu vārtos Jakubs Sedlāčeks. Kāds iespaids par viņu?
– Manis redzētajos mačos Jakubs tiešām nospēlēja lieliski, bet es biju gatavs tam, ka komandā ir labi vārtsargi. Ik reizi, kad eju vārtos, mana vienīgā doma ir uzvarēt.
– Tā kā esi spēlējis NHL, vai gribi kļūt par komandas pamatvārtsargu?
– Vienmēr grūti kļūt par pirmo numuru. Man jākoncentrējas savai spēlei un ik reizi, kad iespējams stāties vārtos, jāparāda labākais sniegums. Zinu, ko varu izdarīt. Šeit ir izteikti citāds hokejs nekā Ziemeļamerikā, taču 2010. gadā Kanādas izlasē piedalījos Špenglera kausa izcīņā Šveicē, gūstot ļoti vērtīgu pieredzi. Jāparāda, ka varu spēlēt tikpat labi kā toreiz.
Līdz ar Džefa Delorjē uzaicināšanu Rīgas “Dinamo” ir trīs augstas klases vārtsargi – arī Jakubs Sedlāčeks un Edgars Masaļskis. Pagaidām gan nav īsti skaidrs, ko spēj kanādietis, tādēļ tuvākajā laikā visi acīmredzot paliks galvenajā komandā. Taču ilgi šāda situācija nevarēs būt, un kluba vadītāji droši vien plāno, ko darīt ar Masaļski, kurš līdz šim darbojies nepārliecinoši. “Dinamo” ģenerālmenedžeris Normunds Sējējs atsakās no jebkādiem komentāriem.
